Valsts prezidente Amerikas kontinentā

Vakar, 24. maijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ieradās Hjūstonā, ASV Teksasas štatā. Apmeklējuma mērķis ir veicināt ekonomiskos sakarus un tālāku politisko dialogu. Vizītes laikā V.Vīķe-Freiberga tiksies ar Hjūstonas amatpersonām un uzņēmējiem, vienas no lielākajām pasaules ostām – Hjūstonas ostas – vadību, ASV Kongresa vairākuma līderi Tomu Dileju, senatoru Džonu Korninu, apmeklēs Džeimsa Beikera institūtu, kā arī tiksies ar vietējiem latviešiem.
Šodien, 25. maijā, Latvijas Valsts prezidentei Hjūstonā paredzēta tikšanās ar ASV senatoru Džonu Korninu, kā arī apaļā galda saruna ar Hjūstonas uzņēmējiem.
Hjūstonā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturēsies līdz trešdienai, bet ceturtdien, 27. maijā, dosies uz Meksiku, kur piedalīsies starptautiskā galotņu sanāksmē Gvadalaharā, risinot dialogu sociālajos jautājumos starp Eiropas Savienību, Latīņamerikas un Karību salu valstīm, Meksikā, kur notiks ES un Latīņamerikas valstu vadītāju tikšanās.
Šīs sanāksmes mērķis ir veicināt sadarbību sociālajā sektorā, dialogā palīdzot stiprināt tiesiskumu, pilsoniskās sabiedrības iesaisti, atsevišķu sociāli izslēgto grupu integrāciju sabiedrībā, reģionālo attīstību, izglītības kvalitāti un nodarbinātību. Galotņu sanāksmes laikā paredzētas arī tikšanās gan ar Meksikas prezidentu Visenti Foksu, gan citiem Latīņamerikas un Eiropas līderiem.
Prezidente uzskata, ka, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, “esam ieguvuši ne tikai jaunu attiecību līmeni ar Eiropas valstīm, bet mums tiek arī dota iespēja attīstīt sadarbību ar Latīņamerikas un Karību valstīm plašākā apjomā un augstākā kvalitātē. Mēs arī ceram, ka šis jaunais dialogs paplašinās demokrātijas vērtību telpu, dos stimulu izaugsmei un pārticībai. Viena no savstarpējā dialoga sastāvdaļām ir ceļošanas iespējas. Abpusēji atvieglotiem ceļošanas noteikumiem starp Latviju un daudzām Latīņamerikas reģiona valstīm ir jāveicina ciešāka attiecību veidošanās.”
Vaira Vīķe-Freiberga ir arī pārliecināta, ka ģeogrāfiskais attālums vai valstu lielums šodien “nevar būt par šķērsli tam, lai pieaugtu abpusējā biznesa, kultūras un cilvēcisko kontaktu aktivitāte. Jāuzsver, ka daudziem latviešiem Latīņamerikas valstis ir devušas patvērumu mūsu tautas 20. gadsimta vēstures grūtākajos gados, par ko Latvija ir pateicīga.”