Vēlētos visus sveikt ar tuvojošos pavasari. Saeima ir atsākusi strādāt pēc starpsesiju pārtraukuma. Es vēlētos runāt ne tik daudz par tiem likumprojektiem, kas tika skatīti šodienas Saeimas plenārsēdē, bet vēlētos informēt par sacelto ažiotāžu ap vietējo pašvaldību domes vēlēšanu likumprojektu. Es vēlētos vēlreiz viest skaidrību šajā jautājumā. Nākas konstatēt, ka tiešām šo vietējo pašvaldību domes vēlēšanu likumprojektu pilnībā ir sagatavojusi un izstrādājusi Tieslietu ministrijas darba grupa iepriekšējā tieslietu ministra Aksenoka kunga vadībā. Tieši viņa un ministra Ivara Gatera vadītā darba grupa ir izstrādājusi likumprojektu, kurā ir dota iespēja tikt ievēlētam par vietējo pašvaldību deputātu bijušajiem VDK aģentiem, kā arī Interfrontes dalībniekiem un Komunistiskās partijas dalībniekiem, kuri nav atteikušies no līdzdalības Komunistiskajā partijā līdz 1991.gada 13.janvārim. Šajā likumprojektā ir pieļautas arī vēl vairākas lietas, kuras šobrīd ir steidzami jālabo un kuras Tautas partija principā nevar atbalstīt un atzīt par labām.
Līdz ar to saceltā ažiotāža un mēģinājumi apvainot pašreizējo tieslietu ministri Vinetu Muižnieci, ka tieši viņa ir vainīga pie šāda likumprojekta sagatavošanas, manuprāt, ir ļoti nekorekta un negodīga rīcība no bijušā tieslietu ministra Aivara Aksenoka puses. Darba grupa, kura ir strādājusi pie šī likumprojekta, pēdējā mēneša laikā nav sanākusi un nav strādājusi, jo nav bijis rīkojuma vai kādas citas atļaujas no ministres puses. Mums ir vēlreiz jāsaka un jāatgādina, ka Tautas partija nekad nav pieļāvusi tādu iespēju un iestājas pret šādas iespējas došanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdz ar to mēs darīsim visu, lai vietējo pašvaldību domes vēlēšanu likumprojektā šāda iespēja šīm personām netiktu dota un tas tiktu sagatavots un nonāktu Saeimā pienācīgā kārtā un izskatā.

Turpinot iepriekšējā runātāja teikto, man jāsaka, ka kaut bija sesiju starplaiks, Saeimas darbs turpinājās, un ieskats, ka pārtraukums Lieldienu laikā bija pārtraukums Saeimas darbā, nav īsti pamatots.
Saeimā tikās, strādāja un katru dienu darbojās gandrīz visu komisiju pārstāvji. To pašu es varu teikt arī par manis vadīto Eiropas lietu komisiju, kas šajā laikā aktīvi darbojās ar tiem dokumentiem, kuri Latvijai vajadzīgi līdz 1.maijam, līdz brīdim, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Šodien Latvijas parlaments iecēla deviņus deputātus, kuriem no 1.maija ar pilnām balsstiesībām būs jāpārstāv Latvija Eiropas Parlamentā. Tātad deviņi cilvēki tiek deleģēti Eiropas Parlamentam ar salīdzinoši īsu mandātu – līdz 12.jūnijam, kad reāli vispārējās vēlēšanās tiks ievēlēti tie pārstāvji, tie deviņi parlamentārieši, kas Eiropas Parlamentā Latviju pārstāvēs turpmākos piecus gadus. Šiem deviņiem Saeimas ieceltajiem ir visas tās pašas tiesības, kas esošajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, un, protams, arī visa atbildība, kas gulst, pildot šo pienākumu un pārstāvot Latvijas valsti.
Es jau minēju par pārtraukumu, Saeimas sesiju starplaiku, bet ne darba pārtraukumu. Vēlētos nedaudz paraksturot tos darbus, kas šobrīd ataino Latvijas gatavību Eiropas Savienībai, tātad tiem kopējiem nosacījumiem, par kuriem vienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis.
Par spīti tam, ka notika valdības maiņa, kas, protams, arī nedaudz aizkavēja mūsu gatavības sasniegšanu Eiropas Savienībai, tām kopējām prasībām, kas ir visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mēs, manuprāt, un to es varu vērtēt no Eiropas lietu komisijas viedokļa, visumā esam labā stāvoklī. Temps ir bijis pietiekami ātrs gan valdībā, gan Saeimas komisijās, un man šobrīd ir pamats cerēt, ka līdz 1.maijam nebūs nepadarīto darbu. Katrā ziņā tādi darbi, kas varētu Latvijai kādā veidā traucēt, tikt nosodītai no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm kā vājai, nespējīgai sagatavoties šim nozīmīgajam mūsu vēstures pagriezienam.
Tātad šodien tika pieņemti 22 likumi, no kuriem vairāki saistās ar mūsu interesēm un vajadzībām Eiropas Savienībā.

Mūsu frakcijai pēdējā nedēļa pagāja spraigā darba ritmā, jo tuvojas 1.maijs. Sevišķi lauku iedzīvotāji, uzņēmēji un zemnieki gaida risinājumu Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai, gaida arī risinājumus struktūrfondu apguvei. Mēs varam ziņot, ka šis darbs sekmīgi tuvojas finiša taisnei. Šodien pieņemot vadlīnijas, zemnieki un uzņēmēji varēs nekavējoties doties uz reģionālajām pārvaldēm un pieteikt savus projektus, kā arī gatavoties Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem par apsētajām platībām un citāda veida platībām. Tātad ļoti intensīvi pašreiz veiciet darbu, kas saistīts ar šīm problēmām, dodieties uz savām reģionālajām pārvaldēm. Viss lielais darbs ir godam paveikts. Un es gribu apliecināt, ka mūsu Latvijas lauki, mūsu Latvijas uzņēmēji ir tiesīgi saņemt to, uz ko viņi faktiski ir jau sen gatavi un ir sen pelnījuši.
Gribu pateikt, ka pēdējais darba laiks un darba ritms ir raksturīgs ar konkrētību un lietišķumu. Un jāsaka, ka mums nav raksturīgs pompozs skaļums un populistiski gājieni. Emša kungs valdību vada konstruktīvi, pragmatiski, varbūt bez ārēja spožuma, bet ļoti precīzi īstenojot tos uzdevumus, kas mūsu Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami. Šodien Saeimas sēdē mēs skatījām pieprasījumu saistībā ar “Ķeizarmežu”. Jāsaka – tukša muca tālu skan, bet tukša muca ir tukša muca. Es domāju, ka izglītības un zinātnes ministrs dara savu darbu, kā viņam pienākas, un satraukumam šeit nav vietas.
Gribam novēlēt visiem veiksmīgu pavasara darba cēlienu. Dosimies uz priekšu vienotā solī!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā es gribu pievērst uzmanību šādiem jautājumiem.
Pirmkārt, lēmuma projektam, kas jau ir pieņemts, un tas ir par Eiropas Parlamenta deputātu iecelšanu. Sakarā ar šo lēmumu mūsu frakcija ir vienīgā frakcija Saeimā, kas palikusi bez sava pārstāvja Eiropas Parlamentā.
Otrkārt, tas ir likumprojekts “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”. Šis likumprojekts paredz, ka turpmāk sabiedriskā labuma organizācijas no saņemtajiem ziedojumiem varēs tērēt administratīvajiem izdevumiem tikai 25%, bet ne mazāk kā 70% no saņemtajiem ziedojumiem jāziedo citiem. Mēs uzskatām, ka šāds ierobežojums būtiski apgrūtinās sabiedriskā labuma organizāciju darbību, jo daudzas no tām nenodarbojas ar saimniecisko darbību, un cilvēki, kas darbojas tādās organizācijās, arī nesaņem par savu darbu naudu, bet organizācijām, lai eksistētu, ir nepieciešamas telpas un daudzas citas lietas, kas ietvertas terminā “administratīvie izdevumi”. Lai organizācija varētu apmaksāt visus rēķinus, bieži nepieciešami vairāk nekā 25% no saņemtajiem ziedojumiem. Mēs uzskatām, ka šo ierobežojumu vajag atcelt.
Gribēju arī pievērst uzmanību likumam “Par likumu vai atsevišķu normu spēkā esamību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”. Tas paredz arī likumu par humānās palīdzības sūtījumiem. Tas nozīmē, ka turpmāk mūsu maznodrošinātie iedzīvotāji nevarēs ar sabiedrisko organizāciju starpniecību saņemt bezmaksas viņiem tik nepieciešamos humānās palīdzības sūtījumus no citām valstīm, jo Eiropas Savienības regula paredz, ka humāno palīdzību valsts iedzīvotāji varēs saņemt tikai ārkārtējos gadījumos, teiksim, tādos kā karš vai kāda no dabas stihijām. Mēs uzskatām, ka nepieciešams noteikt iepriekšminētajā likumprojektā “Sabiedriskā labuma organizāciju likums” kārtību, kādā organizācijas varēs saņemt humāno palīdzību un bez maksas izplatīt maznodrošināto iedzīvotāju vidū.

Es domāju, ka bija diezgan interesanti klausīties, kā Tautas partijas pārstāvis mēģināja izlocīties, lai attaisnotos, ka diemžēl viņa partijas tieslietu ministre Vineta Muižniece nelasa tos likumprojektus, kurus nosūta ar savu parakstu uz Ministru kabinetu, un tad tur dažādi ir jāmēģina runāt šurpu turpu. Bet fakts ir skaidrs un gaišs, ar ministres parakstu Tautas partijai laikam pašai ne sevišķi pieņemams dokuments ir nonācis kabinetā. Nu, lai nu lokās, kā prot!
Par šodienas sēdi runājot. Normāla darba sēde, sākām pavasara sesiju. Starp svarīgākajiem likumprojektiem, kas pieņemti galīgajā lasījumā, es gribētu nosaukt likumu “Grozījumi Autortiesību likumā”, kas ir šīs svarīgās jomas sakārtošana, lai mēs sekmīgi iestātos Eiropas Savienībā. Ļoti būtisks likums ir Alkoholisko dzērienu aprites likums. Man ir patiess gandarījums, ka, neskatoties uz Tautas saskaņas partijas, PCTVL un arī divu Latvijas Pirmās partijas deputātu balsojumu, tomēr neizdevās pagarināt alkohola tirdzniecības laiku no pulksten 22.00 līdz pulksten 24.00. Tātad alkohola tirdzniecības laiks paliks tas pats. Ierobežojumi tie paši, bet galvenais šajā likumā ir tas, ka tagad šie ierobežojumi tirdzniecības laikā attieksies arī uz alu. Paldies Dievam, beidzot mēs nostājamies saprāta pozīcijās, un ir jāsāk spert kaut kādi soļi pret tautas nodzeršanos.
Pirmajā lasījums tika pieņemts likums “Par zinātnisko darbību”. Labs un vajadzīgs likums, tomēr tajā vēl ir jāpiestrādā un jānostiprina finansējums, kas no valsts budžeta nonāk zinātnei. Es ceru, ka tas mums izdosies.
Šodien Saeima izskatīja arī deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram. Diemžēl to noraidīja. Par “Saules dārza” apsaimniekošanu un tiesību zinātnes programmas licences atjaunošanu Sociālo tehnoloģiju augstskolā. Nu, ko lai dara? Saeimas vairākumu acīmredzot neuztrauc tas, ka par tautas saziedoto naudu pirktais un bērniem nodotais “Saules dārzs” draud ar kārtējo tautas mantas izsaimniekošanas skandālu. Brigmaņa kunga sacīto labi raksturo tā paruna, ko viņš citēja.
Pirms diviem gadiem sabiedrība asi kritizēja tos darījumus, kas draudēja notikt ar “Saules dārzu”. Toreiz izdevās nosargāt. Nu, lai Dievs dod, ka arī šoreiz nosargāsim! Sociālo tehnoloģiju augstskolas licence anulēta par rupjiem likuma pārkāpumiem, notiek tiesvedība. Viena tiesas prāva, kuru Izglītības un zinātnes ministrija bija vinnējusi vēl Repšes valdības laikā divās tiesas sēdēs. Tagad prasītājs, tas ir, augstskola, atsauc savas prasības. Tādas tiesības viņiem ir, bet jocīga argumentācija – esot panākta vienošanās ar ministrijas amatpersonām par licences atjaunošanu.
Jāskatās laikam mūsu ministram, kā viņš strādā, un gribētos laikam, lai ministriju vadītu cilvēks, kas pats modri stāvētu sabiedrības interešu sardzē, nevis sabiedrībai modri vajadzētu stāvēt ministra darbības sardzē. Labāk ir vispirms operatīvi novērst, nevis pēc tam sūri grūti apkarot.

Šodien notika 8.Saeimas pavasara sesijas pirmā plenārsēde. Kā parasti ceturtdienās, plenārsēdes deputāti un Saeimas Kancelejas darbinieki esam kopā kapelā uz svētbrīdi, kuru šorīt vadīja mācītājs Juris Zariņš. Es kā Latvijas Pirmās partijas deputāts vienmēr esmu pateicīgs priesteriem par iespēju svētbrīdī pirms plenārsēdes dzirdēt Dieva vārdu, kas dod mums nenoliedzamu spēku un darba sparu plenārsēdes darbā.
Šodien no darba kārtības gribētu atzīmēt vienu svarīgu likumprojektu. Tas ir Alkoholisko dzērienu aprites likums. Esmu gandarīts, ka šajā likumā normas tiek sakārtotas, par kurām pāris gadus atpakaļ nevarēja pat runāt.
Atzīstu, ka Saeima pareizi ir nobalsojusi un atzinusi, ka alus arī ir alkoholisks dzēriens, un šajā likumā ir noteiktas normas uz alu tāpat kā uz citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Pēc šodienas pieņemtajām normām tāpat kā iepriekš alkoholiskos dzērienus varēs tirgot no pulksten 8.00 līdz pulksten 22.00.
Arī daudzi citi priekšlikumi bija ļoti labi, bet nu pašreiz tomēr ir jāstrādā pie šā likuma un, protams, daudz jāizglītojas ne vien tautai, bet arī deputātiem.
Man arī pašam bija iesniegts viens no priekšlikumiem, kas skar alkoholisko dzērienu reklāmu. Proti, 11.panta pirmās daļas 6.punktā teikts, mudinot uz alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļojot atturību vai nemērenību alkohola lietošanā. Es jau iepriekšējā plenārsēdē, kad šo likumu izskatīja, iestājos par to, ka likumā normām jābūt precīzi izteiktām un saprotamām. Nevaram mēs likumā izmantot sarunvalodas terminus, vārdus “pārmērība” vai “mērenība”. Ja sāk šo jautājumu skatīt tuvāk un šo vārdu apskatīt, tad rodas jautājums, ar kādām mērvienībām mēs mērām pārmērību vai mērenību. Varbūt tas ir mans viedoklis, ka tāds ir teiciens tautā – kāds saimnieks, tāds zirgs, kāda tauta, tāda arī valdība. Un šodien tas arī stipri izpaudās šā likuma izskatīšanā. Mums ir liela nosliece uz alkohola patēriņu, un nekādi mēs no šī ļaunuma nevaram atbrīvoties.

Kad cilvēkam nav ko darīt, viņš domā par šņabi. Un šodien Saeima divas stundas debatēja par jauniem ierobežojumiem alkohola apritē. PCTVL frakcija šoreiz aizstāvēja latviešu nacionālo dzērienu – alu, pieprasot neiekļaut to kopējo alkoholisko dzērienu sarakstā, bet gan zaudēja.
Par tik svarīgu jautājumu kā transporta nodokļu likmēm smagajiem kravu automobiļiem Saeima lēma desmit minūšu laikā, noraidot visus PCTVL priekšlikumus, dodot atvieglojumus vietējiem kravu pārvadātājiem. Mūsu valstī nav ne rūpniecības, ne lauksaimniecības, Ventspils osta ir pustukša. Ja mēs iznīcināsim vēl vietējās transporta firmas, tad paliks tikai šņabis.
Šodien 11 deputāti pēc PCTVL frakcijas iniciatīvas parakstīja steidzamu pieprasījumu Latvijas ārlietu ministram par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. Citēšu pieprasījuma konstatējošo daļu: “Jau ilgāk par gadu turpinās Irākas okupācija. To realizē ASV un tās sabiedrotie, kuriem ir pievienojusies arī Latvija. ASV izveidotajai valstu – okupantu – koalīcijai nav ne ANO mandāta, ne jebkādas citas starptautiskas organizācijas lēmuma, uz kā pamata varētu iejaukties Irākas iekšējās lietās. Informācija par masu iznīcināšanas ieroču krājumiem Irākā, kas bija par iemeslu militārajam iebrukumam Irākā, nav apstiprinājusies.
Pēc bruņoto spēku pretestības apspiešanas, ieroču pielietošanas pret civiliedzīvotājiem un Irākas vadības aresta valstī ir sācies partizānu karš. Pēdējo nedēļu laikā šīs pretošanās kustības ir sasniegušas draudošus apmērus, kā rezultātā okupācijas koalīcija atrodas uz militāras sagrāves robežas. ASV bruņoto spēku zaudējumi ir pārsnieguši 700 cilvēku, ir zaudējumi arī citu koalīcijas valstu bruņotajos spēkos. Arvien biežāki kļūst gadījumi, kad koalīcijas un neitrālu valstu civilpersonas tiek paņemtas par ķīlniekiem.
Militārās darbības no Irākas jebkurā momentā var tikt pārnestas uz valstu koalīcijas dalībnieku teritorijām. Kā spilgts piemērs tam ir teroristiskās akcijas Spānijā, kuru rezultātā bija liels skaits cilvēku upuru.”
Apkopojot visu šo augstāk minēto vienā rindkopā – beri šineļ, pošļi domoj!

Šodien es vēlētos informēt par Tautas saskaņas partijas atklāto vēstuli Ministru prezidentam Emša kungam. Martā Tautas saskaņas partijas frakcija Saeimas balsojumā atbalstīja jauno valdību cerībā uz konstruktīvu sadarbību prioritārajos politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos jautājumos. Tajā skaitā arī starpnacionālās spriedzes mazināšanā, ko izsauca iepriekšējās valdošās koalīcijas pieņemtie provokatīvie grozījumi Izglītības likumā. Ar to Tautas saskaņas partija uzņēmās daļēju atbildību par jaunās valdības reālu rīcību. Bet neviens atbalsts nevar būt neierobežots. Neviena sadarbība nevar būt auglīga bez konkrētiem abpusējiem pienākumiem.
Šobrīd sabiedrību, izņemot atklātus provokatorus, uztrauc galvenais jautājums, vai var samazināt spriedzi izglītības reformas jomā, vai ir kāds problēmas risinājums, kas palīdzētu mazākuma valdības stabilitātei un netiktu grauts mācību process mazākumtautību skolās.
Pēc jaunās valdības iniciatīvas pirms mēneša, apspriežot šo problēmu, Indulis Emsis lika saprast, ka Izglītības likums pieņemts bez iesaistīto pušu dialoga, ka tas nav reāls, ka latviešu valodas lomas paaugstināšana nelatviešu skolās jāpanāk ar citiem, nevis provocējošiem līdzekļiem, ka protestu vilnis kļuvis par Latvijas vizītkarti Eiropā un ir bīstams sabiedrībai un ka neatlaidīgi meklēs konflikta risinājuma iespējas.
Tāds risinājums pastāv un ir valdības rīcībā. Šīs apspriedes laikā Tautas saskaņas partijas pārstāvis, izskaidrojot partijas pozīciju reformas jautājumā, iezīmēja iespējamā kompromisa parametrus, kas pavērtu iespēju pieņemt sabalansētas valdības noteikumus par Izglītības likumu. Uz solījumu uzsākt dialogu fona nesapratni rada skarbie vārdi, kurus izsaka premjers, Izglītības un zinātnes ministrijas vadība un Saeimas attiecīgās komisijas priekšsēdētājs par to, ka par izglītības reformas pārskatīšanu nevar būt ne runas.
Vēl vairāk. Tiesību sargāšanas iestādes gandrīz vai ziņo par gatavību. Gatavību kam?
Tautas saskaņas partija piedāvā premjeram jau tuvākajā laikā, piedaloties izglītības un zinātnes ministram un īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās, atgriezties pie mūsu un citu priekšlikumu apspriešanas, lai līdz septembra sākumam tiktu pieņemti valdības noteikumi, kurus gaida liela sabiedrības daļa. ,
Tas ir Tautas saskaņas partijas pēdējais brīdinājums pirms valdības iespējamās demisijas.