Prognozē zemu vēlētāju aktivitāti Eiroparlamenta vēlēšanās

Kāda būs vēlētāju
aktivitāte

Latvijā vēlēšanās noteikti plāno piedalīties 48% no pavasarī notikušajā aptaujā izvaicātajiem iedzīvotājiem. Arī citās jaunajās dalībvalstīs iedzīvotāju attieksme pret gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām ir diezgan līdzīga. Vidēji jaunajās ES dalībvalstīs vēlēšanās plāno piedalīties 44% iedzīvotāju, bet 21% pauduši skaidri noraidošu attieksmi pret dalību vēlēšanās. Interesanti, ka tā sauktajās vecajās dalībvalstīs iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās solās būt pat nedaudz augstāka, vidēji 50%. Visaktīvāk savu pilsoņa pienākumu jūnijā gaidāmajās vēlēšanās solās pildīt grieķi (82%), maltieši (74%) un dāņi (72%). Bet vispasīvākie, līdzīgi kā vairākās iepriekšējā Eiroparlamenta vēlēšanās, solās būt briti (34%), gandrīz tikpat neaktīvi varētu būt arī igauņi (35%). Salīdzinoši mazs entuziasms attiecībā uz Eiroparlamenta vēlēšanām vērojams Polijā (40%), Čehijā un Austrijā (41%).

Pieredze liecina, ka kopš 1979.gada, kad pirmoreiz noritēja Eiroparlamenta vēlēšanas, vēlētāju aktivitāte ik reizi samazinās. 1979.gadā vēlēšanās piedalījās gandrīz divas trešdaļas (63,0%) toreizējo dalībvalstu iedzīvotāju, bet pēdējās vēlēšanās 1999.gadā pie vēlēšanu urnām devās jau mazāk par pusi (49,4%) ES balsstiesīgo pilsoņu.
Interesants ir fakts, ka krietni vairāk aptaujāto iedzīvotāju atzīst: Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir ļoti svarīgas. Šādam apgalvojumam piekrituši pat 74% jauno dalībvalstu iedzīvotāju un 66% vecajās ES dalībvalstīs dzīvojošo. Ikvienā no 25 dalībvalstīm vairāk par pusi no visiem iedzīvotājiem atzīst, ka Eiroparlamenta vēlēšanas ir svarīgas, tomēr vairākums uz vēlēšanām negrasās doties.
Liela daļa jauno dalībvalstu iedzīvotāju (62%) un gandrīz puse (44%) veco dalībvalstu iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Parlamentam piemītošā politiskā vara ir lielāka par nacionālo parlamentu varu. Arī 62% Latvijas iedzīvotāju piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka Eiroparlamenta vara ir lielāka nekā nacionālā parlamenta.
Tai pašā laikā vairums visu dalībvalstu iedzīvotāju uzskata, ka vietējā valdība un parlaments daudz vairāk ietekmē viņu ikdienas dzīvi nekā Eiropas Parlaments.

Uz ko balstās
vēlētāju izvēle

Latvijas vēlētājiem Eiroparlamenta deputātu izvēlē nozīmīgākais faktors būšot deputātu kandidātu nostāja nacionālajos jautājumos. Kandidātu personībai, partijiskajai piederībai un viedoklim par ES jautājumiem nebūs tik nozīmīga loma 12.jūnija izvēlē. Caurmērā desmit jauno ES valstu iedzīvotājiem, balsojot Eiroparlamenta vēlēšanās, vis-svarīgākā būšot deputātu kandidātu līdz šim īstenotā politika, personība un nostāja nacionālajos jautājumos.
Vairums Latvijas iedzīvotāju vēlētos, lai Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņā tiktu akcentēti nodarbinātības, lauksaimniecības un Latvijai specifiski jautājumi. Līdzīgu viedokli pauduši arī citu ES jauno valstu iedzīvotāji, kuri bez šiem jautājumiem vēlētos, lai priekšvēlēšanu kampaņā tiktu runāts arī par noziedzību un ES pilsoņu tiesībām.
Vecajās dalībvalstīs vēlētāji no deputātu kandidātiem Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņā sagaida nedaudz atšķirīgus uzsvarus. Līdzīgi kā jaunajās dalībvalstīs, pirmajā vietā ir nodarbinātības jautājumi, bet nākamās aktuālākās tēmas vecajās dalībvalstīs ir imigrācija un cīņa pret noziedzību.

Latvijas iedzīvotāji
neuzticas ES institūcijām

Jaunākās “Eurobarometer” aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada pavasarī, pāris mēnešu pirms pievienošanās ES, latvieši kopā ar igauņiem bija visskeptiskāk noskaņotās nācijas pret valsts dalību savienībā, skaidru atbalstu dalībai pauduši tikai 32% iedzīvotāju.
Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, kas tika veikta 2003.gada rudenī, ievērojami sarukusi arī Latvijas iedzīvotāju uzticība dažādām ES institūcijām. Vismazāko uzticību (24%) izpelnījusies ES Ministru padome, kurā regulāri pulcējas ES dalībvalstu nozaru ministri, visai maz Latvijas iedzīvotāju (32%) uzticas arī Eiropas Komisijai. Ievērojami sarukusi arī paļāvība uz Eiropas Parlamentu, tomēr tā joprojām ir visrespektētākā institūcija Latvijas iedzīvotāju vērtējumā (40%).
“Eurobarometer” pētījums veikts šā gada februārī un martā, izvaicājot iedzīvotājus jaunajās un vecajās ES dalībvalstīs, tai skaitā 1006 Latvijas iedzīvotājus.