Viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem – smēķēšana

Latvijai būs jāizstrādā smēķēšanas atmešanas programmas kā nepieciešama veselības aprūpes sastāvdaļa. Jau tagad uz visām cigarešu paciņām ir brīdinoši uzraksti par smēķēšanas kaitīgumu Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šā gada 10.maijā Latvijas vēstnieks ANO Gints Jegermanis Latvijas vārdā parakstīja Tabakas konvenciju. Ko tas nozīmē mūsu valsts iedzīvotājiem, vai tas uzlabos mūsu veselības stāvokli un ko galu galā, parakstot konvenciju, apņemas darīt valsts, “Latvijas Vēstnesim” stāsta ārsts narkologs, Veselības veicināšanas centra Projektu koordinācijas nodaļas vadītājs, Pasaules veselības organizācijas sadarbības partneris tabakas kontrolē Jānis Caunītis. Viņš uzsver, ka Tabakas konvencijā paredzētie pasākumi smēķēšanas ierobežošanai Latvijai nebūs nekāds jaunums, jo jau šā gada laikā mums ir jāievieš Eiropas tabakas kontroles stratēģija, izveidojot savu rīcības plānu. Lietuva jau tādu ir izstrādājusi.
Viens no Tabakas konvencijas būtiskākajiem principiem ir tabakas patēriņa samazināšana, ceļot cenas cigaretēm un palielinot akcīzes nodokli, kā arī aizliedzot jebkādu tabakas izstrādājumu reklāmu. Tāpat cigarešu firmas vairs nevarēs sponsorēt nekādus publiskus pasākumus (piemēram, šobrīd vēl tās sponsorē populārās autosacīkstes “Formula 1”). Latvijai būs arī jāizstrādā smēķēšanas atmešanas programmas kā nepieciešama veselības aprūpes sastāvdaļa. Jau tagad uz visām Latvijā nopērkamajām cigarešu paciņām ir brīdinoši uzraksti par smēķēšanas kaitīgumu. Valsts galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedriskās vietās no tabakas dūmiem brīvu vidi, jo arī pasīvā smēķēšana ir kaitīga veselībai.
Kā uzsver dakteris Caunītis, likt nesmēķētājam elpot smēķētāju izpūstos cigarešu dūmus ir klajš nesmēķētāju cilvēktiesību pārkāpums. Konvencijā ir īpaša sadaļa, kas vērsta pret pasīvo smēķēšanu. Tas nozīmē, ka arī bāros un kafejnīcās (ieskaitot āra) ir stingri jānorobežo smēķētāju vietas. J.Caunītis pašreizējo situāciju izklaides vietās atzīst par neapmierinošu, sakot, ka daudzviet smēķētāju vietas ir norobežotas tikai formāli un nekādi nepasargā nesmēķētājus no cigarešu dūmiem, kas medicīnā ir atzīti par A grupas kancerogēniem aģentiem. Tā kā Latvijā divas trešdaļas iedzīvotāju ir nesmēķētāji, J.Caunītis neprognozē, ka smēķēšanas aizliegums bāros un restorānos to īpašniekiem varētu radīt ievērojamus zaudējumus. Viņaprāt, ar laiku Latvija tāpat kā Īrija nonāks pie pilnīga aizlieguma smēķēt sabiedriskās iestādēs.

Cigarešu reklāmas aizliegums

Mediķi ir atzinuši, ka nikotīns ir visspēcīgākā atkarību izraisošā viela (tikai pēc tam seko alkohols un narkotikas). Tāpēc absolūti nepieņemama ir jebkāda cigarešu reklāma preses izdevumos. Izdevniecības “Žurnāla “Santa”” valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka jautājums ir pietiekami sarežģīts. Viņš norādīja, ka cigarešu reklāmas aizliegums žurnālos, protams, neapdraudēs to pastāvēšanu. Taču līdzšinējie ieņēmumi no šāda veida reklāmas būs kaut kādā veidā jākompensē un, visticamāk, nāksies celt izdevumu cenu. Reklāmas asociācija savukārt uzskata, ka cigaretes ir legāla produkcija un to reklāmas aizliegums ir līdzvērtīgs komerciālās vārda brīvības ierobežojumam. Šādam uzskatam kategoriski nepiekrīt Pasaules veselības organizācijas pārstāvji, sakot, ka uz cigaretēm publiskās veselības sektorā visā pasaulē attiecina terminu “special commodities” (īpašas preces). J.Caunītis atzina, ka ietvert Tabakas konvencijā punktu par reklāmas aizliegumu ir bijis ļoti sarežģīti, vislielākie iebildumi bijuši Vācijai. Līdz ar to nevis ASV vai Japāna, bet tieši Eiropas Savienība caur savu dalībvalsti Vāciju ārkārtīgi bremzēja reklāmas aizliegumu. Tā rezultātā darba grupa vienošanos par Tabakas konvencijas galīgo redakciju pieņēma tikai divos naktī, iesaistot ES visaugstākā līmeņa amatpersonas. Tabakas industrijas lobisms bija milzīgs. Atsevišķu valstu darba grupās bija iekļauti cigarešu ražotāju pārstāvji. Īpaši daudzskaitlīga šajā ziņā bija Ukrainas delegācija. J.Caunītis prognozē, ka arī Latvijā stingri ierobežot smēķēšanu nebūs viegli, jo tabakas industrijas pretspiediens ir milzīgs. Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, ASV tabakas industrija savu produktu reklāmai tērē 30 miljonus dolāru dienā. Tas pierāda, cik milzīga ir tās peļņa.

Smēķēšana vairs nav prestiža atribūts

Kā uzskata ārsti, nepietiek tikai ar piedāvājuma ierobežošanu vien, ir jāsamazina arī pieprasījums. Sabiedrība vairāk jāinformē par smēķēšanas kaitīgumu, jo šobrīd par to ir visai teorētisks priekšstats. Tā kā smēķēšana atšķirībā no dzeršanas un narkotiku lietošanas nerada nekādas sociāli nelabvēlīgas sekas, attieksme pret to ir daudz tolerantāka. Taču mediķu pētījumi rāda, ka smēķēšana daudz biežāk izraisa letālas slimības nekā alkohola vai narkotiku lietošana. Tādēļ arī Pasaules veselības organizācija iesaka smēķēšanas atmešanas programmu iekļaut valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sarakstā. Latvijā tas īpaši būtu vajadzīgs tādām riska grupām kā nepilngadīgie, sirds un asinsvadu slimnieki utt. Turklāt Lielbritānijas pieredze rāda, ka tas ir daudz efektīvāk nekā ārstēt smēķēšanas radītās slimības.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv