
Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.4
Rīgā 2004.gada 3.februārīPar ziņošanu par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 36.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā sniedzama ārējos normatīvajos
aktos prasītā informācija par bīstamām vai piesārņojošām kravām, kuras pārvadā
ar kuģiem.
2. Noteikumus piemēro kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 vai vairāk, ja noteikumos nav
noteikts citādi.
3. Noteikumi neattiecas uz:
3.1. kara kuģiem, peldošām palīgierīcēm (kara flotes palīgkuģiem) un citiem
nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātiem kuģiem;
3.2. zvejas kuģiem, tradicionālajiem kuģiem un atpūtas kuģošanas līdzekļiem, kuru
garums nepārsniedz 45 metrus;
3.3. uzņemto degvielu mazāk par 5 000 tonnām, kuģa krājumiem un aprīkojumu, ko
izmanto uz kuģa.
4. Termini šo noteikumu izpratnē:
4.1. “operators” ir kuģa īpašnieks vai valdītājs;
4.2. “aģents” ir jebkura persona, kas ir pilnvarota sniegt informāciju kuģa
operatora vārdā;
4.3. “kravas nosūtītājs” ir jebkura persona, kura ar pārvadātāju ir noslēgusi
līgumu par kravas pārvadāšanu vai kuras vārdā (vai kuras labā) ir noslēgts šāds
līgums;
4.4. “kuģošanas komercsabiedrība” ir komercsabiedrība SOLAS konvencijas IX
nodaļas 1.noteikuma 2.punkta nozīmē;
4.5. “adrese” ir nosaukums un sakaru kanāli, pa kuriem vajadzības gadījumā var
sazināties ar operatoru, aģentu, ostas pārvaldi, kompetento institūciju vai jebkuru
citu pilnvarotu personu vai organizāciju, kurai ir detalizēta informācija par kuģa
kravu;
4.6. “kompetentās institūcijas” ir iestādes un organizācijas, ko dalībvalstis
nozīmējušas (norīkojušas), lai saņemtu un nodotu tālāk informāciju, kas ziņota
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/59/EC;
4.7. “bīstamas kravas” ir:
4.7.1. kravas, kas ir klasificētas IMDG kodeksā;
4.7.2. bīstamas lejamkravas, kas uzskaitītas IMO Starptautiskajā kodeksā par kuģu,
kas pārvadā bīstamas ķīmiskas kravas masveidā (IBC kodeksa) 17.nodaļā;
4.7.3. sašķidrinātas gāzu lejamkravas, kas uzskaitītas IMO Starptautiskajā kodeksā
par kuģu, kas pārvadā sašķidrinātu gāzu lejamkravas masveidā, konstrukciju un
aprīkojumu (IGC kodeksa) 19.nodaļā;
4.7.4. cietas vielas, kas norādītas BC kodeksa B pielikumā;
4.7.5. kravas, kuru pārvadāšanai ir noteikti attiecīgi priekšnosacījumi saskaņā ar
IBC kodeksa 1.1.3.paragrāfu vai IGC kodeksa 1.1.6.paragrāfu;
4.8. “piesārņojošas kravas” ir:
4.8.1. naftas produkti, kas definēti MARPOL konvencijas I pielikumā;
4.8.2. kaitīgās šķidrās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas II pielikumā;
4.8.3. kaitīgās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas III pielikumā;
4.9. “kravas transporta vienība” ir sauszemes kravas transportlīdzeklis, dzelzceļa
kravas vagons, kravas konteiners, autocisterna, dzelzceļa cisterna vai portatīva
cisterna;
4.10. “tradicionālie kuģi” ir jebkura veida vēsturiskie kuģi un to kopijas,
ieskaitot tradicionālo amatu un kuģniecības veicināšanai un popularizēšanai
paredzētos, kas kopā kalpo kā funkcionējoši kultūras pieminekļi, kurus ekspluatē
saskaņā ar tradicionālajiem navigācijas principiem un paņēmieniem.
II. Ziņošanas kārtība
5. Kuģa operators, aģents vai kapteinis pirms ienākšanas ostā vai
noenkurošanās teritoriālajā jūrā atbilstoši ārējos normatīvajos aktos
noteiktajam ziņo ostas kapteinim 1.pielikuma 1.punktā uzskaitīto informāciju:
5.1. vismaz divdesmit četras stundas pirms kuģa ienākšanas ostā; vai
5.2. kuģim izejot no iepriekšējās ostas, ja reisa ilgums ir mazāks par divdesmit
četrām stundām; vai
5.3. ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā, tiklīdz kļuvis zināms,
ka nākamā ir Latvijas osta.
6. Bīstamu vai piesārņojošu kravu atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajam
nedrīkst nodot un pieņemt pārvadāšanai ar kuģi neatkarīgi no tā lieluma, ja kuģa
kapteinis vai operators nav saņēmis deklarāciju ar 1.pielikuma 2.punktā uzskaitīto
informāciju.
7. Kravas nosūtītājs atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajam iesniedz
kapteinim vai operatoram 6.punktā minēto deklarāciju un ir atbildīgs par to, ka
pārvadāšanai paredzētā krava patiešām ir tā krava, kas deklarēta.
8. Neatkarīgi no kuģa lieluma, ja tas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas,
atstājot Latvijas ostu vai enkurvietu Latvijas teritoriālajā jūrā, kuģa operators,
aģents vai kapteinis vēlākais kuģa atiešanas brīdī atbilstoši ārējos
normatīvajos aktos noteiktajam ziņo attiecīgās vai tuvākās ostas kapteinim
1.pielikuma 3.punktā uzskaitīto informāciju.
9. Neatkarīgi no kuģa lieluma, ja tas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas un
vēlas ienākt Latvijas ostā vai noenkuroties Latvijas teritoriālajā jūrā, kuģa
operators, aģents vai kapteinis pirms kuģa atiešanas no iekraušanas ostas vai tiklīdz
galamērķa osta vai enkurvieta ir zināma, ja šī informācija nav pieejama atiešanas
brīdī, atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajam ziņo ostas kapteinim
1.pielikuma 3.punktā uzskaitīto informāciju.
10. Neatkarīgi no kuģa lieluma, ja tas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas
un nāk no ostas, kas atrodas ārpus Kopienas un vēlas ienākt Latvijas ostā vai
noenkuroties Latvijas teritoriālajā jūrā, kuģa operators, aģents vai kapteinis
vēlākais kuģa atiešanas brīdī no iekraušanas ostas vai tiklīdz galamērķa osta
vai enkurvieta ir zināma, ja šī informācija nav pieejama atiešanas brīdī,
atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajam ziņo ostas kapteinim 1.pielikuma
3.punktā uzskaitīto informāciju.
11. Ostas kapteinis, lai pildītu ārējos normatīvajos aktos noteikto, glabā
1.pielikuma 3.punktā norādīto informāciju, lai to varētu izmantot Koordinācijas
centrs (MRCC), ja notiek jūras negadījums vai incidents. Ostas kapteinis veic
nepieciešamos pasākumus, lai Koordinācijas centram (MRCC) pēc pieprasījuma jebkurā
diennakts laikā bez kavēšanās elektroniski tiktu sniegta šī informācija.
12. 1.pielikuma 3.punktā uzskaitīto informāciju kuģa operators, aģents vai kapteinis
ziņo ostas kapteinim elektroniski, ja vien iespējams. Elektronisku ziņojumu
pārsūtīšanai izmanto 2.pielikumā norādītos standartus (sintaksi) un procedūras.
13. Ja 1.pielikuma 3.punktā uzskaitīto informāciju kuģa operators, aģents vai
kapteinis neziņo ostas kapteinim elektroniski, ostas pārvalde var noteikt maksu par
ziņotās informācijas iegūšanu un transformēšanu (pārveidošanu) elektroniskā
formātā.
14. Datu pārraides sistēma un datu pārraide dalībvalstu
kompetentajām institūcijām atbilst šādām prasībām:
14.1. datu apmaiņa ir elektroniskā formā un ļauj saņemt un apstrādāt atbilstoši
8., 9. un 10.punktam ziņoto informāciju;
14.2. sistēma nodrošina informācijas nosūtīšanu 24 stundas diennaktī;
14.3. pēc pieprasījuma nekavējoties var nosūtīt citas dalībvalsts kompetentajai
institūcijai informāciju par kuģi un uz tā esošajām bīstamām vai piesārņojošām
kravām.
IV. Atbrīvojumi no noteiktās ziņošanas kārtības
15. Ostu pārvaldes, saskaņojot ar Koordinācijas centru (MRCC), var
atbrīvot no 8., 9. un 10.punktā noteiktās ziņošanas līnijsatiksmes
pakalpojumu sniedzējus starp Latvijas ostām, ja tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
15.1. kuģošanas komercsabiedrība, kas nodrošina minētos līnijsatiksmes pakalpojumus,
glabā un atjauno attiecīgo kuģu sarakstu un nosūta to attiecīgajam ostas kapteinim un
Koordinācijas centram (MRCC);
15.2. par katru veikto reisu attiecīgajam ostas kapteinim un Koordinācijas centram
(MRCC) 24 stundas diennaktī pēc pieprasījuma nekavējoties elektroniski pieejama
1.pielikuma 3.punktā uzskaitītā informācija saskaņā ar 2.pielikumu.
16. Ja tiek sniegti starptautiski līnijsatiksmes pakalpojumi, ostu pārvaldes,
saskaņojot ar Koordinācijas centru (MRCC), var prasīt citām valstīm, lai minētajiem
pakalpojumam tiek piešķirts atbrīvojums no 8., 9. un 10.punktā noteiktās ziņošanas,
ja tiek nodrošināti 15.1. un 15.2.apakšpunktā paredzētie nosacījumi.
17. Par 15. un 16.punkta kārtībā piešķirtajiem atbrīvojumiem ostu pārvaldes
nekavējoties ziņo Latvijas Jūras administrācijai.
18. Latvijas Jūras administrācijas Jūras drošības inspektorāts (Kuģošanas
drošības inspekcija) regulāri pārbauda, vai 15. un 16. punktā paredzētie
nosacījumi tiek izpildīti. Ja vismaz viens no šiem nosacījumiem vairs netiek pildīts,
atbrīvojuma privilēģija attiecīgajai kuģošanas komercsabiedrībai nekavējoties tiek
atņemta.
V. Noslēguma jautājumi
19. Satiksmes ministrija apkopo un nosūta Eiropas Savienības
Komisijai kuģošanas komercsabiedrību un kuģu sarakstu, kam piešķirts atbrīvojums
saskaņā 15. un 16.punktu, kā arī jebkurus precizējumus minētajā sarakstā.
20. Satiksmes ministrija nosūta Eiropas Savienības Komisijai kompetento institūciju
sarakstu, kas saņem šajos noteikumos prasīto informāciju, kā arī jebkuru šī
saraksta atjauninājumu.
21. Ostu kapteiņi, Koordinācijas centrs (MRCC) un Latvijas Jūras administrācija veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saskaņā ar šiem noteikumiem saņemtās
informācijas konfidencialitāti atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.
22. Šo noteikumu 10., 14., 19. un 20.punkts stājas spēkā ar dienu, kad Latvijas
Republika kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
23. Šo noteikumu 9.punkts zaudē spēku ar dienu, kad Latvijas Republika kļūst par
Eiropas Savienības dalībvalsti.
VI. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2002/59/EC.
Satiksmes ministrs R.Zīle Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
1.pielikums
Ziņojamā informācija
1. Informācija, ko ziņo saskaņā ar noteikumu 5.punktu –
“Vispārīgā informācija”:
1.1. kuģa identifikācija (vārds, pazīšanās signāls, IMO identifikācijas numurs vai
MMSI numurs);
1.2. (gala)mērķa osta;
1.3. paredzamais ierašanās laiks (gala)mērķa ostā vai loču stacijā, ko prasa
kompetentā institūcija, kā arī paredzamais iziešanas laiks no minētās ostas;
1.4. kopējais cilvēku skaits uz kuģa.
2. Informācija, ko iesniedz saskaņā ar noteikumu 6.punktu – “Informācija par
kravu”:
2.1. bīstamo vai piesārņojošo kravu precīzi tehniskie nosaukumi, Apvienoto Nāciju
Organizācijas (ANO) numuri, ja tādi ir, IMO bīstamības klases vai kategorijas
saskaņā ar IMDG, IBC un IGC kodeksiem un, attiecīgā gadījumā, kuģa klase, kas
nepieciešama INF kravām, kā definēts Noteikumos VII/14.2, šādu kravu daudzums un, ja
tās pārvadā kravas transporta vienībās, izņemot cisternas, to identifikācijas
numurs;
2.2. adrese, kur var iegūt detalizētu informāciju par kravu.
3. Informācija, ko ziņo saskaņā ar noteikumu 8., 9. un 10.punktu:
3.1. Vispārīgā informācija:
3.1.1. kuģa identifikācija (vārds, pazīšanās signāls, IMO identifikācijas numurs
vai MMSI numurs);
3.1.2. (gala)mērķa osta;
3.1.3. kuģim, kas iziet no ostas: paredzētais iziešanas laiks no ostas un paredzētais
ierašanās laiks (gala)mērķa ostā;
3.1.4. kuģim, kas nāk no ostas, kas atrodas ārpus Kopienas un vēlas ienākt Latvijas
ostā: paredzētais ierašanās laiks (gala)mērķa ostā;
3.1.5. kopējais cilvēku skaits uz kuģa.
3.2. Informācija par kravu:
3.2.1. bīstamo vai piesārņojošo kravu precīzi tehniskie nosaukumi, Apvienoto Nāciju
Organizācijas (ANO) numuri, ja tādi ir, IMO bīstamības klases vai kategorijas
saskaņā ar IMDG, IBC un IGC kodeksiem un, attiecīgā gadījumā, kuģa klase,
kā definēts INF kodeksā, šādu kravu daudzums un izvietojums uz kuģa un, ja
tās pārvadā kravas transporta vienībās, izņemot cisternas, to (kravas transporta
vienību) identifikācijas numurs;
3.2.2. apstiprinājums, ka uz kuģa ir saraksts, kravas manifests vai atbilstošs
iekraušanas plāns, kas sniedz detalizētu informāciju par bīstamām vai
piesārņojošām kravām un to izvietojumu uz kuģa;
3.2.3. adrese, kur var iegūt detalizētu informāciju par kravu.
Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš
2.pielikums
Elektroniskie ziņojumi
Datu pārraidei, saņemšanai un pārveidošanai starp sistēmām jāizmanto XML vai EDIFACT standarti, kas balstās uz interneta vai X.400 sakaru iekārtām.
Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš
“Latvijas Vēstneša” redakcijā saņemts 23.04.2004.