Ministru kabineta 18.maija sēdē

Pieņemti “Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci”.
Noteikumi nosaka Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci. Ārštata konsultatīvais darbinieks ir persona, kas konsultē Ministru kabineta locekli par valsts politikas izstrādi un īstenošanu Ministru kabineta locekļa vadītajā nozarē vai nodrošina Ministru kabineta locekļa saikni ar sabiedrību.
Ministru kabineta loceklis un ārštata konsultatīvais darbinieks rakstiski vienojas par ārštata konsultatīvā darbinieka pienākumu apjomu. Ārštata konsultatīvo darbinieku ieceļ amatā attiecīgais Ministru kabineta loceklis ar rīkojumu. Rīkojumā norāda ārštata konsultatīvā darbinieka kompetenci.
Noteikts, ka ārštata konsultatīvais darbinieks savas pilnvaras īsteno tikai attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvaru laikā.
Ārštata konsultatīvajam darbiniekam ir šādi pienākumi: sniegt Ministru kabineta loceklim priekšlikumus par valsts politikas izstrādi un īstenošanu konkrētā jomā; konsultēt Ministru kabineta locekli attiecīgajā jomā; ar īpašu attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvarojumu pārstāvēt Ministru kabineta locekļa viedokli citās valsts institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs un sanāksmēs, kur tiek saskaņoti viedokļi; piedalīties valsts institūciju darbībā atbilstoši Ministru kabineta locekļa noteiktajiem uzdevumiem; ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvarojumu izteikt Ministru kabineta locekļa viedokli plašsaziņas līdzekļos.
Ārštata konsultatīvais darbinieks: ir lojāls pret attiecīgo Ministru kabineta locekli un ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kas tam kļuvusi zināma, pildot pienākumus; darbojas sabiedrības interesēs; ar savu rīcību nediskreditē sevi, Ministru kabineta locekli un valsti.
Ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem darba samaksu.
Ministru kabineta loceklim ir tiesības slēgt ar ārštata konsultatīvo darbinieku uzņēmuma līgumu par noteikta uzdevuma izpildi. Ministru kabineta loceklis izvērtē minētā līguma slēgšanas pieļaujamību saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Ārštata konsultatīvajam darbiniekam atlīdzību izmaksā un komandējuma izdevumus sedz atbilstoši uzņēmuma līgumam no attiecīgi ministrijai, Valsts kancelejai vai īpašu uzdevumu ministra sekretariātam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ja nepieciešams, Ministru kabineta loceklis nodrošina ārštata konsultatīvo darbinieku ar darba vietu un nodod viņa lietošanā materiālās vērtības. Ārštata konsultatīvais darbinieks ir atbildīgs par viņam nodotās valsts mantas saglabāšanu.
Ārštata konsultatīvais darbinieks izmanto viņam piešķirtās pilnvaras tikai noteikto pienākumu veikšanai.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu likumā lietotā termina atbilstību Administratīvā procesa likumam (stājies spēkā ar 2004.gada 1.februāri), normām, kā arī lai nodrošinātu atsevišķu tiesību normu sakārtošanu un pilnveidošanu, saskaņojot tās ar līdzīgām normām citos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas likumos.
Likumprojekts paredz: likumā lietotā termina ”trešā persona” aizstāšanu ar terminu ”tiesību uz atlīdzību pārņēmējs”.
Likumprojekts precizē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kura sniedz pakalpojumus darba negadījumu apdrošināšanas jomā, uzdevumus atbilstoši valsts aģentūras statusam.
Grozījums paredz noteikt, ka gadījumos, kad periodā, kas tiek ņemts vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanai, apdrošinātā persona nav strādājusi, apdrošināšanas atlīdzību aprēķina no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmērā (t.i., analogi, kā tas šādos gadījumos ir noteikts likumā ”Par maternitātātes un slimības apdrošināšanu” un likumā ”Par valsts pensijām”).
Grozījums paredz, ka apdrošinātajai personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtās atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs nedrīkst būt mazāks par likumā ”Par valsts pensijām” atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru.
Grozījums nosaka, ka tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības gadījumā ir personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem (t.i., līdzīgi kā likumā ”Par valsts pensijām” noteiktais saistībā ar invaliditātes pensijām).
Likumprojektā noteikts, ka atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēja nāves gadījumā izmaksā apbedīšanas pabalstu divkāršas apdrošināšanas atlīdzības apmērā. Atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (analogi likumā ”Par valsts pensijām” noteiktajam attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensiju).
Tiek izslēgta 17.panta piektā daļa, saskaņā ar kuru persona, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, zaudē tiesības uz atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu par ieslodzījuma vietās pavadīto laiku.
Likumprojekts paredz, ja personai ir iestājušies vairāki šajā likumā noteiktie apdrošināšanas gadījumi (piemēram, cietusi nelaimes gadījumā darbā un saslimusi ar arodslimību) un darbspēju zaudējums par katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, tad piešķir un izmaksā apmērā lielāko atlīdzību.
Pieņemts rīkojums “Par V.Horoškejevas iecelšanu Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšnieka amatā”.
Saskaņā ar Ciltsdarba likumu un ņemot vērā zemkopības ministra ieteikumu, Valentīna Horoškejeva iecelta Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšnieka amatā.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumos Nr.276 “Mācību prakses organizēšanas kārtība””.

Grozījums nosaka, lai organizētu mācību praksi, nepieciešami šādi prakses dokumenti: prakses dienasgrāmata vai pārskats.
Grozījums nosaka, ja mācību prakse paredzēta citā prakses vietā, nevis profesionālās izglītības iestādē, pirms mācību prakses sākuma prakses vietas pārstāvis, profesionālās izglītības iestādes pārstāvis un praktikants noslēdz trīspusēju mācību prakses līgumu, kurā nosaka prakses vietas, profesionālās izglītības iestādes un praktikanta tiesības un pienākumus, mācību prakses ilgumu un līguma izbeigšanas nosacījumus. Papildus trīspusējam līgumam prakses vieta un izglītības iestāde vai/un prakses vieta un praktikants var noslēgt divpusēju līgumu par savstarpējo norēķinu kārtību.
Pieņemti “Noteikumi par Ogres rajona Ikšķiles novada izveidošanu”.
Ogres rajona Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju dome pieņēmusi lēmumu par Ikšķiles novada izveidošanu. Ikšķiles novadā būs 6403 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 132,1 km².
Noteikumi nosaka Ogres rajona Ikšķiles novada izveidošanu. Ogres rajona Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju administratīvā teritorija tiek pārveidota par Ikšķiles novada administratīvo teritoriju.
Pieņemts rīkojums “Par sliežu ceļa posma Madona–Lubāna slēgšanu”, kurš paredz saskaņā ar Dzelzceļa likuma 14.panta ceturto daļu slēgt sliežu ceļa posmu Madona–Lubāna.
Sliežu ceļa posms Madona – Lubāna vairākus gadus netiek izmantots un finanšu trūkuma dēļ nav uzturēts atbilstoši dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem. Pašreiz tā tehniskais stāvoklis neatbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām.
Atbilstoši Dzelzceļa likumam pozitīvu atzinumu par minētā dzelzceļa posma slēgšanu ir sniegusi Madonas pilsētas dome, Praulienas pagasta padome, Indrānu pagasta padome, Lubānas pilsētas dome, Madonas rajona padome, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts dzelzceļa administrācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācija “Vidzemes attīstības aģentūra”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas delegāciju līdzdalībai Starptautiskās darba konferences 92.sesijā Ženēvā”.
Lai piedalītos Starptautiskās darba konferences 92.sesijā Ženēvā no 2004.gada 1.jūnija līdz 17.jūnijam, izveidota Latvijas Republikas delegācija.
Par delegācijas vadītāju apstiprināta labklājības ministre Dagnija Staķe, delegācijā iekļauti: Vitālijs Gavrilovs – Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents; Edgars Kalniņš – Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ženēvā trešais sekretārs; Jānis Kārkliņš – Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ženēvā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks; Līvija Marcinkēviča – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece.
Pieņemts rīkojums “Par R.Priedes iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā”, saskaņā ar Likumu par ostām, Ritvars Priede iecelts Ventspils ostas valdes locekļa amatā.
Vienlaikus pieņemts rīkojums “Par J.Avotiņa atbrīvošanu no Ventspils ostas valdes locekļa amata”, ar kuru saskaņā ar Likumu par ostām Juris Avotiņš atbrīvots no Ventspils ostas valdes locekļa amata.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu”.
Noteikumi nosaka: kārtību, kādā amatpersona, kas izskata administratīvos pārkāpumus par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu; protokola – paziņojuma formu un saturu; kārtību, kādā transportlīdzekļa īpašniekam nosūta informāciju par nesamaksāto naudas sodu; naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību.
Protokols – paziņojums ir stingrās uzskaites dokuments, un tas ir tipogrāfiski numurēts ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas noteikto divciparu kodu, sešciparu kārtas numuru un septīto aprēķināmo kontrolciparu.
Ja transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums konstatēts bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes, amatpersona sastāda protokolu – paziņojumu, kurā norāda šādu informāciju: protokola – paziņojuma sastādīšanas datums; institūcija, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu, un protokola – paziņojuma sastādītāja amats, vārds un uzvārds; pārkāpuma konstatēšanas datums un laiks; pārkāpuma izdarīšanas vieta (piemēram, pilsētas vai citas apdzīvotas vietas nosaukums, adrese); transportlīdzekļa marka un valsts reģistrācijas numurs; pārkāptais Ceļu satiksmes noteikumu punkts; lēmums par naudas soda uzlikšanu un naudas soda apmērs; naudas soda samaksas termiņš; maksājuma uzdevuma rekvizīti un institūcijas, kurās iespējams samaksāt naudas sodu; pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība; informācija par sekām, kādas iestājas, ja naudas sods netiek samaksāts.
Protokolu – paziņojumu noformē divos eksemplāros, to paraksta amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Vienu protokola–paziņojuma eksemplāru piestiprina pie transportlīdzekļa priekšējā vējstikla vadītāja pusē vai uz motocikla, tricikla vai kvadricikla degvielas tvertnes tā, lai tas nepazustu vai netiktu sabojāts meteoroloģisko apstākļu dēļ un transportlīdzekļa vadītājam būtu viegli pamanāms. Otru protokola – paziņojuma eksemplāru glabā institūcija, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu.
Ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, naudas soda uzlikšanas kārtība nemainās: tiek sastādīts protokols–paziņojums, un pārkāpuma izdarīšanas vietā naudas sodu neiekasē.
Uzliktais naudas sods maksājams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā. Transportlīdzekļa vadītājs vai transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs), uz kura vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, naudas sodu samaksā norādītajā bankā attiecīgās pašvaldības budžeta kontā vai attiecīgajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodaļas kasē. Līdzekļus, kas iegūti, saņemot maksājumu par uzlikto naudas sodu, Ceļu satiksmes drošības direkcija triju darbdienu laikā ieskaita norādītajā bankā attiecīgās pašvaldības budžeta kontā, neieskaitot tos savā norēķinu kontā.
Desmit dienu laikā pēc attiecīgā pārkāpuma konstatēšanas institūcija, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu, ievada transportlīdzekļu un vadītāju valsts reģistrā šādu informāciju: transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, ārvalstī reģistrētam transportlīdzeklim – arī marka; institūcija, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu, un protokola sastādītāja amats, vārds un uzvārds; pārkāpuma izdarīšanas vieta (piemēram, pilsētas vai citas apdzīvotas vietas nosaukums, adrese), datums un laiks; protokola numurs; naudas soda apmērs.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūliju.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””.
Likumprojekta mērķis ir precizēt likuma “Par autoceļiem” 23.panta pirmajā daļā Ministru kabinetam doto deleģējumu un noteikt, ka infrastruktūras izdevumi, t.i., autotransporta gada nobraukums, jāuzskaita valsts un pašvaldību autoceļu tīklā ārpus apdzīvotām vietām.
Grozījums nosaka: lai nodrošinātu satiksmes drošību un ceļu saglabāšanu, ceļu īpašniekam ir pienākums:
– laikus veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, lai tiktu nodrošināta transportlīdzekļu satiksme pa ceļiem atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu prasībām;
– saskaņā ar valsts standartiem un Ceļu satiksmes drošības direkcijas priekšrakstiem aprīkot autoceļus ar tehniskajiem regulēšanas līdzekļiem un veikt citus pasākumus satiksmes drošības garantēšanai;
– norādīt un norobežot ar ceļa zīmēm transportlīdzekļu satiksmei bīstamās vietas;
– pētīt un analizēt satiksmes negadījumu cēloņus un veikt nepieciešamos tehniskos un citus pasākumus to novēršanai;
– Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaitīt autotransporta gada nobraukumu uz valsts un pašvaldību autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā “.
Latvijas sodu izpildes politika ir cieši saistīta ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Tas ir pamata garants soda izpildes efektivitātes uzlabošanai un soda izpildes procesa mūsdienīgai pilnveidei.
Spēkā esošais Latvijas Sodu izpildes kodekss, neraugoties uz tajā izdarītajiem grozījumiem, politikas īstenošanas mērķu sasniegšanu pilnā apjomā neveicina. Sods, kura piemērošana satur visvairāk notiesātā tiesību un brīvību ierobežošanu soda izpildes un izciešanas laikā, ir brīvības atņemšana. Pētot un analizējot pastāvošo brīvības atņemšanas soda izpildes praksi (tai skaitā valsts pārvaldes institūciju saraksti ar iedzīvotājiem), izvirzīta virkne jaunu uzdevumu, kuru īstenošanai nepieciešama spēkā esošo tiesību normu korekcija. Līdz ar to Latvijas Sodu izpildes kodeksā nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus, kas būtiski uzlabotu pašreizējo situāciju brīvības atņemšanas soda izpildes un izciešanas jomā.
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir izstrādāti: lai modernizētu un pilnveidotu brīvības atņemšanas soda izpildes procesu; lai veidotu resursus, kurus varētu novirzīt to uzdevumu izpildei, kas šobrīd netiek pienācīgā apjomā un kvalitātē nodrošināti vai ir paredzēti kā jauni.
Tādējādi tiks rasti risinājumi šādiem jautājumiem: tiks precizēta brīvības atņemšanas soda izpildes režīma noteikšana; veicināta efektīvāka brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes piemērošana; pilnveidots administratīvo komisiju darbs; uzlabots sarakstes, kā arī sūtījumu un pienesumu saņemšanas kārtība; precizēti soda izpildes režīma nosacījumi audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem; efektīvāk notiesātie tiks iesaistīti darbā; precizētas režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos; uzlaboti juridiskās palīdzības pasākumi notiesātajiem; pilnveidota notiesāto profesionālā izglītība, kā arī precizēta atbrīvošanas un materiālā palīdzības sniegšanas kārtība no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvojamām personām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments