Latvija – Francija: līdzvērtīgu partneru kopīga atbildība

Eiropas sadarbības direkcijas vadītājs uzsvēra pašreizējā mirkļa vēsturisko nozīmīgumu un pauda savu gandarījumu par Latvijas iestāšanos ES.
“Ar 1.maiju pilnībā mainījušās attiecības starp Latviju un Franciju,” teica P.Menā, uzsverot, ka tagad mūsu valstis ir līdztiesīgas partneres Eiropas Savienībā. Viņš arī atgādināja, ka Francija vienmēr atbalstījusi Latvijas centienus iestāties ES.
Pēc tam P.Menā aicināja žurnālistus uz brīvu domu apmaiņu.
Vaicāts par topošo ES konstitūciju, Pjērs Menā teica, ka vispirms nepieciešams pieņemt konstitūcijas projektu. Tas varētu notikt 17. vai 18.jūnijā. Taču līdz tam ES dalībvalstīm jānovērš viedokļu atšķirība vairākos jautājumos. Vispirms jau par balsošanas sistēmu un Eiropas Komisijas sastāvu. Jāpārskata arī to jautājumu saraksts, kuros paredzēts vienprātīgs balsojums, un jāizdala jautājumi, kuros nepieciešams balsojums ar kvalificētu vairākumu. “Taču šajā jautājumā mūsu viedoklis saduras ar Lielbritānijas pozīciju,” teica Eiropas sadarbības direkcijas vadītājs.
Ja jūnijā tiks panākta vienošanās par konstitūcijas projektu, vēsturiskais dokuments varētu tikt pieņemts jau šā gada oktobrī. Tad konstitūciju vajadzēs ratificēt visās ES dalībvalstīs. Lielbritānijā un acīmredzot arī Spānijā paredzēts šā dokumenta ratificēšanai rīkot referendumu. Dānijā un Īrijā referendumu paredz valsts likumdošana.
Pēc P.Menā domām, pavisam referendums varētu tikt rīkots sešās vai septiņās ES dalībvalstīs. Taču konstitūcijas ratificēšanas kārtība ir katras ES dalībvalsts iekšējā lieta.
P.Menā arī pastāstīja, ka Francijas prezidents šajā jautājumā nav pieņēmis galīgo lēmumu, jo pēc konstitūcijas parakstīšanas vēl jāpārbauda šā dokumenta atbilstība Francijas konstitūcijai. Eiropas sadarbības direkcijas vadītājs arī teicās saprotam Latvijas žurnālistu jautājumos pavīdējušās bažas – jo vairāk būs referendumu, jo lielāka ir negatīva balsojuma iespēja kādā no tiem. “ES tad nokļūtu grūtā situācijā,” atzina P.Menā. “Taču tādā gadījumā, visticamāk, ka Vācija un Francija, jo mēs sadarbojamies ļoti cieši, droši vien iesniegtu jaunus priekšlikumus, kas mums ļautu arī turpmāk virzīties uz priekšu,” teica Pjērs Menā, piebilstot, ka šādu priekšlikumu iesniegšanā varētu tikt iesaistīta arī Latvija.

Islāmiskā Turcija un nākotnes Eiropa

Viesis pauda arī savu viedokli par ES paplašināšanas turpmākajām kārtām un kopīgo vērtību sistēmas saglabāšanas aktualitāti, kad Savienībā eventuāli varētu iestāties arī islāmiskā Turcija.
“Pirmkārt jāmin 2007.gads, kad Savienībai varētu pievienoties Rumānija un Bulgārija. Valstis, ar kurām jau notiek sarunu process, bet kas stipri atpalika no citām ES kandidātvalstīm. Iespējams, ka iestāšanās sarunas jau drīzumā tiks sāktas arī ar Horvātiju, jo Eiropas Komisijas progresa ziņojums par to ir ļoti labs. Turcija vēlēšanos iestāties ES izteica jau pirms četrdesmit gadiem. Taču tā vēl nav gatava šim procesam,” teica Pjērs Menā. “Lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu būtu jāpieņem Eiropas Savienības Padomei 2004. gada beigās, balstoties uz Eiropas Komisijas ziņojumu, vai Turcija pašlaik atbilst ES kritērijiem – izvērtējot demokrātijas stāvokli šajā valstī, kā arī cilvēka tiesību, tiesiskuma principu un nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu. Ja iestāšanās sarunas tiktu uzsāktas, tās varētu turpināties arī 15-20 gadu,” teica P.Menā, piebilstot: “Taču Eiropas Savienībā nav kritēriju, kas būtu balstīti valstu reliģijā vai etniskajā piederībā. Eiropā vienmēr bijušas dažādas reliģijas un tautības, un nepieciešama tolerance no abām pusēm. Jāņem arī vērā, ka ES sūtība ir stiprināt mieru. Šis faktors jāņem vērā arī ES paplašināšanas procesā.”
Pjērs Menā atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem par ES attiecībām ar Krieviju. Viņš pauda gandarījumu par nesen Luksemburgā

panākto vienošanos starp ES un Krieviju. Vispirms jau par to, ka Krievija partnerības un sadarbības līgumu attiecina uz visām desmit jaunajām ES dalībvalstīm. “Par šo līgumu bija ilgstoša polemika, jo Krievija, kā zināms, nevēlējās automātiski attiecināt šo līgumu uz visām jaunajām ES dalībvalstīm, bet Eiropas Savienība uzsvēra, ka tas jādara automātiski,” atgādināja P.Menā. “Bez tam tika parakstīta kopīga deklarācija par piecpadsmit Krievijas formulētajiem punktiem. Tagad mums kopīgi jāraugās, kā attīstīsies mūsu attiecības ar Krieviju, veltījot galveno uzmanību četrām jomām, par ko savā laikā jau tika runāts Sanktpēterburgā. Pirmkārt, tā ir politiskā un stratēģiskā telpa. Otrkārt – izglītības, pētniecības un kultūras jautājumi. Treškārt – personu brīva pārvietošanās. Ceturtkārt, drošības jautājumi. Sadarbībai un labām attiecībām ar Krieviju tagad ir varbūt pat vēl lielāka nozīme nekā agrāk,” uzsvēra Eiropas sadarbības direkcijas vadītājs, nosaucot par likumsakarīgu katras atsevišķas ES dalībvalsts attieksmi pret trešajām valstīm, uzsverot, ka jādomā par viedokļu atbilstību kopīgajām ES nostādnēm.

Atbilde “Latvijas Vēstnesim”

“LV”: – Īpašs aspekts nu jau Eiropas Savienības attiecībās ir Latvijas robeža ar Krieviju, kas tagad ir arī ES ārējā robeža. Krievijas puse joprojām nav ratificējusi Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Šīs problēmas ignorance Latvijas un Krievijas attiecībās līdz šim bija varbūt izskaidrojama ar zināmu Krievijas politisko aprindu ambīcijām un impēriskās nostalģijas izpausmi. Tagad šīs ambīcijas saduras ar visas ES interesēm.
P.Menā: – ES pašlaik attīsta dialogu ar Krieviju un šā dialoga ietvaros ņem vērā arī problēmas dalībvalstu attiecībās ar Krieviju. Tiesa, Latvija un Krievijas robežlīgums nav ES kompetencē, tas jārisina sarunās starp Latviju un Krieviju. Protams, ES no savas puses var sniegt iespējamo palīdzību. Taču gribu uzsvērt, ka Latvijai jautājums par ES ārējo robežu šobrīd jau ir pozitīvs faktors. Agrāk Latvija sarunās ar lielo kaimiņvalsti bija viena un sadūrās, kā jūs teicāt, ar “impēriskajām tendencēm”. Tagad situācija ir daudz līdzsvarotāka. Var teikt, jo labākas ir ES attiecības ar Krieviju, jo labāka ir arī Latvijas situācija. Nesen Luksemburgā parakstītajos Eiropas Savienības un Krievijas dokumentos iekļauts arī ES aicinājums Krievijai ratificēt robežlīgumus ar Igauniju un Latviju.
Francijas vēstnieks Mišels Fušē (Michel Foucher): –Attiecīgais formulējums paziņojumā, ar ko nesen nāca klajā Eiropas Savienības Padome un Komisija, ir šāds: “Padome un Komisija atgādina, ka viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir visdrīzākajā laikā panākt Krievijas robežlīguma parakstīšanu un ratificēšanu ar Igauniju un Latviju.”