Austrumu robežu eksaminē diplomāti

7.maija lidojumā, kurā izmantots Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku helikopters MI-8, piedalījās iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Austrijas, Dānijas, Francijas, Nīderlandes, Somijas, Vācijas, Igaunijas un ASV vēstnieki, kā arī Īrijas un Islandes ģenerālkonsuli. Vispirms lidojumā iepazīta Latvijas – Baltkrievijas robeža. Diplomāti apmeklējuši arī VRS Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzības nodaļu, kur viņiem demonstrēti speciālie līdzekļi un ekipējums. Nākamais lidojuma posms bijis virs Latvijas – Krievijas robežas. Helikopters nosēdies Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punktā, līdz ar to delegācija varēja iepazīties ar šo robežkontroles punktu un robežsargu darbu.
Sākotnēji bija iecerēts, ka diplomāti apmeklēs VRS koledžu Rēzeknē, diemžēl laika trūkuma dēļ tas neizdevās, tādēļ pēc robežas apmeklējuma par pēdējo pieturpunktu kļuva Rēzeknes pilsētas domes konferenču zāle, kur notika oficiālās sarunas. Vispirms VRS priekšnieks informēja par robežsardzes prioritātēm un to īstenošanas gaitu, kā arī ieskicēja padarīto pirms Latvijas pievienošanās ES. Vēstnieki izteica atzinību par robežsardzes modernajām ēkām, labo materiāltehnisko nodrošinājumu, sakaru līdzekļiem un sakārtoto robežšķērsošanas kārtību. Tas viss atbilst ES prasībām. Vienīgi ieroči robežsargiem ir padomju laika. Pasākuma dalībniekus interesēja dažādi jautājumi, piemēram, nelegālā robežšķērsošana un tās novēršana, autotransporta plūsma, kā arī kontrabandas, arī narkotisko vielu kontrabandas, izskaušana. Diplomāti vēlējās uzzināt VRS priekšnieka prognozes par iespējamo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu. Padziļinātu interesi izraisīja nenoslēgtais robežlīgums ar Krieviju. Proti, delegācija vēlējās izzināt, vai tas netraucē praktiski veikt robežapsardzību. Diplomātu interesi piesaistīja arī Krievijas lēmums slēgt Ļemonu robežpārejas punktu, kur Latvijas pusē atrodas Aizgāršas robežpārejas punkts. Atgādinām, ka Ļemoni bez savlaicīga brīdinājuma slēgti 1.maijā.
Arī iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons pauda gandarījumu par paveikto robežas infrastruktūras sakārtošanā. Viņš gan uzsvēra, ka nedrīkst apstāties pie sasniegtā un nopietni jāturpina pilnveidot robežsardzes materiāltehnisko nodrošinājumu. Viņaprāt, īpaši svarīga ir darbinieku izglītošana: “Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Latvijas austrumu robeža ir ES ārējā robeža, un tāpēc mums jāstrādā labāk nekā to ES valstu robežsargiem, kuriem šādas ārējās robežas nav.”
Rezumējot ieguvumus no ieceres īstenot šādus pasākumus, VRS priekšnieks G.Dāboliņš “Latvijas Vēstnesim” norādīja, ka austrumu robežas apmeklējumā piedalījās ne tikai vēstnieki, bet arī muitas atašeji un citi speciālisti. “Viena lieta, kā mēs vērtējam savus sasniegumus, bet, kā mūsu robežu vērtē citi profesionāļi, tas ir pavisam kas cits. Un to arī vēlējāmies uzzināt. Patīkami, ka padarītais uz austrumu robežas guva augstu novērtējumu. Bet, protams, ar pašreizējiem sasniegumiem nedrīkstam samierināties, un pilnveidošanas darbs jāturpina. Turklāt arī ES regulas mainās un standartu prasības kļūst augstākas. Mums jāaug tām līdzi.
Viens no diplomātus interesējošiem jautājumiem bija tas, kā robežsardze apgūs ES iedalītos līdzekļus. Prioritātes ir noteiktas. Drīzumā Ministru kabinets šo jautājums izskatīs. Divas aktualitātes robežsardzei pašlaik ir vissvarīgākās: mobilitāte un personāla sagatavošana. Pirmā saistīta ar nepieciešamību iegādāties kuterus, kuģus, autotransportu, otra – ar to, ka jāpabeidz Valsts robežsardzes koledžas rekonstrukcija. Diplomāti piekrita, ka personāla sagatavotība, tātad profesionālisms, ir viens no noteicošajiem apstākļiem darbā uz robežas.”