Kā zināms, pēc 1.maija muitas darbā radās sarežģījumi, kuru dēļ veidojās garas rindas vairākos muitas kontroles punktos pie ES ārējās robežas. Paši muitnieki vainoja datorvīrusu, kas paralizējis datorizētās tranzīta kontroles sistēmas darbu. Savukārt uzņēmēji un kravu pārvadātāji pauž viedokli, ka pie vainas esot muitas jaunās elektroniskās sistēmas nespēja izturēt pilnu reāla darba slodzi.
Tomēr, ņemot vērā dažos pēdējos mēnešos mūsu valsts likumdošanas jomā veikto lielo darbu, saskaņojot to ar ES likumdošanu, respektīvi, pieņemto likumu, normatīvo aktu un to grozījumu apjomu, jāšaubās, vai visi uzņēmēji visā pilnībā ir spējuši iepazīties ar jaunumiem muitas procedūru piemērošanā, preču statusa apliecināšanā, samazinātā galvojuma piemērošanā un daudzos citos jautājumos. Tādēļ atgādināsim būtiskākos muitas likumdošanas jaunumus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, ar kuriem aprīļa beigās konferencē “Latvijas uzņēmējs - ES uzņēmējs” izvērsti iepazīstināja Finanšu ministrijas Muitas likumdošanas departamenta direktors Guntis Kozinda.

Svarīgākie muitas
likumdošanas akti

Pirms mūsu valsts iestāšanās ES muitas tiesību sistēmu veidoja Muitas likums, likums “Par muitas nodokli” un MK noteikumi, kas izdoti saskaņā ar abiem iepriekšminētajiem likumiem.
Taču pēc 1.maija situācija muitas likumdošanā ir mainījusies. Saskaņā ar Eiropas Kopienas (par Eiropas Savienību tā tika pārdēvēta 1993.gada 1.novembrī, kad stājās spēkā Māstrihtas līgums) dibināšanas līgumu ES pamatlīgumiem, regulām, lēmumiem un direktīvām tiek piešķirts augstāks juridisks spēks nekā dalībvalstu konstitūcijām, likumiem un citiem nacionālajiem tiesību aktiem. Tāpat ES tiesību akti paredz, ka ES regulas, tai skaitā regulas muitas jomā, darbojas visā ES teritorijā. Nacionālā likumdošana regulē tikai tās jomas, kuras neregulē regulas. Pēc Latvijas iekļaušanās ES lielāko daļu muitas jautājumu Latvijas teritorijā nosaka ES regulas.
Galvenās regulas muitas jomā ir ES Muitas kodekss, tā ieviešanas noteikumi, Muitas nodokļa atvieglojumu sistēma, Vienotie muitas tarifi, TARIC klasifikators un regulas, kas nosaka vienotā tirgus regulēšanas pasākumus, tas ir, lauksaimniecības maksājumus, nodevas, kvotas, tarifu griestus utt.
Svarīgs muitas likumdošanas akts ir Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī līgums par pievienošanos ES. Bet jautājumos, kurus tieši neregulē ES regulas, darbojas Latvijas normatīvie akti. Šai nolūkā Finanšu ministrijas Muitas likumdošanas departaments izstrādājis jaunu Muitas likumu (“Latvijas Vēstnesis”, 06.04.2004), kurš ar 1.maiju regulē veselu virkni jautājumu, tai skaitā nosaka Latvijas Republikas muitas teritoriju, muitas lietu vadību un VID kompetenci muitas normatīvo aktu administrēšanā, muitas iestāžu emblēmu, pazīšanās zīmi, karogu un zvērestu, tiesības veikt muitas kontroli iekšzemē, muitas nodrošinājumu uzlikšanas un noņemšanas kārtību, muitas kontroles zonu noteikšanas kārtību, personas apskates izdarīšanas kārtību, muitas brokera un beznodokļu tirdzniecības veikalu darbības noteikumus un citus jautājumus.
Pēc 1.maija paliek spēkā arī MK noteikumi, kas izdoti saskaņā ar citiem likumiem, kuri nezaudē spēku, piemēram, MK 1999.gada 20.aprīļa “Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu” (“Latvijas Vēstnesis”, 22.04.1999) un 1996.gada 2.jūlija “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas” (“Latvijas Vēstnesis”, 10.07.1996).

Tiesiskais regulējums būtiski nemainās

Kopš 1997.gada Latvijas muitas likumdošanā konsekventi tika ieviestas ES muitas regulu normas, to veidojot tā, lai pēc mūsu valsts iestāšanās ES nebūtu krasu izmaiņu muitas lietas regulējošajās tiesību normās. Tādēļ muitošanas, tai skaitā muitas procedūru piemērošanas kārtības, tiesiskais regulējums ievērojami nav mainījies. Tomēr ar 1.maiju, sākot piemērot ES muitas likumdošanu, ir atsevišķas visai būtiskas izmaiņas, proti, tagad muitas teritorija ir visu dalībvalstu teritorija, muitas parāds ietver tikai ES muitas nodokli un lauksaimniecības maksājumus (agrāk tas ietvēra muitas nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un dabas resursu nodokli), muitas likumdošana piemērojama vienoti visā ES muitas teritorijā, vienas ES dalībvalsts muitas pieņemtie lēmumi ir saistoši citu dalībvalstu muitām.
ES Muitas kodeksā ir parādījies jēdziens “muitas procedūra ar ekonomisku ietekmi”, kas oficiāli nav minēts Latvijas muitas lietas regulējošajos tiesību aktos. ES Muitas kodeksā šo jēdzienu attiecina uz tādām muitas procedūrām kā ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei.
Muitas procedūras un citi muitas režīmi ES Muitas kodeksā neatšķiras no LR Muitas likumā minētajiem un to piemērošanas kārtība ir tāda pati. Līdzīgas ir arī atļauju veidlapas muitas procedūru piemērošanai. Taču tā kā ES iekšējā tirgus regulēšanas pasākumi ir daudz plašāki, nekā tie bija Latvijā, importējamajai precei bez muitas nodokļa var tikt piemērotas arī kvotas, tarifu griesti, antidempinga maksājumi, lauksaimniecības maksājumi utt.

Muitas nodokļa
atvieglojumi

Kopš 1.maija Latvijā ir spēkā ES regulā par muitas nodokļa atvieglojumiem paredzētie atbrīvojumi no muitas nodokļa. Tie nedaudz atšķiras no iepriekš mūsu valstī piemērotā likuma “Par muitas nodokli”.
Piemēram, ES regulā noteikts, ka no muitas nodokļa atbrīvojamas laulību dāvanas, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro, bet iepriekš saskaņā ar likumu “Par muitas nodokli” no šā nodokļa tika atbrīvotas Latvijā ievestās laulību dāvanas līdz 2000 latu vērtībā. Tāpat atbilstoši ES regulai no muitas nodokļa paredzēts atbrīvot nelielas komerciālas vērtības pasta preču sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 22 eiro. Agrāk no muitas nodokļa tika atbrīvoti tie šāda veida sūtījumi, kuru vērtība nepārsniedza 50 latus.
Tagad ar muitas nodokli nav apliekami nekomerciālie pasta sūtījumi, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, turpretī agrāk no šā nodokļa bija atbrīvoti nekomerciālie sūtījumi vērtībā līdz 100 latiem. Pēc 1.maija no muitas nodokļa atbrīvotas jaunas un nelietotas preces personīgā bagāžā, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 175 eiro. Agrāk šādu preču kopējā vērtībā drīkstēja sasniegt 150 latus.
Vēl jāpiebilst, ka ar šā gada 1.maiju Latvijā ir spēkā ES oficiālajā izdevumā “Official Journal” publicētā ES kombinētā nomenklatūra un muitas nodokļa likmes.

Atgādināsim, ka saskaņā ar ES Muitas kodeksu, pārvietojot preces starp ES dalībvalstīm, tām nepiemēro muitas nodokli un tirdzniecības politikas pasākumus, izņemot gadījumus, kad preces nav Eiropas Savienībā nomuitotas, respektīvi, nav izlaistas brīvam apgrozījumam. Tā kā muitas nodokļa likmes ir vienotas visā ES teritorijā, tad šo nodokli preču importētājs samaksā atbilstoši ES regulās noteiktajām likmēm, kas tiek publicētas izdevumā “Official Journal”. Pārējos nodokļus preču importētāji samaksā atbilstoši attiecīgajā ES dalībvalstī noteiktajām likmēm. Muitas nodoklis tiek pārskaitīts ES pašu resursos, 25 procentus atstājot attiecīgās valsts muitas dienesta rīcībā.
Sīkāk iepazīties ar izmaiņām muitas likumdošanā, pārejas noteikumiem muitas jomā, kā arī muitas tiesību aktiem un informāciju, kas saistīta ar iestāšanos Eiropas Savienībā, iespējams arī internetā – www.fm.gov.lv, www.ttc.lv, www.eiroinfo.lv, www.europa.eu.int.