Neviens godprātīgs īrnieks nedrīkst palikt uz ielas

Saeima 13. maijā noraidīja opozīcijas priekšlikumu par īres griestu “iesaldēšanu” līdz 2007. gadam. Tas nozīmē, ka denacionalizēto namu īpašnieki saviem īrniekiem varēs noteikt tādu īres maksu, kādu uzskatīs par nepieciešamu.

Protams, īres maksas ierobežojumi ir sociālisma laiku palieka. Pamatoti ir namīpašnieku iebildumi, ka noteiktie limiti neļauj veikt namu remontus un to labiekārtošanu. Arī Valsts Cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūveris savulaik norādīja, ka nekur Rietumu pasaulē galvaspilsētu centros nedzīvo cilvēki ar salīdzinoši zemiem ienākumiem. Tajā pašā laikā viņš arī atzina būtisku atšķirību no Latvijas – šiem cilvēkiem ir nodrošinātas iespējas iegādāties dzīvokli ārpus centra, nomalē. Arī Rīgā mazturīgās ģimenes ar varu neraujas dzīvot galvaspilsētas centra lepnākajos namos. Problēma ir tā, ka šiem cilvēkiem nav kur īsti palikt. Jo arī tās ģimenes, kuras nav atzīstamas par mazturīgām, bieži vien nespēs nedz nomaksāt namīpašnieka prasīto īres maksu, nedz iegādāties pašvaldību dzīvokļus brīvajā tirgū.
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova, lai rastu situācijas risinājumu un nedz namīpašnieki, nedz īrnieki nekļūtu bez vainas vainīgie un sava veida ķīlnieki, premjera uzdevumā ir izveidota darba grupa, kas vakar, 18. maijā, sanāca uz savu pirmo sēdi. Tajā ietilpst reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lagzdiņš, Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Mājokļu nodaļas vadītāja Ilze Oša, ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute un Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” direktors Normunds Pēterkops.
Paredzēts, ka darba grupa strādās mēnesi. Kā uzsver I.Stobova, tās uzdevums ir nodrošināt, lai neviens godprātīgs īrnieks nepaliktu bez pajumtes. I.Stobova arī atzīst, ka problēma jau nav īres griestos, bet gan cilvēku maksātspējai adekvātu mājokļu trūkumā. I.Emsis uzskata, ka īres griesti vēl būtu jāsaglabā gadu, kura laikā valstij un pašvaldībām būtu jārod gan namīpašniekus, gan īrniekus apmierinošs risinājums. I.Stobova kategoriski noraida Rīgas domnieka J.Karpoviča apgalvojumus, ka nebūs iespējams palīdzēt tām ģimenēm, kuru ienākumi tikai par pāris latiem pārsniedz valsts noteiktos mazturīgas personas ienākumus. Likums nekādi neierobežo pašvaldības palīdzību saviem iedzīvotājiem, izvērtējot to vajadzības. Kā norāda premjerministra padomniece, pašvaldība jau sen zināja, ka īres griesti nav kas mūžīgs, tādēļ tā jau laikus varēja meklēt risinājumu. Taču, protams, situācija ir mazliet paradoksāla. Jo lēmums par namu atdošanu to kādreizējiem īpašniekiem tika pieņemts valstiskā līmenī un bija absolūti politisks. Tādēļ ir pamatots jautājums, kādēļ pašvaldībai vienai jāmazina politiski neizsvērtu lēmumu sekas. I.Stobova atzina, ka starp valsti un pašvaldību bieži trūcis dialoga, taču vēstures ratu pagriezt atpakaļ nav iespējams. Viens no veidiem, kā valsts varētu dot savu ieguldījumu problēmas risināšanā, būtu vēlreiz rūpīgi izvērtēt optimālo likuma spēkā stāšanās brīdi, ļaujot pašvaldībām tam sagatavoties. Kā uzsvēra I.Stobova, ja darba grupa atzīs, ka īres maksas brīvlaišanu nav iespējams atlikt uz gadu, tai būs jānāk klajā ar alternatīvu risinājumu. Bet politisku lēmumu dēļ neviens īrnieks, neviena ģimene nedrīkst palikt uz ielas.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv