
“Ņemot vērā Eiropas valstu dažādo vēsturisko pieredzi un
dažādo pieeju šim jautājumam, vairākas valstis – ne tikai Latvija – vēl nav
ratificējušas šo konvenciju. Turklāt, atšķirībā no dažām citām Eiropas
Savienības valstīm, Latvija konvenciju ir parakstījusi, kas loģiski nozīmē arī
valsts apņemšanos to ratificēt,” uzsvēris A.Pabriks.
Pēc komisijas vadītāja domām, konvencijas ratificēšana apstākļos, kad
mazākumtautību tiesību jautājumi bieži tiek izmantoti ne tikai politiskajā
retorikā, bet arī lai apšaubītu valsts leģitimitāti, liek sevišķi uzmanīgi
uztvert diskusiju par konvencijas jēgu un nozīmi. Tāpēc 6.maijā parlaments un
valdošā koalīcija noraidīja vairāku prokrieviski orientētu deputātu iesniegto
likumprojektu par konvencijas ratificēšanu.
A.Pabriks uzskata, ka Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas
ratificēšana varētu notikt ar vairākām atrunām un ratificēšana nedrīkstētu būt
populistiski saistīta ar valsts leģitimitātes apšaubīšanu un izglītības reformas
jautājumu. “Būtu jāuzsver, ka Eiropas Padomes pārstāvji vairākkārt atzīmējuši,
ka Latvijas politika attiecībā uz izglītību mazākumtautībām ne tikai atbilst, bet
pat ievērojami pārsniedz konvencijas standartus. Līdz ar to nebūtu lietderīgi kaut
kādā veidā sasteigt konvencijas ratificēšanas procesu,” norādījis A.Pabriks.
Komisijas vadītājs atzīmējis, ka “Latvija jau tagad pilnībā ievēro Eiropas
Savienības standartus mazākumtautību jomā un atsevišķos gadījumos savā pieejā ir
vēl pretimnākošāka, nekā tas ir noteikts ES standartos”.
Saeimas preses dienests