Ārzemju presē

Angļu “Financial Times”: “Desmit jaunās ES dalībvalstis ir dinamiskas un entuziasma pilnas. Bet tās stājas savienībā, kur pašlaik dominē ekonomiskās un politiskās neskaidrības. Tas, cik labi jaunās dalībvalstis spēs adaptēties, tiešā veidā ietekmēs ES likteni. Jāadaptējas būs arī tagadējām dalībvalstīm.”

•

ES izdevums “EUobserver” spriež: “Lai arī visu pievienojošos valstu kopējais ekonomiskais svars ir identisks Nīderlandei, drīz ES savā saimē uzņems valstis ar tādiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, ka vecās dalībvalstis varēs vienīgi skaudīgi klusēt. Īsti ekonomiskie “tīģeri” esot Baltijas valstis, kur, piemēram, Lietuvas ekonomiskās izaugsmes rādītājs ir 8,9%, bet Latvijas – 7,5%. Palielināsies investīcijas jaunajās dalībvalstīs, jo tur darbaspēka izmaksas ir mazākas nekā vecajās dalībvalstīs.”

•

Krievijas “Izvestija” pievēršas ES paplašināšanās tematikai un cenšas atbildēt uz jautājumu – kas liek valstīm tiekties uz ES? Tiek izteiktas prognozes par nākamajiem ES paplašināšanās posmiem un gaidāmajiem izaicinājumiem. Tiek analizētas Balkānu valstu un Turcijas perspektīvas iestāties ES. Otrajā raksta daļā tiek runāts par ES un Krievijas attiecībām un to iespējamo attīstību nākotnē. Krievijai arvien lielāku uzmanību vajadzēs pievērst racionālai situācijas analīzei un pragmatisku attiecību veidošanai ar ES.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” raksta: “ES un Krievija ir nokārtojušas jautājumu par divpusējās sadarbības līguma attiecināšanu arī uz desmit jaunajām Savienības dalībvalstīm. Strīdi bija par krievu minoritātes stāvokli Baltijas valstīs. Līdz pēdējam brīdim strīdīgs bija jautājums par krievu minoritātes stāvokli Baltijā. Bez tam Maskava pieprasīja, lai krievu valoda Latvijā un Igaunijā tiktu atzīta par oficiālo valsts valodu. Ja Maskavai izdotos panākt šīs prasības realizēšanu, krievu valoda automātiski kļūtu par ES oficiālo darba valodu.”

•

Krievijas “Itogi” apgalvo: “Eiropā tagad palikuši tikai divi globālie spēlētāji – Eiropas Savienība un Krievija. Konkurence to starpā ir neizbēgama. “Vecās Eiropas” iedzīvotāji nebūt nav apmierināti ar paplašināšanos, tiem ir bail no “desanta, kas ieradīsies no austrumiem”. Arī Krievijai būs jāpierod pie jaunās realitātes.”

•

Somu “Helsingin Sanomat” spriež: “Arī prezidentei Halonenai ir divas alternatīvas. Viņa var prasīt, lai valdība sāktu padomāt par izmaiņām konstitūcijā tā, ka prezidents zaudētu kompetenci ārpolitikā. Ja viņa nav gatava tādām izmaiņām, tad varbūt labāk lai viņa nekandidē uz otro termiņu, bet nodarbojas ar vienlīdzības jautājumiem kā bijusī prezidente.”

•

Zviedru “Svenska Dagbladet” ziņo: “Krieviski runājošie jaunieši Rīgā rīko demonstrācijas pret jauno likumu, kurā noteikts, ka 60 procentiem mācību procesa jānotiek latviešu valodā. 23 gadus vecais policists Vilnis vēlētos pret viņiem lietot stingrākus līdzekļus.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem