• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Aiz atklājumu robežas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2004., Nr. 74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/88404

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidentes vizīte Apvienotajā Karalistē

Vēl šajā numurā

12.05.2004., Nr. 74

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Aiz atklājumu robežas

KIMIJA001.PNG (84509 bytes)
Juris Ekmanis
Foto: Alma Edžiņa

“Zinātne ir vajadzīga, lai mēs visi dzīvotu labāk. Mēs esam par to.”

Tā, atgādinot Eiropas Savienības spārnoto teicienu, sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents profesors Juris Ekmanis LZA Senāta 11. maija sēdē, svinīgajā prezidenta inau-gurācijas ceremonijā. Amatā ievēlēts 15. aprīlī, amata pilnvarās stājies 1. maijā, vakar jaunais LZA prezidents saņēma amata ķēdi, kolēģu vēlējumus un ziedus. Ceremonijā piedalījās LZA bijušie prezidenti Jānis Lielpēters, Tālis Millers, Jānis Stradiņš, LZA pašreizējie un bijušie Senāta locekļi, Uzraudzības padomes priekšsēdētāji Kalvis Torgāns un Pēteris Zvidriņš, LZA goda locekļi Oskars Gerts, Imants Lancmanis, Jānis Streičs, LZA institūtu pārstāvji.
Ceļa vārdus un vēlējumus rūpēties par Latvijas zinātni prezidentam teica Jānis Stradiņš, pasniedzot sudrabā kalto amata ķēdi ar akadēmijas simboliku. Ar gandarījumu un prieku klātesošie noklausījās Latvijas Valsts prezidentes akadēmiķes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikumu. Prezidentu sveica darba kolēģi, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta direktore akadēmiķe Maija Kūle, LZA korespondētājlocekle Pārsla Eglīte.
LZA Senāts ievēlēja akadēmiķi Jāni Stradiņu par Senāta priekšsēdētāju, akadēmiķim Jurim Jansonam piešķīra viceprezidenta pilnvaras Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas kompetences ietvaros un akadēmiķim Tālavam Jundzim viceprezidenta pilnvaras Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas kompetences ietvaros. Senāts ievēlēja valdi – akadēmiķus Raimondu Valteru, Uldi Viesturu, Jāni Bērziņu, Tālavu Jundzi, Andreju Siliņu un Juri Jansonu.
Paverot jaunu, būtiski svarīgu iespēju Latvijas zinātnes attīstībai Eiropas Savienībā un uzsverot nepieciešamību parādīt tos zinātnes sasniegumus, kuri spēj ieinteresēt ražotājus, tika sarīkota izstāde “Zinātne, tautsaimniecība, kultūra”. Tajā piedalās: Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Neorganiskās ķīmijas institūts, LU Polimēru mehānikas institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LZA Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, LU Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, RTU Enerģētikas institūts, Latvijas Tehnoloģiskais centrs.
KIMIJA004.PNG (34140 bytes)
Latvijas zinātnieki godam izturējuši starptautiskās sabiedrības vērtējumu. Tāpēc izstādē skatāma arī nesen Hannoveres gadatirgū rādītā ekspozīcija. Tajā Latviju pārstāvēja: Latvijas Tehnoloģiskais centrs, LZA Fizikālās enerģētikas institūts, RTU Aviācijas institūts, RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, Biotehniskais centrs, firma “Maivro”, “Plazma, keramika, tehnoloģijas” un “Kamri”. Ekspozīcija, kura atklāja zinātnieku piedāvātās iespējas tautsaimniecībai, izraisīja nedalītu skatītāju interesi Vācijā. Tagad šīs iespējas aplūkojamas Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Atklājot izstādi, LZA prezidents Juris Ekmanis aicināja iepazīt virkni augsto tehnoloģiju, kuras “nāk no zinātnes”. Lai zinātnes produkcija nonāktu ražošanā, ir izveidoti kompetences centri. Akadēmiķis Ivars Beļinskis atzina, ka būtu pagrūti atrast pietiekami lielu telpu, lai parādītu visu, ko spēj Latvijas zinātnieki, un konstatēja, ka zinātnes potences sabiedrībai (ražotājiem) ir neatklātas. Savukārt akadēmiķis Ivars Kalviņš zinātnei veltītā valsts mazā atbalsta kontekstā par visteicamāko Latvijas zinātnieku īpašību atzina sīkstumu. Un tomēr – mūsdienās Latvijā doktora disertācijas aizstāv četras reizes mazāk nekā Igaunijā un četrdesmit reižu mazāk nekā Zviedrijā... RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts šo Latvijas “smadzeņu problēmu’’ reducēja uz to, ka augstskolai ir vajadzīgi labi vidusskolu absolventi, kuri spēj pilnvērtīgi studēt, lai kļūtu par savas jomas speciālistiem.
Problēmas, celtas un skatītas loģiskā secībā, padara saprotamu gan izglītības, gan zinātnes turpmāko ceļu. Visos posmos un visos līmeņos. Tikai jāieklausās. Visiem – politiķiem, ražotājiem, zinātniekiem.

Ilga Tālberga

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!