Kas ir un
kas nav lobisms

Kā skaidrots enciklopedijā “Websters’ New Collegiate Dictionary,” lobisms ir darbības, kas vērstas uz valsts oficiālo pārstāvju, it īpaši likumdevēju, ietekmēšanu ar likumu pieņemšanu saistītos jautājumos; mēģinājums pamudināt valsts oficiālos pārstāvjus lobistam vēlamai rīcībai. Savukārt lobists ir persona, kas mēģina pārliecināt politiķus par kāda pasākuma vai likuma izmaiņu nepieciešamību. Kā uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, lai sekmīgi aizstāvētu savas interes, ir jāapvienojas. Jo viņa varēja minēt tikai vienu piemēru no vēstures, kad indivīds viens pats spēja panākt izmaiņas valsts likumdošanā. Runa ir par grieķu miljardieri Aristoteli Onasi, kas panāca grozījumus likumā par mantošanas tiesībām, nosakot, ka ārzemniekiem nav tiesību uz mantojuma saņemšanu Grieķijā. Tādējādi savai sievai Žaklīnai Kenedijai atņemot jebkuras iespējas pretendēt uz viņa īpašumiem.
Savu interešu aizstāvība ES nav tikai iespēja, kuru grēks būtu neizmantot, tā ir nepieciešamība, zināmā mērā valsts prestiža jautājums. I. Jaunzeme arī norāda, ka lobēšana nav tumšu intrigu pīšana, bet gan civilizēts un augsti ētisks process ar saviem spēles noteikumiem. Ar lobēšanu nodarbojas ne vien uzņēmēji, to organizācijas un arodbiedrības, bet arī dažādas labdarības organizācijas un centri. Viens no spēcīgākajiem savu interešu aizstāvjiem, ar kuru pasaulē rēķinās, ir “Green Peace”, tāpat var minēt dažādās patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.
Viens no priekšnoteikumiem sekmīgai savu interešu aizstāvībai ir pazīt tos, kurus vēlies ietekmēt, un nesajaukt kompetences sfēras. Tas nozīmē runāt ar tiem cilvēkiem, kuri reāli nodarbojas ar lobistu interesējošo jautājumu. Ne vienmēr jārunā ar pašu ministru par katru sīkumu. Visticamāk, piecas minūtes pēc sarunas viņš jau būs par to aizmirsis. Bieži vien svarīgāk ir runāt ar nozares ekspertiem. Turklāt uzņēmējiem vajadzētu atbalstīt valsts attīstības mērķus. Kā min I. Jaunzeme: “Jūsu mērķis vienmēr var saskanēt ar kādu no valsts ilgtermiņa mērķiem.” Civilizētā valstī lobistam izdosies gūt panākumus tikai tajā gadījumā, ja viņš pierādīs, ka nedarbojas vienīgi savās šaurajās interesēs, bet tas nāks par labu visai nozarei, tautsaimniecībai un, visbeidzot, sabiedrībai kopumā.

Kā lobē Eiropā

Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas ielūguma uz semināru par lobēšanu Rīgā bija ieradušies Itālijas uzņēmumu apvienības “Confindustria” biroja Briselē vadītājs Paolo Nikoleti un UNICE (Eiropas uzņēmēju un darba devēju konfederācijas apvienība) padomnieks Folkers Francs, lai dalītos savā pieredzē par darbu ES institūcijās.
“Confindustria” pārstāv 113 000 uzņēmumu un 4 200 000 darbinieku, tā apvieno visas Itālijas rūpniecības nozares. Lobēšana notiek divos līmeņos: nacionālajā un ES. Kā uzsvēra P. Nikoleti, Itālijā lobēšana ir mēģinājums stimulēt valsts attīstību, domājot par tautsaimniecības ilgtspēju. “Confindustria” izdod savu avīzi, kurai ir vairāk nekā miljons lasītāju. Avīzē tiek rakstīts par valsts ekonomisko un reģionālo attīstību, lietām, kas, uzņēmējprāt, nav sakārtotas pareizi. Apvienībai ir arī sava universitāte ar plašiem starptautiskiem sakariem. “Confindustria” darbojas vairāki departamenti: Lobēšanas departaments nacionālajā līmenī, Pētniecības departaments, Labklājības un cilvēktiesību departaments u.c. Apvienības birojā Briselē strādā 25 cilvēki tādās jomās kā, piemēram, vide un enerģētika, sociālie jautājumi, transports, ārējā tirdzniecība u.c. Šo darbinieku uzdevums ir likumu tapšanas gaitā identificēt problēmas, konsultēties ar attiecīgo nozaru ekspertiem un tālāk jau iesniegt savus alternatīvos risinājumus. Kā individuālās lobēšanas piemēru P. Nikoleti minēja jautājumu par transeiropas transporta tīklu, kuru Itālija uzskatīja par nepieciešamu paplašināt. Uzņēmēji uzskatīja, ka preču pārvadāšana ar ātrumu 40 km stundā ir daudz par lēnu, jābūvē jaunas maģistrāles. “Confindustria” vispirms vērsās pie savas valdības, kas tālāk par to runāja Eiropas Komisijā, un nu šis jautājums tiks apspriests ES līmenī. Jāpiebilst, ka apvienības gada budžets ir 50 miljoni eiro.
“Confindustria”, protams, cieši sadarbojas ar UNICE, kas ir ļoti ietekmīgs spēks ES. Jāpiebilst, ka Baltijas valstis šajā organizācijā pagaidām ir novērotāju statusā, taču tām ir visas iespējas kļūt par pilntiesīgām dalībniecēm. Šobrīd UNICE apvieno 36 dalīborganizācijas no 29 valstīm, pārstāvot 16 miljonus uzņēmumu. No vienas puses, tas, protams, ir liels un ietekmīgs spēks, no otras, tik lielā organizācijā bieži ir grūtības vienoties par kopīgām nostādnēm. UNICE Briselē pārstāv 35 cilvēki, kuri strādā ar visplašāko ekspertu loku. Lobisti ES darbojas trijās institūcijās: Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē. Kā minēja F. Francs, visnecaurspīdīgākā institūcija, kuras gaiteņi atsauc atmiņā F. Kafkas stāstus, ir Eiropas Komisija. Savukārt vislabākā sadarbība ir ar Eiropas Parlamentu, jo deputāti saprot, ka lobistu ieteikumi patiesībā ir ļoti vērtīgi, jo balstās uz ekspertu slēdzieniem. Kā uzsvēra UNICE pārstāvis, organizācija neaizstāvēs kāda uzņēmēja intereses panākt grozījumus tajā vai citā likuma pantā. Tā cenšas realizēt savu Eiropas biznesa redzējumu, vadoties pēc Lisabonas stratēģijā izšķirošajiem mērķiem.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv