Augs Eiropas birzs pie Talsiem

Zemkopības ministrs un Eiropas diplomāti par godu katrai ES dalībvalstij iestādīs koku

1.maijā, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze par godu šim nozīmīgajam notikumam Talsu rajonā, Valsts zinātniskās izpētes Šķēdes mežu novadā, rīkos Eiropas birzs stādīšanas akciju. Uz pasākumu ministrs aicinājis Eiropas Savienības valstu diplomātus, Eiropas delegācijas vadītājus un mežkopības nozares pārstāvjus. Akcijas laikā katrai ES valstij tiks iestādīti šai valstij raksturīgi koki. Šķēdes mežu novada teritorija izceļas ar augstu ainavisko un bioloģisko daudzveidību un kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem tiek izmantota zinātniskām vajadzībām. Arī tagad šeit izvietoti daudzi mācību un zinātniskie objekti. Šķēdes novadā ir stādītas un veiksmīgi aklimatizējušās tādas koku sugas kā Eiropas baltegle, Eiropas lapegle, dižskābardis, duglāzija, Veimuta priede, sarkanais ozols, skābardis un citi koki.
“Lai arī pēc daudziem gadiem 2004.gada 1.maijs paliktu spilgtā atmiņā, vēlos katrai Eiropas Savienības dalībvalstij par godu iestādīt savu koku. Ceru, ka visi kociņi Eiropas birzī ieaugs labi un gadu desmitu laikā izaugs par lieliem, spēcīgiem kokiem, gluži tāpat kā attīstīsies Latvija vienotās Eiropas valstu saimē,” saka zemkopības ministrs. Jau ziņots, ka ministrs atsaucies Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aicinājumam stādīt piemiņas kociņus Latvijai tik nozīmīgajā dienā.
Ministra iniciatīva sasaucas ar pērn Vīnē Eiropas līguma parakstīšanas dienā iestādīto Eiropas birzi, kur katrai valstij par godu tika iestādīts konkrēts koks. Kā Latvijas koks Eiropas birzī kuplos pīlādzis. “Tagad, kad arī mēs esam pilntiesīga ES dalībvalsts, ar pilnām tiesībām šādu birzi varam stādīt arī Latvijā,” uzskata zemkopības ministrs. “Šādai birzij ir dziļi simboliska nozīme, un Latvijā, nenoliedzami, šādai interesantai un pat unikālai koku audzei līdzīgas vēl ilgi nebūs.” Protams, visi Vīnē zaļojošie koki mūsu apstākļos neaug, tādēļ Portugāles korķozolu, Lielbritānijas, Francijas klinšu ozolu, Ungārijas kailo (Turcijas) ozolu un Spānijas akmens ozolu aizstās parastie ozoli.
Bez zemkopības ministra pasākumā piedalīsies Eiropas diplomāti, Latvijas mežu nozares un mežsaimniecības vadītāji, kā arī radošās inteliģences pārstāvji. Talsu bērni apkārt Eiropas birzij sastādīs bērzu jaunaudzi. Pēc pasākuma un koku stādīšanas akcijas būs arī neliela saviesīga pēcpusdiena ar desiņu cepšanu ugunskurā un atpūtu.
Tāpat kā Vīnē, arī Latvijā Eiropas birzī par godu Austrijai stādīs Eiropas lapegli, Beļģijai – parasto osi, Čehijai – ogu īvi, Dānijai – Eiropas dižskābardi, Francijai – ozolu, Grieķijai – zirgkastani, Igaunijai – kārpaino (āra) bērzu, Itālijai – kalnu priedi, Īrijai – parasto kadiķi, Kiprai – Rumēlijas priedi, Latvijai – parasto pīlādzi, Lielbritānijai – ozolu, Lietuvai – parasto kļavu, Luksemburgai – mājas pīlādzi, Maltai – melno priedi, Nīderlandei – Holandes gobu, Polijai – parasto (ziemas) liepu, Portugālei – ozolu, Slovākijai – parasto gobu, Slovēnijai – platlapu (vasaras) liepu, Somijai – parasto priedi, Vācijai – Eiropas dižskābardi, Zviedrijai – kārpaino (āra) bērzu, bet visai Eiropas Kopienai – Eiropas baltegli.

Pēc “LV” informācijas