Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas ceremonijā 2004.gada 4.maijā

Mums šodien ir īpaša diena – Triju Zvaigžņu ordeņa domei un tradīcijai. Šodien mēs pasniedzam tos ordeņus, ko ir paguvusi izvērtēt un nolemt pasniegt dome, kura ir darbojusies kopš manas stāšanās amatā un ir nonākusi līdz savu pienākumu galam, jo stājas spēkā jauns likums un rudenī būs jāveido jaunas struktūras, būs Ordeņa kapituls, un būs atbildīgie šā kapitula locekļi par jauniem ordeņiem, ko parlaments apstiprinājis. Es vēlētos kā prezidente pateikties Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekļiem, šodien no viņiem mūsu vidū ir Māra Zālīte, sirsnīgs paldies, Māra, Vitālijs Gavrilovs, Džemma Skulme, mūsu vidū ir darbojies Juris Rubenis, Pauls Dambis, un no premjeriem, ar kuriem man ir bijusi sadarbība (Emša kungs ir tikko stājies amatā), īpaši gribētu pateikties Andrim Bērziņam kā aktīvam Triju Zvaigžņu ordeņa līdzdalībniekam. Mēs domē sastrādājāmies draudzīgā gaisotnē, veicot nopietnu un atbildīgu uzdevumu, lai izšķirtos, kā atalgot mūža veikumu, kas ir tik ļoti dažāds, ar šo vienu ordeni, kas mūsu valstī bija. Nākotnē, es ceru, līdz ar jaunajiem ordeņiem ļaužu veikumu un sniegumu varēs plašākā mērā atzīt.
Šodien ir vēsturiska ceremonija, kurā mēs godinām tos ļaudis, kuri tikuši atzīti ar augstāko atzinību par darbu valsts labā. Par to mana dziļākā pateicība.
Es vēlētos Oto fon Habsburga kungu sveikt kā personību, kas sava ražīgā mūža gaitā, varētu sacīt, ir nostaigājis visas Eiropas vēsturi – no piedzimšanas vienā no dižākajām Eiropas dzimtām, kas pēc viņa pirmdzimtības tiesībām būtu devusi viņam tiesības sēdēt Austroungārijas tronī, ja tāds tronis būtu saglabājies, līdz visdažādākajām demokrātiskajām kustībām. Es vēlētos šeit atzīmēt viņa darbību Eiropas Parlamentā, viņa darbību Austrumeiropas apspiesto tautu labā.
Ekselences, dāmas un kungi!
Man ir īpašs prieks šodien godināt Dr.Andri Ritmani, ar kuru man bijusi izdevība tikties daudzu gadu garumā un redzēt viņu darbojamies visdažādākajās un sekmīgākajās izpausmēs. Ieradies ASV kā bēglis jau ar ģimeni un mazu meitiņu, viņš atgūst ārsta tiesības un strādā ilgus gadus Portlendā, Origonā, kā ārsts, kas iemanto gan latviešu, gan vietējās sabiedrības apbrīnu un cieņu. Bet visu savu brīvo laiku un līdzekļus viņš velta visdažādākajām aktivitātēm, lai trimdas apstākļos saglabātu latvisko garu un audzinātu jaunatni latviskā garā. Šeit, Latvijā, viņu varbūt vislabāk pazīst kā dziesmas “Palīdzi, Dievs!” autoru, kuras melodiju sarakstījusi viņa meita. Viņš ir arī pazīstams kā dziesmu spēļu autors, ir sarakstījis neskaitāmus dzejoļus, ir rakstnieks, savā ģimenē un sabiedrībā ir veicinājis mūzikas kopšanu, ir organizējis Rietumkrasta Dziesmu svētkus, tā gādājot, ka arī tajā kontinenta pusē latvieši varēja baudīt šo tradīciju. Viņam ir nopietna loma 2x2 nometņu izveidošanā Rietumkrastā, un viņa sabiedriskajām aktivitātēm nav ne gala, ne malas. Es vēlos sveikt izcilu latvieti, kas nekad nav pazaudējis dzimtenes mīlestību, ir nodevis to saviem bērniem, mazbērniem un pat mazmazbērniem!
Profesors Juris Vīksniņš ir pazīstams amerikāņu sabiedrībā kā izcils ekonomikas profesors, viens no izcilākajiem Džordžtaunas universitātes pārstāvjiem, un ne viens vien ASV augstu amatu pildošs pilsonis, ar viņu tiekoties, piemin – ā, profesors Vīksniņš, es viņu pazīstu, esmu viņa students bijis, viņš ir izcils un ļoti zinošs pasniedzējs. Viņš ir speciālists monetārās politikas laukā, un šīs savas zināšanas viņš ilgus gadus piekopa augstā zinātniskā līmenī, vienu laiku bija speciālists Austrumāzijas finansēs, taču, tikko Latvija kļuva neatkarīga, viņš savas plašās zināšanas bija gatavs nodot neatkarību atguvušajai valstij. Savā ziņā viņa argumentācijai mēs varam pateikties par to, ka lats ir bijis tik stabils un tik vērtīga valūta, jo tā bija viņa paša doma – piesaistīt to SDR valūtas grozam. Viņa padomi Latvijā bijuši ļoti vērtīgi, viņš ir palīdzējis, lai turpinātu izglītības apmaiņu. Es viņu pazīstu kā aktīvu darbinieku AABS – Baltu studiju apvienības organizācijas – ietvaros, kur pulcējās triju Baltijas valstu pārstāvji, kā arī citi zinātnieki, kurus mēs centāmies ieinteresēt par šo pasaules reģionu. Mēs šodien sveicam Juri Vīksniņu – izcilu ekonomistu un izcilu latvieti!
Juris Valainis ir viens no tiem sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem, ar ko latviešu tauta var būt lepna, jo viņš visu savu mūžu veltījis kādai sabiedriskai aktivitātei, nedomājot par to, kāds būs atalgojums, un pat nākot talkā ar saviem līdzekļiem. Čikāgā viņš ir bijis viens no latviešu sabiedrības balstiem un pīlāriem, viņš ir piedalījies visdažādākajās sabiedriskajās aktivitātēs, katoļu sabiedriskajās aktivitātēs, ir bijis Dziesmu svētku rīcības komitejās, un mēs viņu plašā lokā pazīstam kā ilggadēju un sekmīgu latviešu radioprogrammas veidotāju Čikāgā, kas Amerikas apmēriem ir milzīgs sasniegums, jo ne jau daudzās vietās tas bija iespējams. Sveicam Valaiņa kungu kā patriotisku latvieti un sekmīgu sabiedrisko darbinieku!
Doktors Zadvinskis savā personā ir savienojis ārsta misiju, un tā ir bijusi ļoti ievērojama, augstu vērtēta, viņa pacienu vidū arī bīskaps Rancāns savulaik varējis pateikties viņa gādīgajām rokām. Viņš savu laiku nav žēlojis visdažādākajām sabiedriskajām aktivitātēm, un te varētu izcelt darbību Grandrapidos un arī Garezera vasaras vidusskolas veidošanā un vadīšanā. Tas ir viņa nopelns, ka šī nometne kļuva par visu latviešu atpūtas un izglītības vietu. Viņam izdevās savienot to un panākt, ka kopā darbojas luterāņu un katoļu pārstāvji. Jāuzteic viņa diplomātijas spējas, jo trimdas dzīvē ik pa laikam uzliesmoja pietiekami lielas pretrunas un kaislības. Tur viņš vienmēr ir izcēlies ar līdzsvarotu pieeju, sirsnību un ar spēju nomierināt sakarsušus prātus un spēju novest rezultātā pie veselas virknes sekmīgu projektu. Sveicam jūs šodien!