• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Austrijas boikots apēnoja Portugāles prezidentūras laiku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2000., Nr. 255/256 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8855

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Brīdina neatlikt paplašināšanu"

Vēl šajā numurā

11.07.2000., Nr. 255/256

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Austrijas boikots apēnoja Portugāles prezidentūras laiku"

Kā somi pirms pusgada, arī portugāļi pēdējās dienās ir slavēti. Būtu brīnums, ja tā nenotiktu: tādi komentāri kā "labi nokārtota prezidentūra" un "vēsturiska galotņu tikšanās" pieder pie ES protokola.

Kad Briselē tiek salīdzināti atšķirīgi prezidentūras laiki, tad tiek runāts par to laikā pieņemtiem jauniem lēmumiem, ar kuru palīdzību ES tiek virzīta uz dziļāku un efektīvāku savienību.

"Somija tik labi un efektīvi kārtoja lietas, ka Portugālei daudz kas nepalika", sevi slavē somu amatpersonas.

"Somija jau iepriekš bija izstrādājusi striktus plānus un darba grafikus. Mēs noteikti virzījāmies uz priekšu daudzos jautājumos, bet portugāļiem savukārt plānošana bija brīvāka, un viņi nestrādāja tik intensīvi līdz pašām beigām."

Sestdien Portugāle nodos prezidentūras pilnvaras Francijai.

"Somijas laikā tika pieņemti lēmumi par skaidri redzamiem jautājumiem, piemēram, par Turcijas pieteikuma pieņemšanu un par jauno drošības politiku. Portugāle lēmumus virzīja uz priekšu, un Francijas periodā lēmumi tiks apstiprināti", novērtēja kāds speciālists.

Francijas prezidentūrai atliks lēmumu pieņemšanas kārtības maiņa un ES kopīgo militārspēku veidošana.

Portugāles prezidentūras laikā gan politisko, gan praktisko darbu gandrīz visu laiku apēnoja Austrijas boikots.

Pēc tam, kad Austrijas valdībā februārī tika iecelti galēji labējie ministri, Portugālei par to steidzīgi bija jāizsaka nostāja citu ES valstu vārdā, īpaši Francijas un Beļģijas stingrā spiediena dēļ.

"Sanāksmju un tikšanos gatavošana dažreiz bija murgaina. Iepriekš vispār nevarēja zināt, kā katrs dalībnieks reaģēs un kāda būs gaisotne", novērtēja kāds no portugāļu sanāksmju organizētājiem.

Kaut arī sankcijām nevajadzēja ietekmēt ES darbību, Francijas un Beļģijas ministri atstāja sapulci, ja viņu austriešu kolēģe tur teica runu. Ciktāl tas attiecas uz paplašināšanās sarunām un lēmumu pieņemšanas pārmaiņām, Portugāles laikā lietas virzījās uz priekšu "tādā tempā, kā bija domāts".

"Ciktāl tas attiecas uz paplašināšanos, problēma pašlaik ir tā, ka katra prezidētājvalsts, Somija to skaitā, savas prezidentūras laika sarunām ir izvēlējusi visvieglākos tematu kopumus. Visgrūtākie jautājumi joprojām ir priekšā."

Ārlietu ministrs Erki Tuomioja apgalvoja, ka Portugāle ministriem laikus neesot nodevusi dokumentus, kuri attiecas uz drošības politiku. Dažs labs uzskata, ka vainīga tomēr varbūt nav prezidētājvalsts, bet tas, ka visi grib piedalīties ES ārpolitikas vadīšanā.

"Dienas kārtības jautājumus Portugāles periodā ir sagatavojuši gan karavīri, ārpolitiskais pārstāvis Haviers Solana, komisārs Kriss Patens, dalībvalstis, gan no savas puses arī NATO", speciālists konstatē.

"Helsingin Sanomat"

Anna Karismo

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!