• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Parīze un Berlīne nosaka robežas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2000., Nr. 255/256 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8851

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Pieprasa skaidru perspektīvu"

Vēl šajā numurā

11.07.2000., Nr. 255/256

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Parīze un Berlīne nosaka robežas"

Pēc Vācijas un Francijas domām, Eiropas Savienībai, neskaitot pašreizējās kandidātvalstis, ir jāuzņem vēl citas Austrumeiropas valstis. Tādu secinājumu var izdarīt no abu valstu Ārlietu ministriju plānošanas štābu kopējā pētījuma.

Pēc tam, kad Bils Klintons jūnijā vizītes laikā Berlīnē aicināja Eiropas Savienībā uzņemt Krieviju, Vācija un Francija pirmo reizi skaidri paziņoja, ka, pēc to domām, Maskavas līdzdalība ES to "uzspridzinātu". Un pirmdien Parīzē publicētajā dokumentā kā politiski nelietderīga ir noraidīta arī Ukrainas un Baltkrievijas līdzdalība Savienībā. ES paplašināšana vēl aiz šo abu valstu robežām apšaubītu arī iestāšanās procesa politisko akceptējamību. Konferencē kopā ar Austrumeiropas valstu pārstāvjiem ES komisārs Ginters Ferhoigens nesen paziņoja, ka Ukrainai ES durvis ir atvērtas.

Dokuments ir daļa no kopējiem pētījumiem par "Eiropu ar 30 un vairāk dalībvalstīm", ko Francijas ārlietu ministra Ibēra Vedrīna un Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera uzdevumā veic abu Ārlietu ministriju plānošanas štābi un Centre d’Analyse et de Prēvision . Līdz ar jautājumu par nākamās Eiropas robežām tajā runa ir arī par Eiropas institūciju struktūru un to demokrātisko leģitimitāti, par kopējo ārējo un drošības politiku, kā arī Vācijas un Francijas sadarbības lomu. Pētījums nav ministru oficiālais viedoklis. Tomēr šo dokumentu saturam, kas, pēc autoru teiktā, ir identisks, kā abu ministriju augsta ranga ierēdņu apsvērumu rezultātam ir liela politiskā nozīme.

Francija un Vācija dokumentā uzsver ES atvērtumu, tomēr pasvītro, ka tās paplašināšanai ir robežas. ES galīgais mērķis nevar būt visa Eiropas kontinenta aptveršana. Kamēr Krievijas un Baltkrievijas gadījumā līdz šim nav nopietni izvirzīts jautājums par iestāšanos, Ukrainā eksistē spēki, kas orientējas uz Rietumiem. Tā kā Krievija nevar tikt uzņemta, tad ES nav jāmēģina arī piesaistīt Ukrainu vai Baltkrieviju, tādējādi radot Krievijai izolētības sajūtu. Tā vietā ES ar šīm valstīm esot enerģiski jārealizē konkrēta sadarbība.

Par Turcijas uzņemšanu ES Parīze un Berlīne paziņoja, ka ES politisku un vēsturisku iemeslu dēļ nedrīkst izraisīt šaubas par iesākto kursu attiecībā pret Ankaru. Kas attiecas uz Balkānu valstīm, tad Vācija un Francija aicina tām dot skaidrākas izredzes, lai ar kooperācijas palīdzību veicinātu Dienvidaustrumeiropas stabilitātes pakta ietvaros iesākto attīstību.

"Frankfurter Rundschau"

Hanss Hagens Bremers

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!