Valsts sekretāru 2004. gada 29. aprīļa sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par atliktajām piegādēm”.
Mobilizācijas koncepcija (apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 31.jūlijā) nosaka: “Lai izvairītos no noliktavu pārpildīšanas ar dažādu mobilizācijas īstenošanai nepieciešamo produkciju, atliktās piegādes uz valsts apdraudējuma situācijām jau iepriekš ir jāplāno.”
Mobilizācijas īstenošanai nepieciešamās produkcijas atliktās piegādes tiek īstenotas tikai valsts apdraudējuma situācijās un dod iespēju: ekonomēt valsts budžeta līdzekļus; neveidot valstī lielas materiālās rezerves (visiem dzīves gadījumiem), kuru izveidei, uzturēšanai un atjaunošanai ir nepieciešami ne tikai ievērojami finanšu resursi, bet arī ievērojama darba spēka resursu iesaistīšana.
Atlikto piegāžu sistēma esošajā drošības situācijā Eiropā, kad nav tieša militāra apdraudējuma un, iespējams, būs pietiekami ilgstošs apdraudējuma eskalācijas laika posms, valstij ir iespējams sarūpēt nepieciešamos materiālus, aktivizējot atlikto piegāžu sistēmu apdraudējuma eskalācijas laikā.
Lai īstenotu atlikto piegāžu mehānismu, tam jābūt laikus un detalizēti izplānotam. Pašlaik īstenot atlikto piegāžu mehānismu nav iespējams, jo nav noteikti šādi jautājumi: materiālo resursu veidi un to apjoma noteikšana atliktajām piegādēm; atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtība.
Noteikumu projekts nosaka: materiālo resursu veidus atlikto piegāžu vajadzībām; materiālo resursu apjoma noteikšanu atlikto piegāžu vajadzībām; atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām”.
Valstī veidojamā mobilizācijas sistēma ir orientēta tā, lai valsts būtu gatava reaģēt uz mūsdienu asimetriskiem draudiem, dabas, tehnogēnām un citām katastrofām, maksimāli efektīvi un taupīgi izmantojot rīcībā esošos resursus, vai arī nosakot citus nepieciešamo resursu iegūšanas ceļus. Mobilizācijas sistēmai nepieciešamības gadījumā jānodrošina ar iztrūkstošiem resursiem mūsu dalība NATO, ES un kopējās NATO un ES vadītajās starptautiskajās operācijās.
Lai nodrošinātu iepriekš minēto uzdevumu izpildi, nepieciešams profesionāli apmācīts un trenēts personāls, nepieciešama mobilizācijas pieprasījumu sistēma nodrošinājumam ar nepieciešamo personālu un materiāltehniskiem līdzekļiem.
Viens no būtiskiem nosacījumiem jebkuras sistēmas veiksmīgai praktiskai darbībai ir apmācība un pārbaude. Mācības un pārbaudes dod arī iespēju noteikt sistēmas pilnveidošanas virzienus un pasākumus to īstenošanai.
Noteikumu projekts nosaka: mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtību; gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritērijus; mobilizācijas mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas; gatavības pārbaudēs un mobilizācijas mācībās iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm nodarīto zaudējumu segšanas apjomus un kārtību.
Noteikumu projektā tiek definēti NBS un civilās aizsardzības mobilizējamo formējumu mobilizācijas mācību un gatavības pārbaužu veidi. Projekts dod iespēju veikt efektīvu un mērķtiecīgu NBS vienību un civilās aizsardzības mobilizējamo formējumu apmācību mobilizācijai, lai nodrošinātu apdraudējuma situāciju pārvarēšanu vai to seku likvidāciju ar nepieciešamajiem resursiem, kā arī pārbaudīt NBS vienības, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu gatavību un juridisku personu gatavību pildīt mobilizācijas pieprasījumos noteikto.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras nolikums”.
Lai izpildītu normatīvo aktu prasības par valsts aģentūras izveidošanu un turpinātu nodrošināt valsts līdzdalību pakalpojumu sniegšanā, efektīvi apsaimniekojot Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļus, Izglītības un zinātnes ministrija ierosina reorganizēt bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” un to pārveidot par valsts aģentūru “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”.
Aģentūrai tiek paredzētas šādas funkcijas: nodrošināt aģentūras atbildībā nodoto starptautisko jaunatnes neformālās izglītības programmu un projektu koordinēšanu, vadību, uzraudzību un kvalitātes kontroli; sadarboties ar Eiropas Savienības valstu un citu ārvalstu institūcijām jaunatnes starptautisko programmu un projektu attīstībai Latvijā; nodrošināt Eiropas jaunatnes informācijas tīkla administrēšanu Latvijā; organizēt nacionālā jaunatnes informācijas tīkla veidošanu un administrēšanu; organizēt informācijas par starptautisko jaunatnes programmu vai projektu attīstību un rezultātiem Latvijā sagatavošanu un iesniegšanu; organizēt informācijas un konsultāciju par starptautisko sadarbības projektu plānošanu sniegšanu jaunatnes organizācijām un jaunatnes darbiniekiem; nodrošināt Eiropas Savienības jaunatnes programmu realizāciju atbilstoši līgumiem starp Latvijas Republikas un Eiropas Savienības vadības institūcijām, kā arī veicināt jaunatnes apmaiņas projektus ar Eiropas Savienības valstīm un citām ārvalstīm; veicināt Latvijas jaunatnes un jaunatnes darbinieku starptautiskās neformālās izglītības pieredzes apguvi; nodrošināt informāciju par jaunatnes organizāciju sadarbības projektiem un piedalīties Latvijas un Eiropas jaunatnes politikas veidošanā un realizācijā.
Aģentūrai saskaņā ar līgumiem starp Eiropas Komisiju un Izglītības un zinātnes ministriju tiks noteiktas šādas specifiskas funkcijas: Eiropas Kopienas neformālas izglītības programmas “YOUTH” izpilde; Eiropas jaunatnes informācijas tīkla “EURODESK” administrēšana Latvijā; Nacionālās informācijas apkopošana un tulkošana Eiropas jaunatnes portālam “YOUTH PORTAL”; Nacionālās informācijas atjaunošana un papildināšana Eiropas jaunatnes portālam “YOUTH PORTAL”; Eiropas Savienības programmas “YOUTH” administrēšana, kas ir aģentūras galvenā aktivitāte.
Aģentūrai ir identificēti potenciālie klienti Latvijā, piemēram, jaunieši, jaunatnes darbinieki, jaunatnes sfērā strādājošie, skolu audzēkņi un pasniedzēji.
Aģentūra tiek veidota kā programmas “YOUTH” nacionālā aģentūra sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām un kā tieša izpildinstitūcija jaunatnes Eiropas neformālās izglītības politikas īstenošanai.
Aģentūras darbības nodrošināšanai nepieciešamos finanšu resursus veido ikgadējais Eiropas Komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta piešķīrums programmas “YOUTH” īstenošanai.
Vienlaikus ir sagatavots un tiek pieteikts izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” reorganizāciju un valsts aģentūras “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” izveidi”. Projekts paredz, saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, ar 2004.gada 1. jūniju uzsākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” reorganizāciju un līdz 2004.gada 30. septembrim izveidot valsts aģentūru “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kontrolē, Latvijas Jaunatnes padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments