Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par NATO līgumu par tehniskās informācijas sniegšanu aizsardzības nolūkā”.
Noteikumu projekts paredz pievienoties 1970.gada 19.oktobrī parakstītajam NATO līgumam par tehniskās informācijas sniegšanu aizsardzības nolūkā. Līguma mērķis ir pilnveidot un uzlabot kolektīvās un individuālās aizsardzības spējas NATO dalībvalstīm, kas iespējams, apmainoties ar tehniska rakstura informāciju aizsardzības nolūkā, noteikt NATO dalībvalstīs esošo īpašnieku tehniskās informācijas statusu, to aizsardzības pasākumus, kā arī atbildību, kuru nes ikviens šādas informācijas izpaudējs.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 25.maijam;

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju”.
Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja ir Ministru kabineta izveidota starpministriju komiteja, kuras uzdevums ir vadīt un pilnveidot Latvijas stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas, lietošanas, eksporta, importa un tranzīta kontroles sistēmu, kā arī realizēt stratēģiskas nozīmes preču licencēšanu un kontroli.
2003.gada 23.janvārī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.30 “Par stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju”, jo 1999.gada 31.marta Ministru kabineta rīkojums Nr.156 “Par stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas sastāvu” neatbilda tābrīža komitejas sastāvam (no 19 komitejas locekļiem 10 bija mainījušies) un tādējādi bija nepieciešams jauns rīkojuma projekts.
2004.gada 1.maijā stājās spēkā Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, kura 3.pants nosaka, ka Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja tiek izveidota ar Ministru kabineta rīkojumu un ir pakļauta Ministru kabinetam, un darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu un šo likumu.
Līdz ar to ir nepieciešams jauns rīkojums “Par stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas sastāvu”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.maijam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Kopienas aģentūrās”.
Eiropas Kopienas aģentūras ir Eiropas kopienu iestādes, kam ir juridiskas personas statuss. To darbību nosaka Eiropas Savienības sekundārā likumdošana.
Lai gan aģentūru apjoms un uzdevumi atšķiras, aģentūrām ir līdzīga uzbūve un darbības veidi. Katru aģentūru vada administratīvā padome vai valde, kas, vadoties no aģentūras mērķa, politiskajām prioritātēm un pieejamajiem resursiem, nosaka vispārējās vadlīnijas un pieņem konkrētās aģentūras rīcības programmu. Aģentūras izpilddirektors, kuru izvirza administratīvā padome vai valde, atbild par aģentūras darbību un par aģentūras darba programmas īstenošanu. Aģentūru ietvaros var būt arī vienas vai vairākas zinātniskās vai tehniskās komitejas, kas sastāv no ekspertiem, kuri palīdz administratīvajai padomei vai valdei un izpilddirektoram, dodot padomus par dažādiem jautājumiem vai arī sniedzot vajadzīgo informāciju.
Aģentūru kopējie mērķi ir: piešķirt Kopienas darbībām decentralizācijas un izkliedētības pakāpi; identificējot sevi ar pašām aģentūrām, piešķirt lielāku nozīmi tām uzticētajiem uzdevumiem; noteiktās jomās attīstīt zinātnisko un tehnisko zinātnību; iesaistot dažādas interešu grupas, veicināt dialogu Eiropas vai starptautiskajā līmenī.
Aģentūras darbojas, izmantojot sadarbības partnerus, kas atrodas ES teritorijā.
Saskaņā ar aģentūru tiesību aktiem ir jānozīmē Latvijas Republikas pārstāvji dažādu aģentūru orgānos. Vadoties no katras aģentūras darbības specifikas, ir nepieciešams noteikt kompetentās ministrijas un valsts pārvaldes institūcijas.
Noteiktās kompetentās ministrijas un valsts pārvaldes institūcijas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā noteikto kompetenču sadalījumu starp ministrijām, kā arī saskaņā ar citiem tiesību aktiem atbilstīgi savai nozares vai darbības jomu specifikai koordinētu LR pārstāvju nozīmēšanu aģentūrās.
Rīkojuma projekts paredz noteikt atbildīgās ministrijas un citas valsts pārvaldes institūcijas Latvijas Republikas dalībai šādās Eiropas Kopienas aģentūrās:
Ārlietu ministriju par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru saskaņā ar Padomes 2000.gada 5.decembra regulu (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru;
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu par Eiropas Novērošanas centru rasisma un ksenofobijas jautājumos saskaņā ar Padomes 1997.gada 2.jūnija regulu (EK) Nr.1035/97 par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos;
Izglītības ministriju par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru saskaņā ar Padomes 1975.gada 10.februāra regulu (EEK) Nr.337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, un par Eiropas Izglītības fondu saskaņā ar Padomes 1990.gada 7.maija regulu (EEK) Nr.1360/90, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu;
Labklājības ministriju par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru saskaņā ar Padomes 1993.gada 8.februāra regulu (EEK) Nr.302/93 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izveidi, par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu saskaņā ar Padomes 1975.gada 26.maija regulu (EEK) 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi, un par Eiropas aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā saskaņā ar Padomes 1994.gada 18.jūlija Regulu (EK) Nr.2062/94, kas

izveido Eiropas aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā;
Zemkopības ministriju (Pārtikas un veterināro dienestu) par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28. janvāra regulu (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu;
Satiksmes ministriju par Eiropas Jūras drošības aģentūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Regulu (EK) Nr.1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 15.jūlija regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi;
Valsts kanceleju par Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas centru saskaņā ar Padomes 1994.gada 28.novembra regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas centru;
Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroju par Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulu (EK) Nr.460/2004), ar ko izveido Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūru;
Tieslietu ministriju (Patentu valdi) par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) saskaņā ar Padomes 1993.gada 20.decembra regulu (EK) Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi;
Veselības ministriju par Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūru saskaņā ar Padomes 1993.gada 22.jūlija regulu (EEK) Nr.2309/93, ar ko nosaka Kopienas procedūru tam, kā apstiprināt un pārraudzīt zāles, kuras paredzētas izmantošanai cilvēkiem un veterinārijā, un ar ko nodibina Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūru;
Vides ministriju par Eiropas Vides aģentūru saskaņā ar Padomes 1990.gada 7.maija regulu (EEK) Nr.1210/90, ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojuma tīklu;

Zemkopības ministriju par Kopienas augu šķirņu biroju saskaņā ar Padomes 1994.gada 27.jūlija Regulu (EK) Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību.
Rīkojuma projekts paredz uzdot attiecīgajām ministrijām vai valsts pārvaldes institūcijām nozīmēt Latvijas Republikas pārstāvjus dalībai Eiropas Kopienas aģentūrās.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Kravu pārvadāšana ar smagsvara transportlīdzekļiem nepārprotami paātrina ceļu segumu sairšanu. Bet, pretlikumīgi pārvadājot smagākas kravas, nekā normatīvajos aktos atļauts, prognozējamais ceļu segumu kalpošanas laiks tiek strauji samazināts. Pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.³³pants paredz tādas sodu sankcijas, kas nav adekvāti salīdzināmas ar kaitējumu, kas tiek nodarīts, veicot smagsvara kravas pārvadājumus ar pārsniegto pieļaujamo faktisko masu vai ass slodzi. Ar stingrāku soda sankciju ieviešanu ir iespējams panākt minēto pārkāpumu samazināšanu, ar to pagarinot ceļu seguma kalpošanas laiku, un ieekonomēt līdzekļus to atjaunošanai. Pārvadājot kravas ar pārkrautiem transportlīdzekļiem, tiek ne tikai neatgriezeniski grauts ceļu asfalta segums, bet arī apdraudēta satiksmes drošība.
Likumprojekts paredz par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo faktisko masu vai ass slodzi soda sankcijas palielināšanu: transportlīdzekļa vadītājam – divkāršā apmērā, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai personai – divkāršā apmērā, kravas pārvadātājam vai nosūtītajām – juridiskajai personai – desmitkārt.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu:
1) no 6 līdz 8 tonnām vai ass slodzi no 1,5 līdz 2 tonnām–
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no četrsimt līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet kravas pārvadātājam vai nosūtītājam — juridiskajai personai — no pieciem tūkstošiem līdz septiņiem tūkstošiem piecsimt latu;
2) virs 8 tonnām vai ass slodzi virs 2 tonnām –
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīssimt līdz piecsimt latiem, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet kravas pārvadātājam vai nosūtītājam — juridiskajai personai — no septiņiem tūkstošiem piecsimt līdz desmit tūkstošiem latu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par starptautisko reisu jūras transporta un gaisa kuģu apkalpes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā”.
Imigrācijas likumā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ārzemnieks, kurš ir starptautisko reisu jūras transporta un gaisa kuģu apkalpes loceklis, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajiem ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem. Latvijas Republikai ir saistoša Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada Konvencija par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām un Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 9.pielikums par formalitāšu vienkāršošanu. Minētās konvencijas atvieglo starptautisko reisu jūras transporta un gaisa kuģu apkalpes locekļu pārvietošanos, kas saistīta ar viņu darba specifiku.
Kuģa apkalpes loceklis šajos noteikumos noteiktā kārtībā ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus ir: derīgs jūrnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem; dokuments, kas apliecina, ka viņš ir iekļauts kuģa apkalpes sarakstā.
Noteikts, ka kuģa apkalpes loceklis, kurš ir tādas valsts pilsonis (pavalstnieks), kas iekļauta Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) ir nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš ir ieceļojis Latvijas Republikas ostā ar kuģi tā apkalpes sastāvā un turpina darbu uz minētā kuģa. Kuģa apkalpes loceklis, kurš ieceļo saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem, ir tiesīgs uzturēties ieceļošanas ostas teritorijā vai ostas pilsētas administratīvajā teritorijā, kamēr kuģis, uz kura viņš strādā, atrodas Latvijas Republikas ostā.
Kuģa apkalpes loceklis, kurš ir tādas valsts pilsonis (pavalstnieks), kas iekļauta Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, izņemot ja viņš ir Eiropas Ekonomiskās zonas pilsonis (pavalstnieks) vai tādas valsts pilsonis, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu par vīzu prasības atcelšanu, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja ieceļošanas mērķis ir: uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā, kamēr kuģis, uz kura viņš strādā, atrodas Latvijas Republikas ostā; Latvijas Republikas teritorijas šķērsošana tranzītā, lai nokļūtu uz kuģa Latvijas Republikas vai citas valsts ostā vai atgrieztos mītnes zemē.
Kuģa apkalpes loceklis, kurš šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā laika periodu, kas nepieciešams tranzītam, bet ne ilgāk par piecām dienām.
Civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļi ir tiesīgi ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja tiem ir derīga gaisa kuģa apkalpes locekļa vai lidojumu drošības inspektora apliecība. Gaisa kuģa apkalpes locekļa apliecības uzrādītājs ir tiesīgs uzturēties gaisa kuģa nolaišanās lidostā vai lidostai piegulošās pilsētas administratīvajā teritorijā līdz brīdim, kad no minētās lidostas nepieciešamajā maršrutā izlido pirmais vai nākamais regulārās satiksmes gaisa kuģis.
Apkalpes loceklis, kurš uzrāda lidojumu drošības inspektora apliecību, ir tiesīgs uzturēties gaisa kuģa nolaišanās lidostā vai lidostai

piegulošās pilsētas administratīvajā teritorijā līdz brīdim, kad pēc inspicēšanas pabeigšanas no minētās lidostas nepieciešamajā maršrutā izlido pirmais regulārās satiksmes gaisa kuģis.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Valsts kancelejā.