P.Tabūns
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

brīvībai. Arī šīsdienas sēdē kreisie spēki, ne opozīcija, kārtējo reizi mēģināja uzspiest ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ko šobrīd, kad okupācijas sekas joprojām jūtamas ik uz soļa, nav iespējams izdarīt. Tad būtu jāatjauno ielu uzraksti, īpašvārdi un citi topogrāfiskie apzīmējumi krievu valodā vismaz septiņās Latvijas pilsētās. Pašvaldībās un citās valsts institūcijās būtu jārunā krievu valodā un jānodrošina izglītība krievu valodā. Tas ir absolūti nepieņemami. Jo vairāk tāpēc, ka ir vēlme uzspiest viedokli, ka minoritātēs ietilpst visi, kas sabraukuši okupācijas rezultātā, tātad– milzīgs skaits cilvēku. Mēs zinām, ka vēl nesen bija 700 tūkstoši nepilsoņu, tagad tuvu 600 tūkstošiem. Minoritātes Latvijā ir tikai tie, kas Latvijā atradās pirms okupācijas un viņu pēcnācēji. Kreisie spēki saka, ka minoritātes ir vairāk nekā 40 procenti iedzīvotāju. Muļķības! Tās ir ne vairāk par 10 procentiem. Konvenciju pieņem ar nolūku novērst minoritāšu diskrimināciju. Latvijā šādas diskriminācijas vispār nav. Es gribētu pat sacīt otrādi– diskriminēti ir latvieši, kas spiesti visur runāt krieviski. Daudzās krieviskajās firmās pieņem darbā tikai krievus, latviešus– ne. Konvencijas ratifikāciju noraidījām, bet ir skaidrs, ka vēl būs mēģinājumi nostiprināt krievvalodīgo pozīcijas. Un tādēļ būsim modri ne tikai šeit, Saeimā, bet aicinu būt modriem arī visur Latvijā. Visur runāsim latviski!

E.Repše
(frakcija “Jaunais laiks”):

Paldies Tabūna kungam un arī frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka mēs, kopīgi balsojot, šobrīd palīdzējām noraidīt minoritāšu tiesību aizsardzības konvencijas ratifikāciju, kas tik tiešām šajā brīdī būtu nepareizs un kļūmīgs solis. Par to jau diezgan labi runāja Tabūna kungs.

Bet es gribētu runāt par vēl daudz būtiskākām problēmām, kuras ilustrēšu ar sekojošu piemēru. Lai arī šodien aizvadīta nopietna plenārsēde, no mūsu, opozīcijas, darbības nav īsti redzamas jēgas.

Ja, piemēram, mūsu frakcija atbalsta kādu likumprojektu, tad pozīcijai ir aptuveni 86 balsis. Ja mūsu frakcija neatbalsta kādu likumu, ir 60 balsis. Bet likums tik un tā ir pieņemts, jo tā nu tas demokrātiskā valstī strādā, ka likumus pieņem ar Saeimas vairākumu, nevis ar Saeimas simtprocentīgu vai astoņdesmitprocentīgu deputātu balsojumu. Ar vienu balsi vairāk kā pusi. Arī valdību demokrātiskā valstī izveido ar Saeimas pusi. Un tā kā šobrīd valdošai koalīcijai nenoliedzami ir pārsvars parlamentā, visu likumdošanas toni un valdības darbu diktē un ietekmē viņi– valdošā koalīcija, un opozīcijai paliek tikai kritizējoša opozīcijas loma.
Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka vēlēšanu diena ir tā izšķirošā, kas nosaka, kāda būs Saeima, kāda Saeima pārstāvēs vēlētājus nākamos četrus gadus un kāda valdība tiks izveidota.
Ja pozīcijai ir par vienu deputātu vairāk nekā puse, tad, kāda ir tā atlikusī mazākā puse, ir pilnīgi vienalga, jo likumus un valdības politiku tas vairs nespēj ietekmēt. Un valdošā koalīcija jau šodien diezgan skaidri ir demonstrējusi, ka tautas intereses un viedoklis tai ir stipri vienaldzīgs.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir ļoti svarīgi vēlēšanu dienā iet uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot tā, lai pārstāvniecība būtu tāda, kas jūs apmierina.
Un šeit es gribu runāt par to, ka vēlēšanas ir un būs. Tūlīt būs Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas. Protams, arī nākamās Saeimas vēlēšanas. Mūsu frakcija strādā un strādās, mūsu partija augs un stiprināsies, lai dotu vēlētājiem izvēles iespēju. Protams, jābalso vēlētājiem.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Viens no ļoti svarīgiem jautājumiem šodienas sēdes darba kārtībā bija likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Latvijas Pirmā partija strādā pie šā jautājuma abu valdību laikā– gan Repšes kunga vadītajā valdībā, gan arī Emša kunga valdībā. Un katrā gadījumā mēs esam priecīgi par to, ka mūsu partijas programma, valdes un frakcijas lēmumi šajā jautājumā tiek arī realizēti.
Ar šā likuma pieņemšanu valsts skaidri apliecinās, ka tā tiešām rūpējas par saviem pavalstniekiem, uzņemoties atbildību par bērniem, par kuriem dažādu iemeslu dēļ nespēj rūpēties viņu bioloģiskie vecāki. Uzturlīdzekļu garantiju fonds ir viens no konkrētākajiem soļiem uz drošas, prognozējamas un stabilas sabiedrības radīšanu. Tas apliecina, ka bērni turpmāk nekādos apstākļos netiks pamesti likteņa varā bez uztura līdzekļiem. Šogad tas prasīs no valsts budžeta 2,5 miljonus latu, nākošgad– 5 miljonus latu. Pieaugušie nekādos apstākļos nedrīkst risināt savas problēmas uz bērnu rēķina. Ja vecāki nespēj vai negrib vienoties par uztura līdzekļu piešķiršanu saviem bērniem, valsts šajā gadījumā nāks pretim un maksās bērniem vismaz minimālos uztura līdzekļus. Taču tas neatbrīvos šos bezatbildīgos vecākus no parāda. Ja ne pret bērniem, tad pret valsti. Valsts šo neapmaksāto parādu piedzīs kaut no šā nemaksātāja pensijas.
Un tāpēc Latvijas Pirmā partija ir ļoti apmierināta, un mēs to apliecinām, ka, lai cik arī grūti klātos, bērni ir mūsu prioritāte.
Šobrīd ir sacelta ļoti liela ažiotāža par pabalstu izmaksu māmiņām pēc bērna piedzimšanas. Gribu topošās māmiņas nomierināt, ka arī šajā jautājumā Bērnu un ģimenes lietu un Labklājības ministrija aktīvi dara savu darbu un tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, lai ar 2005.gadu māmiņas varētu saņemt pabalstu atbilstoši savām pirmsdzemdību algām, nosakot pabalsta apakšējo un augšējo robežu. Veidojot 2005.gada budžetu, tiks skatīts jautājums par to, vai šīs robežas nevar palielināt uz augšu. Šis jautājums nav aizmirsts, tiek risināts valdības līmenī, un nekādas īpašas ažiotāžas šajā jautājumā nav vajadzīgas.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Mēs patiešām šodien piedāvājām Saeimai ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tieši tāpēc, ka mēs gribam, lai Latvija kļūtu par demokrātisku valsti, mēs gribam, lai šeit labi dzīvotu brīvi un turīgi kā latvieši, tā arī cittautieši.
Šo rāmju konvenciju Latvija jau parakstīja 1995.gadā, bet līdz šai dienai to nav ratificējusi. Mēs esam vienīgie no visām desmit valstīm, kas iestājās Eiropas Savienībā, kuri baidās no savas tautas daļas un neratificē šo konvenciju, neskatoties, ka to vairākkārt rekomendēja Eiropas Padome, EDSO, kā arī Eiropas Savienība.
Šī konvencija dod iespējas minoritātēm griezties savā dzimtajā valodā oficiālās institūcijās, iespēju mācīties un iegūt izglītību dzimtajā valodā, un no tā nekādā gadījumā latvieši necietīs. Mēs iestājamies par to, lai bērni pārsvarā varētu mācīties dzimtajā valodā un labi prast un zināt valsts valodu. Es domāju, ka katrs kārtīgs latvietis grib to pašu. Vienalga, kurā valodā arī mācās bērni, ir svarīgi, lai bērni– cittautieši– zinātu valsts valodu. Uzskatu, ka tieši Saeimas vairākuma valdošās partijas ir atbildīgas par to, ka bērni un viņu vecāki iziet ielās, un tādēļ arī jāatbild par sekām.
Mēs nekad neiestājamies pret Latviju, pret latviešiem, pret valsts valodu. Uzskatu, ka daudzos Latvijas masu informācijas līdzekļos tiek sniegta nepareiza informācija.
Es novēlu, lai NATO Latvijas iedzīvotāju drošība patiešām būtu lielāka un lai Eiropas Savienībā vismaz ar laiku dzīve kļūtu labāka. Es esmu pārliecināts, ka vismaz tuvākajos gados bagātie kļūs bagātāki, nabagie kļūs nabagāki. Lai Dievs dotu, ka es kļūdītos!

Šodien runāšu ne par to, ko šodien padarīja deputāti plenārsēdē, bet par to, ko nepadarīja deputāti pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Par sāpīgu problēmu– par medikamentu piegādi. Ieejot aptiekās, var redzēt, kā medikamentiem palielinās cenas. Iepriekšējā valdība mums solīja, ka medikamentu palielinājums būs tikai par 5 procentiem sakarā ar PVN ieviešanu, bet situācija ir citāda. Ieejot aptiekās, var redzēt, ka medikamenti ir kļuvuši dārgāki un cenas aug. Tagad pazīstamais medikaments “Korvalols”, kuru pagājušajā gadā varēja nopirkt par 15 santīmiem, maksā 30 santīmus. Varu pateikt, ka iepriekšējā valdība zināja, ka situācija mainīsies, bet neko nedarīja, lai izmainītu situāciju un pensionāri varētu iegādāties medikamentus par esošajām cenām. Tautas saskaņas partija septembrī iesniedza priekšlikumu grozījumiem Farmācijas likumā, kur piedāvāja ieviest jaunu definīciju “sociālās zāles”. Mūsu priekšlikums bija sekojošs: pēc 1.maija ar likumu atļaut ievest tos lētos un labos medikamentus, kuri ražoti austrumos un pensionāriem labi pazīstami, ar tādu pieeju samazinot sociālo spriedzi pēc 1.maija. Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” tika nodots izskatīšanai komisijām, bet diemžēl rietumu medikamentu ražotāju lobiji Saeimā to neatbalsta, un Sociālo un darba lietu komijā, kuru vada Stalidzānes kundze, tas netiek virzīts tālākai izskatīšanai.
Tieši “tēvzemieši” iepriekšējā valdībā un 7.Saeimā bija atbildīgi par veselību. Un tagad, dzirdot no Tabūna kunga, ka viņš cīnās par latvisku Latviju, man liekas, ka mums tomēr jādomā par sociālo nodrošināšanu Latvijā.
Aicinu pensionārus rakstīt Tautas saskaņas partijai, un mēs kopā mainīsim likumu un situāciju, kā to izdevās izdarīt ar PVN likumu, samazinot nodokļu likmi no 9 līdz 5 procentiem.

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija)

Vispirms par šeit bieži pieminēto nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Tautas partija neatbalstīja šo konvencijas pieņemšanu, jo, ņemot vērā vēsturisko mantojumu un situāciju, kādā atrodas latviešu tauta, mēs uzskatījām, ka šīs konvencijas pieņemšana pagaidām negarantē latviešu kā Latvijas pamatnācijas tiesības.
Otrs jautājums, kas tika iniciēts pēc mūsu Tautas partijas frakcijas priekšlikuma, ko atbalstīja Saeimas vairākums, ir grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Šie grozījumi paredz, ka izlejamā alus mazumtirdzniecība ir atļauta, ja mazumtirgotājs saņem pašvaldības atļauju un nodrošina, lai izlejamā alus patērētāji tirdzniecības vietā ievēro sabiedrisko kārtību un sanitārās normas. Alus ir vienmēr bijis diskutabla tēma, un nereti šajā jomā ir bijuši arī pārspīlējumi, kā tas ir noticis ar pēdējiem šī likuma grozījumiem, kas paredzēja alus tirdzniecības ierobežojumus alus dārzos un kioskos. Nereti ir diskutēts par to, vai alus ir alkohols, cik lielā mērā tas ir alkohols, un kādiem ir jābūt šī dzēriena tirdzniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā, ka alus ir tradicionāls latviešu dzēriens un to iecienījuši daudzi tūristi, kas bieži apmeklē Latviju, īpaši pēdējā laikā tūristu pieplūdums Latvijā ir pastiprinājies, mēs uzskatījām, ka ir nepieciešama regulācija, kas nosaka alus tirdzniecību saprātīgā un mērenā veidā. Gan tirdzniecību, gan tā lietošanu– mēreni un saprātīgi. Problēma ir nevis alū, bet gan attieksmē pret to. Tāpēc iesniegtajos likuma grozījumos ir paredzēts, ka pašvaldība izvērtē konkrēto gadījumu un konkrētās vietas piemērotību izlejamā alus tirdzniecībai un izsniedz atļauju.

A.Ulme
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pagājusī nedēļa bija vēsturiska saistībā ar Eiropas Savienību, bet 4.maijā atminējāmies Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu. Šīs divas lietas man arī ir izraisījušas pārdomas, un es domāju, ka tagad, ieejot Eiropas Savienībā, mēs zināmā mērā šo neatkarību pazaudējām. Pēc daudzu vērtējumiem Latvija ir paplašinātās Eiropas Savienības nabadzīgākā valsts; arī mūsu premjers I.Emsis uzdevis par prioritāti tieši sociālo jomu un cīņu ar nabadzību.
Zaļo un Zemnieku savienība ļoti aktīvi strādā sociālajā jomā. Arī Sociālo un darba lietu komisijai līdz ar šīm jaunajām prioritātēm ir jāizskata daudzi dokumenti, kuri veicinātu nabadzības izskaušanu. Iepriekšējie runātāji jau minēja par iesniegtajiem priekšlikumiem, par palīdzību bērniem, par kuriem dažādu iemeslu dēļ nespēj rūpēties viņu bioloģiskie vecāki. Turpināsim tādā garā arī turpmāk, kā vienu no galvenajām prioritātēm izvēloties sociālo pārraudzību.

(Latvijas Sociālistiskās partijas
frakcija):

Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencija diemžēl netika pieņemta tālākai izskatīšanai. Gribu atkārtot un piekrist tam, ko pateica jau kolēģis no opozīcijas frakcijas, ka šī konvencija Latvijai ir ļoti svarīga. Konvencijā ir teikts, ka puses apņemas garantēt tiesību vienlīdzību likuma priekšā un vienādu likuma aizsardzību personām, kuras pieder pie mazākumtautībām. Šajā ziņā jebkura diskriminācija, kas saistīta ar piederību pie mazākumtautības, ir aizliegta. Kā arī ir norādīts, ja nepieciešams, puses apņemas veikt atbilstošus pasākumus, kas veicinātu pilnīgu un efektīvu līdztiesību visās ekonomikas, sociālās, politikas un kultūras dzīves jomās starp personām, kuras pieder pie mazākumtautībām un personām, kuras pieder pie vairākuma. Šajā ziņā puses apņemas ņemt vērā īpašos nosacījumus, kas attiecas uz personām, kuras pieder pie mazākumtautībām.
Mēs uzskatām, ka šodien 1.lasījumā tika pieņemts ļoti nozīmīgs likumprojekts– “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Šis likums radīs iespēju paaugstināt nepilngadīgo bērnu dzīves līmeni, kuri nesaņem no saviem vecākiem nepieciešamos uzturlīdzekļus.
Šobrīd ļoti sāpīgs un nopietns jautājums, kas skar apmēram 40000 iedzīvotājus Rīgā, ir par denacionalizēto māju īrniekiem. Jo, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, tiks noņemti ierobežojumi īres maksai. Sakarā ar to mūsu frakcija iesniedza likumprojektu ar mērķi pagarināt esošo maksu līdz 2007.gadam. Mēs domājam, ka tas dos iespēju mūsu valdībai šo jautājumu atrisināt.