Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra”.
Noteikumu projekts nosaka valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra. Valsts nodeva par informācijas saņemšanu ir pieci lati. Valsts nodeva maksājama par atkārtotu informācijas saņemšanu viena kalendāra gada laikā.
Noteikts, ka valsts nodevu maksā: persona, kas pieprasa un saņem informāciju par sevi un saviem bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem; personas likumiskais pārstāvis, kas pieprasa un saņem informāciju par attiecīgo aizbildnībā vai aizgādībā esošo personu; nekustamā īpašuma īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kas pieprasa un saņem informāciju par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā.
Valsts nodeva samaksājama pirms informācijas saņemšanas, tā ieskaitāma valsts pamatbudžetā saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Par spēku zaudējušiem paredzēts atzīt Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumus Nr.119 “Par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”.
Ministru kabineta deklarācijas Kultūras sadaļā paredzēts, ka tiks atjaunota Valsts kultūrkapitāla fonda pilnīga neatkarība no politiskās varas un ar likumu tiks nodrošināts tā finansējuma ikgadējs pieaugums par 10%. Pašreizējā likuma redakcijā ir noteikts, ka valsts budžeta līdzekļu piešķīrums nevar būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.
Likumprojektā ir paredzēts noteikt, ka valsts budžeta līdzekļu piešķīruma ikgadējs pieaugums ir 10% (desmit procenti) no iepriekšējā gada valsts budžeta līdzekļu piešķīruma, kā arī atrunāt fonda padomes locekļu atlīdzības par amata pienākumu pildīšanu noteikšanas kārtību, un pārejas noteikumos tiks precizēts fonda nozares ekspertu komisijas locekļu pilnvaru laiks, lai nodrošinātu VKKF nozares ekspertu komisijas nepārtrauktu darbību, kā arī precizēt, ka uz kultūras ministru nav attiecināms ierobežojums, ka fonda padomes locekļi padomē var darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.
Dzelzceļa likums paredz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanu. Pašreizējais tiesiskais regulējums neietver īpašas normas attiecībā uz valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanu ārvalstu vai nacionālo bruņoto spēku atbalsta vajadzībām un šādu pārvadājumu prioritāti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā. Tādējādi valsts pasūtījuma līguma slēgšana par militāra rakstura kravu piegādēm pa dzelzceļu pakļauta noteikumiem, kas reglamentē valsts pasūtījuma līguma noslēgšanu par civila rakstura kravu piegādēm pa dzelzceļu. Bruņojuma, munīcijas un speciālo līdzekļu transportēšana atzīta par valsts noslēpuma objektu. Slēdzot valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku atbalsta vajadzībām, ir nepieciešams izpildīt arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO prasības, tajā skaitā par pārvadātāja piemērotību.
Ar likumprojektu paredzēts papildināt Dzelzceļa likumu ar jaunu 25.¹ pantu par valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalstu vai nacionālo bruņoto spēku atbalsta vajadzībām un deleģēt Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā organizējami un koordinējami šādi valsts pasūtījumi. Attiecīgos noteikumus Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā. Likumprojektā arī iestrādāta norma par satiksmes ministra pienākumu pēc aizsardzības ministra priekšlikuma noteikt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāti dzelzceļa pārvadājumiem ārvalstu vai nacionālo bruņoto spēku atbalsta vajadzībām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 17.maijam.

Satiksmes ministrija
- pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.
Jautājumus, kas saistīti ar dzelzceļa pārvadājumu jomu, regulē Dzelzceļa pārvadājumu likums un saskaņā ar šo likumu izdotie citi normatīvie akti. Pašreizējais tiesiskais regulējums neietver īpašas normas attiecībā uz militāro kravu pārvadājumiem. Tādējādi militāro kravu pārvadājumi pakļauti civilo kravu pārvadājumu noteikumiem. Bruņojuma, munīcijas un speciālo līdzekļu transportēšana atzīta par valsts noslēpuma objektu. Lai veiktu dzelzceļa pārvadājumus ārvalstu bruņoto spēku atbalsta vajadzībām, ir nepieciešams izpildīt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO prasības.
Likumprojekts paredz, ka Dzelzceļa pārvadājumu likuma un citu normatīvo aktu par dzelzceļa pārvadājumiem normu piemērošanas izņēmumus un specifiskās prasības, ja dzelzceļa pārvadājumi tiek veikti ārvalstu vai nacionālo bruņoto spēku atbalsta vajadzībām, nosaka Ministru kabinets. Attiecīgos noteikumus Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 17.maijam.