Beidzas pieteikšanās termiņš uz lauksaimniecībā izmantojamo zemju vienotajiem platībmaksājumiem. Tikai pēdējās dienās zemnieki un zemju īpašnieki kļuvuši īpaši aktīvi. Lai gan pieteikumu pieņemšanas pēdējā diena noteikta šodiena, 20.maijs, taču iesniegt dokumentus varēs vēl pāris dienas.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, komentējot situāciju, protams, pauž sapratni par jau ierasto visu dokumentu kārtošanas atlikšanu uz pēdējo brīdi, taču izsaka bažas, ka zemnieki un zemju īpašnieki šādā veidā var palikt vismaz bez daļas no paredzētajiem platībmaksājumiem: “Ir jāsaprot, ka šo maksājumu administrēšana gan notiek Latvijā, taču naudu piešķir ES, līdz ar to nebūs iespējama nekāda termiņu pagarināšana bez vienoto platībmaksājumu noteikumos paredzētajām soda sankcijām,” brīdina ministrs. Kā zināms, vienoto platībmaksājumu piešķiršanas noteikumos minēts, ka par katru ārpus noteiktā termiņa pārkāpto darba dienu no maksājumu summas tiek atskaitīts viens procents.
“Nav korekti apgalvojumi, ka par pieteikšanos un citu dokumentu kārtošanu bija zināms pārāk īsu laika sprīdi,” saka Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma, “jau no pērnā gada novembra uz šiem maksājumiem varēja veikt priekšreģistrāciju. Šī procedūra tika veikta tālab, lai tagad zemniekiem būtu vieglāk izpildīt prasības. Tieši dokumentu gatavošana pēdējā brīdī arī radījusi tagadējās problēmas. Tam bija vesels mēnesis laika.” Valsts sekretāre uzsver, ka pat tad, ja līdz 20. maijam, kas ir pieteikumu pieņemšanas pēdējā diena, kāds no zemniekiem vai zemes īpašniekiem nebūs iesniedzis dokumentus, to noteikti vajag darīt 21. maijā vai 22. un 23. maijā. “Lauku atbalsta dienesta nodaļas šajās dienās strādās arī brīvdienās, lai maksimāli daudz cilvēku paspētu iesniegt dokumentus bez lielām soda sankcijām,” uzsver Laimdota Straujuma, paskaidrojot, ka dokumentus visā Latvijā pieņems vēl līdz 14. jūnijam, taču tiem, kas “nogulēs” pēdējās oficiālā termiņa beigas, nāksies rēķināties ar soda sankcijām.
Zemkopības ministrs gan izsaka cerību par lauksaimnieku sapratni un situācijas novērtēšanu: “Visvienkāršāk ir visu novelt uz ES un valdību, kas kaut ko izdarījusi vai izcīnījusi garākus termiņus, taču šajā gadījumā ir jārunā par katra konkrētā zemnieka vai zemes īpašnieka atbildību par savu darbu un resursiem, proti, pieteikšanās termiņi bija normāli, un katra paša atbildība ir iesniegt dokumentus laikā vai to neizdarīt. Ministrija un Lauku atbalsta dienests ir nācis pretī kavētājiem, dodot vēl dažas papildu dienas.”
Brīvdienās strādās arī Lauksaimniecības konsultāciju biroji rajonos un sniegs palīdzību dokumentu sakārtošanā.
Ministrs īpaši akcentē, ka noteikumus, kuri vienādi attiecināmi uz visām ES dalībvalstīm, katra valsts nevar patvaļīgi interpretēt un mainīt tikai tādēļ, ka nav spējusi iekļauties noteiktajos termiņos. “Par noteikumiem un kārtību, kādā iesniedzami dokumenti, informējām visos rajona laikrakstos, par to bija semināri un informācijas dienas, Lauku atbalsta dienestā ir pieejami papildu materiāli, tāpēc teikt, ka nebija informācijas vai trūka zināšanu, nav pareizi,” ir pārliecināts ministrs.