Šodien Saeimas vairākums un valdošā koalīcija arī ar citu labējo partiju
atbalstu noraidīja atsevišķu kreiso partiju pārstāvju aicinājumu uzsākt debates par Latvijas karaspēka atsaukšanu no Irākas. Šeit jāatzīmē, ka gan Ārlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija, gan arī Tautas partija jau vairākkārt ir paudusi viedokli, ka mūsu karavīru uzturēšanās Irākā atbilst Latvijas stratēģiskajām interesēm, kā arī mūsu
interesēm izrādīt solidaritāti gan NATO, kurā mēs pašreiz jau esam, gan arī pārējām NATO dalībvalstīm un mūsu sabiedroto karavīriem, kas atrodas Irākā.
Latvijas interesēs, protams, nav,
lai, nedod Dievs, kāds no mūsu karavīriem tur tiktu savainots vai pat ietu bojā.
Bet mums jāsaprot: ja mēs gribam, lai arī mūsu valsts tiktu aizstāvēta, tad arī mums pašiem ir jābūt gataviem aizsargāt citu valstu un pilsoņu vērtības un brīvības. Un tie argumenti, kas bieži vien tiek minēti, ka, ja mēs esam Irākā, tad terorisms apdraud arī Latviju, ir pavisam nepamatoti – tie ir demagoģiski. Mēs zinām, ka arī tās valstis, kuras stingri iestājas pret savu spēku sūtīšanu uz Irāku, nav paglābtas no terorisma. Mēs arī zinām, ka pirms mēneša Vācijas prezidentam vajadzēja atgriezties atpakaļ no ārkārtas brauciena uz Džibuti, jo bija uzbrukuma draudi; arī Francija nav brīva.
Ja mēs gribam aizstāvēt gan savu brīvību, gan demokrātiju, gan būt droši par savu neatkarību, mums jāturas kopā ar pārējiem NATO spēkiem, kopā ar amerikāņiem. Līdz ar to gan Tautas partija, gan arī Saeimas vairākums šo pieprasījumu noraidīja. Mēs arī ceram uz visas Latvijas sabiedrības izpratni par spīti šim grūtajam uzdevumam, ko mūsu karavīri pilda Irākā, jo tomēr Latvijas valstiskās intereses sniedzas tālāk par atsevišķu frakciju interesēm.

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti daudzi būtiski jautājumi. Viens no tiem bija Tautas saskaņas partijas deputātu sagatavotais priekšlikums pārskatīt pabalsta apmēru Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kas 1999.gadā tika noteikts Ls 12,50 apjomā, un tas visu šo laiku netika indeksēts. Bet gribu atzīmēt, ka likumprojektu “Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” šodien neatvērām ne jau tāpēc, ka negribam šo pabalstu palielināt, bet tāpēc, ka Sociālo un darba lietu komisija šo jautājumu jau skatīja un tika nolemts, ka Labklājības ministrija līdz 7.maijam sagatavos savus priekšlikumus – vai šo jautājumu risināt ar Ministru kabineta noteikumu izdošanu vai arī veikt grozījumus likumā.
Vēl atzīmēšu, ka bez šī pabalsta ir arī citi pabalsti, kas ir noteikti, bet jau ilgāku laiku nav ne indeksēti, ne arī mainīti. Piemēram, invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, ir noteikts 28 latu pabalsts pusgadā transporta izdevumu kompensēšanai, bet tas nav pārskatīts kopš 1996.gada. Šo jautājumu risināšanai nepieciešama kompleksa pieeja, sastādot 2005.gada valsts budžeta projektu. Tātad Labklājības ministrija ir apsolījusi līdz 7.maijam sagatavot savus priekšlikumus, un tad arī Sociālo un darba lietu komisija tos varēs izvērtēt, vai nu sagatavojot grozījumus likumā, vai arī sekojot līdzi Ministru kabineta noteikumu izdošanai.
Šodien tika akceptēti grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz izveidot Bērnu un ģimenes lietu ministriju bijušā sekretariāta vietā. Ministrijai būs ļoti daudz darba, jo jautājumi, kas saistīti ar bērniem, ir ļoti būtiski. Demogrāfiskā situācija valstī tiešām ir graujoša, un tieši tāpēc arī Latvijas Pirmā partija stingri iestājās par ministrijas izveidošanu, kurai būtu daudz lielākas tiesības likumdošanas jomā un arī citu jautājumu risināšanā.
Šodien tika pieņemts lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2004.gada 1.novembrim, jo izmeklēšanas komisija nav saņēmusi atbildes no vairākām valsts institūcijām, kurās komisija ir vērsusies, pieprasot informāciju, lai varētu izdarīt galīgos secinājumus.
Sveiciens visiem tuvojošajos svētkos!

Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki svarīgi sociālie jautājumi. Atzīmēšu sagatavotos grozījumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā, kas paredzēja paaugstināt ikmēneša valsts pabalstu avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem noteikta invaliditāte cēloņsakarībā ar darbu veikšanu, likvidējot avārijas sekas. Atgādināšu, ka kopš 1999.gada pabalsta apjoms nav mainījies – 12 lati un 50 santīmi mēnesī. Frakcija “Jaunais laiks” atbalstīja šī likumprojekta virzību Saeimā, tomēr vairākuma atbalstu tas neguva. Es ceru, ka šis jautājums vēlreiz tiks skatīts Sociālo un darba lietu komisijā un arī atrisināts. Mēs uzskatām, ka pabalstu sistēmai mūsu valstī jābūt ciešāk sasaistītai ar valsts ekonomisko attīstību, paredzot šāda mehānisma iestrādāšanu likumā, nevis atstājot to tikai Ministru kabineta pārziņā.
Šī iemesla dēļ frakcija “Jaunais laiks” šonedēļ nāca klajā ar grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas saistīti ar Einara Repšes vadītā Ministru kabineta vēl februārī pieņemto koncepciju par bērna piedzimšanas un kopšanas pabalsta ievērojamu palielināšanu jau ar 2005.gadu. Koncepcija paredz bērna kopšanas pabalstu noteikt ne mazāku kā vienas minimālās mēnešalgas apmērā, tas ir 90 lati, un ne lielāku par piecām minimālajām mēnešalgām – 450 latiem. Nākamajā gadā, kā zināms, minimālā mēnešalga būs 90 latu apmērā, bet šobrīd bērna kopšanas pabalsts ir 30 lati mēnesī. Grozījumi nepieciešamajos Ministru kabineta noteikumos, kas bija jāizstrādā līdz 23.aprīlim, kavējas, tāpēc frakcija “Jaunais laiks” šo jautājumu ir aktualizējusi, iesniedzot izskatīšanai Saeimā savu sagatavoto likumprojektu, piedāvājot bērna kopšanas pabalsta mehānismu nostiprināt Valsts sociālo pabalstu likumā. Tas, savukārt, dotu lielākas garantijas un arī drošību ģimenēm, plānojot pieaugumu.
Un vēl viens ļoti jutīgs un svarīgs sociālās sfēras jautājums, kuru esam šonedēļ aktualizējuši, ir aktīvi uzsāktā diskusija par neapliekamā minimuma palielināšanu. Vakar tikšanās laikā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām saņēmām viņu atbalstu mūsu piedāvājumam jau no šī gada 1.septembra neapliekamo minimumu par katru apgādājamo no 10 latiem 50 santīmiem palielināt līdz 21 latam, to pakāpeniski turpinot līdz 40 latiem. Tādējādi vairāk tiktu atbalstītas ģimenes un strādājošie ar mazākiem ieņēmumiem.
Visbeidzot, pēdējie sabiedrības aptauju rezultāti liecina, ka jūs mums joprojām uzticaties. Paldies par to! Mēs paļaujamies uz jums un jūsu atbalstu arī turpmāk!
Sveicu svētkos!

Šodien Saeima sēdē izskatīja vairāk nekā 20 dažādus jautājumus. Starp tiem bija divi mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” sagatavotie, kas šobrīd mūs satrauc – denacionalizēto namu īrnieku stāvoklis un situācija Irākā.
Vispirms runāšu par denacionalizēto namu īrniekiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no 1992. līdz 2002.gadam valstī denacionalizēta 10 321 māja, lielākā daļa no tām Rīgā, Liepājā un Jūrmalā, kur atrodas vairāk nekā 6000 māju un ap 60 000 dzīvokļu. Rīgā jau šobrīd dzīvokļu rindā stāv ap 7000 ģimeņu, savukārt nesen uzsāktā municipālā dzīvojamo māju būvniecība ar dzīvokļiem šobrīd var nodrošināt tikai ap tūkstoti ģimeņu gadā. Runa ir par maznodrošinātajām ģimenēm un tām personām, kuras nespēs samaksāt vienu latu un vairāk par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības. Un tādu ir tūkstošiem. Mūsu valsts šiem cilvēkiem jau ir parādā, jo 90.gadu sākumā pieņemtais likums par denacionalizāciju vienu vēsturisko netaisnību pagrieza otrādi – cilvēkiem tika liegts privatizēt savus dzīvokļus atšķirībā no tiem, kas dzīvoja pašvaldību namos. Toreiz viņiem tika solīts, ka bez jebkādiem šķēršļiem varēs dzīvot savos dzīvokļos un pēc tam tos privatizēt. Taču tie bija kārtējie meli – likums “Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka namīpašnieki, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, būs tiesīgi noteikt neierobežotu īres maksu, tai skaitā izlikt īrniekus kopā ar visiem ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ierosina valstij un pašvaldībām uzņemties atbildību par šo rīcību un sākt risināt šo

milzīgo problēmu. Jau pirms vairākiem gadiem valstij vajadzēja iejaukties šajā lietā un sākt to risināt pēc būtības. Tāpēc, lai šobrīd rastu kompromisu un panāktu pozitīvu rezultātu, mums tomēr nepieciešams laiks – mēs piedāvājam pagarināt īres griestu darbības termiņu denacionalizēto māju īrniekiem un uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt un nekavējoties sākt realizēt šīs programmas.
Runājot par situāciju Irākā, gribu teikt, ka šis ir ļoti aktuāls jautājums. Es nevaru piekrist iepriekšējam runātājam, ka mēs esam droši un tādi arī varam justies. Es personīgi nevaru teikt, ka jūtos droši. Mēs redzam, kas notiek Eiropā, atceramies notikumus Spānijā, un šobrīd jau 66% Polijas iedzīvotāju arī neatbalsta savu bruņoto spēku atrašanos Irākā. Tāpēc mēs iesniedzām savu pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam izskaidrot, kāpēc mēs esam tur, ko mēs ar to gribam panākt, un vai tiešām tie mērķi, kas nosprausti pirms tam, atbilst patiesībai. Šobrīd jau neviens vairs nerunā par to, ka koalīcijas spēku nesauc citādi kā okupācijas spēki. Mēs negribam kļūt par kārtējiem okupantiem.
Novēlu jums labas brīvdienas un apsveicu ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā!

Sākšu ar pateicību par uzticību, ko esat parādījuši mums – apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, novērtējot mūsu konsekvento nacionālo politiku, risinot sociālās problēmas, kā arī aizstāvot mūsu nacionālos karavīrus, pensionārus, bet īpaši tos, kuriem klājas ļoti grūti. Sabiedrības aptaujā par partiju popularitāti jūs esat ierindojuši mūs otrajā vietā aiz partijas “Jaunais laiks”. Tas, protams, mums ir liels stimuls turpināt cīņu par Latvijas valsti, mūsu neatkarību, nabadzības izskaušanu, jo, runājot par Eiropas Savienību, arī tur vajadzēs aizstāvēt mūsu valsti un mūsu intereses. Šīs lietas ir ārkārtīgi svarīgas, tādēļ uz Eiropas Parlamentu mēs rekomendējam ļoti spēcīgu sastāvu – bijušo Ministru prezidentu Guntaru Krastu un bijušos ministrus Ģirtu Valdi Kristovski, Robertu Zīli un citus.
Vēl minēšu, ka šonedēļ mēs tikāmies ar Latvijas Radio ģenerāldirektoru Kolāta kungu. Problēma ļoti nopietna – sabiedriskajā radio strādājošo žurnālistu atalgojums ir zems. Mēs visi zinām, ka Latvijas Radio ieguldījums atmodas un barikāžu laikā, kad tas tika nosaukts par Tautas Radio, ir ļoti liels, arī šodien – jaunās paaudzes audzināšanā, vēstures izskaidrošanā un tā tālāk. Tāpēc mēs, protams, atbalstīsim šī atalgojuma paaugstināšanu.
Un nobeigumā par kreiso spēku pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam par mūsu karavīru atsaukšanu no Irākas. Jāteic pavisam strikti – ja gribam būt drošībā, lai neatkārtotos kā toreiz, kad bija totāla padomju okupācija pēc kara piecdesmit gadu garumā, tad mums ir jābūt kopā ar sabiedrotajiem – NATO, kur esam iestājušies, un īpaši ar mūsu draugiem ASV, kas ir drošības garants. Jurkāna, Rubika un Ždanokas partijām, protams, nepatīk mūsu sadarbība ar NATO, bet tā ir viņu problēma, ne mūsu.
Sveiciens tuvajos svētkos un labu atpūtu!

Šodien deputātu pieprasījums ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā, kuru veic ASV un tās sabiedrotie, tika nodots Pieprasījumu komisijai. Jau no paša šīs okupācijas sākuma mēs bijām pret, un tagad ir skaidrs, ka mums bija taisnība, jo masu iznīcināšanas ieroču krājumi Irākā netika atrasti un ASV sniegtā informācija bija apzināti meli. Mēs gribam zināt, cik ilgi mūsu puiši – Latvijas karavīri – riskēs ar savām dzīvībām, cik ilgi Latvija piedalīsies šajā okupācijā, kad notiek cilvēku tiesību pārkāpšana un svešu valstu iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās īpaši tagad, kad dažas valstis ir paziņojušas par savu karaspēku atsaukšanu no Irākas.
Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Arī mēs bijām sagatavojuši savus priekšlikumus, kuri diemžēl tika noraidīti, un par to runāšu sīkāk. Mūsu priekšlikums, ka pārejas periodā Ministru kabinets nav tiesīgs parakstīt starptautiskos līgumus un uzņemties valsts saistības virs 150 tūkstošiem eiro bez Saeimas akcepta, vērsts uz to, lai neatkārtotos situācija, kāda bija ar SIA “Lattelekom” Einara Repšes vadītās valdības pēdējās dienās.
Nākamais priekšlikums paredzēja, ka Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, valsts ministri un parlamentārie sekretāri atalgojumu, reprezentācijas un transporta izdevumus saņem saskaņā ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem, bet atkarībā no valsts noteiktās minimālās darba algas. Varbūt valdībai jāpaaugstina minimālā alga arī tautai?
Un pēdējais mūsu priekšlikums bija par kompensāciju ierobežošanu Ministru kabineta locekļu demisijas gadījumā. Šobrīd, ja Saeima izteiktu neuzticību Ministru kabinetam, ministri par savu “izcilo” darbu saņemtu vairāk nekā sešus tūkstošus latu.
Visbeidzot runāšu par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Pašlaik regulāri notiek masu protesta akcijas, līdzīgi kā aprīļa sākumā, ko organizēja Latvijas Sociālistiskā partija un kurās aktīvi piedalījās vairāki tūkstoši denacionalizēto māju īrnieku. Šāda situācija ir radusies tikai tāpēc, ka namu īpašnieki pārkāpj īrnieku tiesības, nelikumīgi paaugstinot tarifus un nepamatoti veicot kapitālremontus. Mūsu sagatavotais likumprojekts paredzēja iesaldēt īres maksu 48 santīmu apjomā par kvadrātmetru līdz 2008.gada 31.decembrim. Tādējādi denacionalizēto namu īrnieki tiktu aizsargāti arī pret izlikšanu no dzīvokļa. Diemžēl par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās balsoja tikai astoņpadsmit deputāti no Latvijas Sociālistiskās partijas, Tautas saskaņas partijas un PCTVL.
Sveicu visus gaidāmajos svētkos un novēlu labu veselību un izturību.

26.aprīlī mēs atceramies tos varoņus, kas izglāba Eiropu no tehnogēnās katastrofas Černobiļā. Ļoti žēl, ka Latvijas valdība kopš 1990.gada nevarēja atrast laiku un iespējas, lai palielinātu līdz pat šai dienai esošo niecīgo pabalstu – 12 latus un 50 santīmus. Latvijā ir 3000 cilvēku, kuri kopā ar visu bijušo Padomju Savienību un Eiropu glāba pasauli no šīs katastrofas. Skaidrs, ka kopš tiem laikiem ļoti daudz kas ir mainījies – dažādi pabalsti, cenas. Viss palicis dārgāks – gan zāles, gan dzīvokļu īre un tā tālāk. Bet šiem cilvēkiem šo viņu varoņdarbu neviens nekā nekompensē. Viņi turp brauca tāpēc, ka to piespieda darīt; labprātīgi to nedarīja neviens. Un nav svarīgi, kādu valstu pilsoņi viņi bija – baltkrievi, ukraiņi vai kādi citi. Latvijai ir jābūt pilnīgi atbildīgai par šo cilvēku dzīves sociālo līmeni, kādā viņi dzīvo šodien. Šodien, skatot grozījumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā, bija priekšlikums par pabalsta palielināšanu šiem cilvēkiem līdz 25 latiem mēnesī. Visi jau ļoti labi runāja, piemēram, no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Jaunais laiks”, bet reāli neviens no viņiem, kas pēdējā gada laikā bija pie varas, kontrolēja valsts budžetu un Ministru kabinetu, šos cilvēkus pat neatcerējās. Arī šodien Latvijas Pirmā partijas, Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu par šo pabalstu palielināšanu neatbalstīja, solot, ka jautājums tiks izskatīts. Bet atklāti neviens nerunā par to, vai valsts budžetā līdzekļi tam ir vai nav, būs vai nebūs. Turklāt šiem cilvēkiem jānodrošina iespēja arī pēc 1.maija saņemt viņiem nepieciešamos medikamentus, jo viņu veselības stāvoklis ir ļoti slikts.
Kopumā par sociālo politiku tiek runāts ļoti daudz, bet būtībā valdošā koalīcija, pieņemot lēmumus par budžeta līdzekļu izmantošanu, īpaši nerūpējas par sociālo jautājumu risināšanu.

Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā, kas paredz noteikt virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas, sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus un labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī pazemes ūdeņu labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka likumprojekts saistīts ar Eiropas Savienības prasībām un arī ar jautājumiem, kas šodien aktuāli Latvijā, piemēram, iespējamo celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, kas daļēji apdraud Daugavas ūdens kvalitāti. Tādējādi grozījumi palīdzēs šīs lietas sakārtot tā, lai netiktu apdraudēta ūdens kvalitāte.
Otrs jautājums, par ko gribu runāt un pie kā strādā arī Zaļo un Zemnieku savienība, ir grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu par šo grozījumu sagatavošanu, lai tiktu atrunāti visi denacionalizēto namu likumīgo īpašnieku un šajos namos dzīvojošo īrnieku sasāpējušie jautājumi un problēmas. Apvienības PCTVL sagatavotie grozījumi šajā likumā ir tikai neliela daļa no tām problēmām, kas būtu jārisina. No nākamā gada, kā zināms, pašlaik spēkā esošais likums paredz atcelt īres griestus, tāpēc jādomā, kā veidot šo aizsardzības mehānismu, lai tiktu aizsargātas īrnieku intereses un šīs normas tiesiski un precīzi tiktu arī ievērotas. Būtībā tas nozīmē, ka likums par dzīvojamo telpu īri ir nopietni jāpārstrādā, papildinot to ar normām,

kas, tiesiski pamatojot, cilvēkus aizsargātu no izlikšanas uz ielas jau no nākamā gada 1.janvāra.
Vēl viens svarīgs jautājums, pie kā strādā gan Zemkopības ministrija, gan arī Zaļo un Zemnieku savienība, ir par lauksaimnieciskajai ražošanai mazāk labvēlīgo apvidu noteikšanu. Latvija pašlaik ir vienīgā no visām ES kandidātvalstīm, kur 76% visas teritorijas atrodas zem šī statusa, tādējādi Latvija no Briseles saņem maksājumus par šīm teritorijām. Es domāju, ka nelabvēlīgo apvidu novērtējuma procesā tika ņemti vērā četri kritēriji – zemes balles novērtējums, iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoms uz vienu iedzīvotāju šajā teritorijā, iedzīvotāju blīvums un lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistīto uzņēmumu īpatsvars. Tātad ir cerība, ka šie maksājumi mūsu valstij nāks par labu un ļaus mūsu zemniekiem nopietni un labi strādāt.
Sveicu visus svētkos, kā arī novēlu lauku ļaudīm patiešām labu laiku pavasara darbu pabeigšanai.