Izmaiņas medikamentu tirgū

Jānis Ozoliņš Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Pēc 1.maija Latvijā vairs nevarēs ievest 398 dažādus medikamentus, bet tikai pieciem no tiem Latvijas zāļu tirgū nav analogu, vakar preses konferencē skaidroja Valsts zāļu aģentūras direktors Jānis Ozoliņš.

Preparāti, kuriem apturēta reģistrācija, arī turpmāk tiks tirgoti aptiekās, kamēr tiks pārdotas visas lieltirgotavu iegādātās rezerves.
No apturētajiem medikamentu 173, gandrīz puse, ir bezrecepšu zāles. Reģistrācija apturēta 47 tautas dziedniecības līdzekļiem un tējām, 39 antibiotiskajiem līdzekļiem, 34 vitamīnu preparātiem, 25 antibakteriālajiem un pretmikrobu līdzekļiem, 14 pretsāpju līdzekļiem.
93 medikamenti, kuriem apturēta licence, ražoti Krievijā, 72 – Latvijā, 54 – Baltkrievijā, 49 – Ukrainā, 34 – Bulgārijā, 29 – Indijā. Turpmāk valstī vairs nevarēs ievest nevienu medikamentu no Baltkrievijas un Vjetnamas. Reģistrācijas darbība apturēta arī atsevišķām zālēm no Korejas, Vācijas, Maķedonijas, Francijas, Šveices, Izraēlas un Polijas.
J.Ozoliņš norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, jo arī turpmāk varēs iegādāties tādus medikamentus kā aktīvo ogli, citramonu un analgīnu.
Turpmāk vairs nevarēs ievest 11 uzņēmumos ražotu ampicilīnu, četru veidu citramonu, divu veidu analgīnu. Tomēr, kā norāda Ozoliņš, visām šīm zālēm ir analogi preparāti Latvijas tirgū. “Tie ir aizvietojami ar nebūt ne dārgajiem preparātiem no Bulgārijas un Polijas,” sacīja Valsts zāļu aģentūras direktors.
Valsts zāļu aģentūra apgalvo, ka tikai pieciem no medikamentiem, kuriem apturēta reģistrācijas darbība, Latvijas tirgū nav analoga, tomēr nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Farmācijas likumu pēc individuāla pieprasījuma šos medikamentus pacientam varēs sagādāt. Analoga preparāta Latvijas tirgū nav tādām zālēm kā efedrīna hlorīdam un hromedolam.
Līdz 2005.gada 31.decembrim vairākiem zāļu ražotājiem dots laiks, lai sakārtotu ražošanu atbilstoši labas ražošanas prakses prasībām. Ja uzņēmumi nebūs sakārtojuši dokumentāciju, to ražotie medikamenti no zāļu reģistra tiks izslēgti un tos vairs nevarēs tirgot Latvijā.
Kā stāstīja J.Ozoliņš, no Latvijas zāļu ražotājiem labas ražošanas prakses prasības izpildījuši deviņi farmācijas uzņēmumi, licence apturēta a/s “Kalceks” un uzņēmumam “Laritāns”. Darbības licence saglabāta plazmas preparātu ražotnei SIA “Baltijas terapeitiskais serviss”.

Pēc LETA informācijas