Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Drīz sāksies fondu tukšošana. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2004., Nr. 66 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87687

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jauno vidusceļu meklējot

Vēl šajā numurā

28.04.2004., Nr. 66

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Drīz sāksies fondu tukšošana

UBELIS1.PNG (108019 bytes)
Andžs Ūbelis
Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Latvija pašlaik atrodas uz Eiropas Savienības (ES) sliekšņa. Pēc dažām dienām mūsu valsts kļūs par pilntiesīgu Savienības locekli. Pirms referenduma politiķi stāstīja par daudzajiem ieguvumiem, ko dod dalība ES. Kā viens no galvenajiem tika minēta apjomīgā nauda, kas Latvijai kā ES dalībvalstij būs pieejama no strukturālajiem fondiem. Sākotnēji runāja par iespējām piekļūt struktūrfondu naudai jau šā gada pašā sākumā. Tika solīts, ka Eiropas naudai vārti būs vaļā jau 1.janvārī. Tomēr realitāte ir tāda, ka šodien – pāris dienas pirms 1. maija – tikko uzsākta pieteikumu un projektu pieņemšana Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda naudas apgūšanai. Savukārt uzņēmējiem paredzētā struktūrfondu nauda varētu būt pieejama tikai vasarā, liecina speciālistu izteikumi. Par to, cik tālu Latvija tikusi obligāto priekšdarbu veikšanā, lai struktūrfondu apguve varētu sākties pilnībā, kādas grūtības varētu būt sagaidāmas, kā arī par citiem aktuāliem jautājumiem intervijā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktors Andžs Ūbelis.

Neesam pirmziemnieki

Politiķu izteikumi pirms kāda laika liecināja, ka ES struktūrfondu apgūšana sāksies jau 1. maijā. Cik tālu ir sagatavošanās darbi?
– Gatavošanās struktūrfondu apgūšanai tika sākta jau pirms vairākiem gadiem. Nozīmīga bijusi pieredze, kas iegūta, strādājot ar pirmsstrukturālajiem fondiem – PHARE, ISPA un SAPARD. Tāpēc mūsu institūcijas nevar uzskatīt par pirmziemniecēm. Mums jau ir pieredze. Es pat teiktu, ka apgūšana jau sākusies – sanākušas visu fondu vadības komitejas, apstiprināta Eiropas reģionālā attīstības fonda Nacionālā programma transporta sektoram. Savukārt Lauksaimniecības virzības un garantijas fonda vadības komitejā ir apstiprinātas pirmās projektu vadlīnijas, lai varētu iesniegt projektus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. Arī Zivsaimniecības virzības finanšu instrumenta komitejā apstiprinātas visas projektu vadlīnijas zivsaimniecības atbalsta pasākumiem. Faktiski zaļā gaisma struktūrfondu ienākšanai Latvijā jau ir dota.
Runājot par sagatavošanās procesu struktūrfondu apgūšanai, jāatceras, ka nauda domāta ļoti dažādiem projektiem, sākot ar bezdarbnieku apmācību, atbalstu jaunajiem zemniekiem un beidzot ar investīcijām laboratorijās, ceļu būvē u.c. Tas ir ļoti plašs spektrs, kas skar visu valsts administrāciju, tāpēc arī sagatavošanās dažādos sektoros notiek atšķirīgā tempā. Te gan jāuzsver, ka dažbrīd ātrums nav būtiskākais. Svarīgāk ir rūpīgi sagatavot apstiprināmos priekšlikumus jeb, citiem vārdiem sakot, spēles noteikumus.
– Kas vēl darāms? Kādi šobrīd ir svarīgākie uzdevumi?
– Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir projektu konkursu sagatavošana. Šajā darbā iesaistītas septiņas ministrijas. Šajā ziņā pasteigusies Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienesta izstrādātās vadlīnijas projektu pieteicējiem jau apstiprinātas vadības komitejā. Svarīgs darbs ir arī projektu izstrādāšana nacionālajām programmām. Lielāko daļu ministriju sagatavoto projektu mēs jau esam redzējuši. Drīzumā ceram tos virzīt uz vadības komiteju.

Uzņēmējiem jāgaida vasara

– Kad struktūrfondu nauda varētu būt pieejama uzņēmējiem?
– Kā jau minēju, pagājušajā nedēļā vadības komitejā tika apstiprinātas vadlīnijas projektu pieteicējiem finansējuma saņemšanai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta.
Savukārt uzņēmējiem, kas vēlas pretendēt uz tiem līdzekļiem, kas paredzēti uzņēmējdarbībai un inovācijām, pieteikšanās termiņš vēl nav noteikts. Tiek prognozēts, ka pirmos pieteikumus varēs iesniegt jūnijā, jūlijā. Pirms tam nepieciešama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) akreditācija, kuru aģentūrā plānots sākt maija sākumā, un saskaņā ar LIAA plānoto maija beigās auditori sniegs ziņojumu par LIAA gatavību.
– Pagājušajā gadā, īpaši pirms referenduma, amatpersonas solīja, ka Eiropas struktūrfondu nauda būs pieejama jau 2004. gada 1. janvārī. Tomēr visiem bija zināms, cik daudz vēl darāmā – Attīstības plāna saskaņošana un apstiprināšana, pieteikuma veidlapu un kritēriju izstrāde, starpniekinstitūciju akreditācija utt. Vai amatpersonu solījumi bija pamatoti vai domāti vienīgi tautas “uzpirkšanai” pirms referenduma?
– Domāju, ka pamatā izteikumi bija balstīti uz nosacījumu, kas iestrādāts Latvijas Pievienošanās līgumā ES. Tur teikts, ka Latvija var sākt tērēt sev paredzēto finansējumu, jau sākot ar 2004. gada 1. janvāri. Tātad izdevumi pēc 1. janvāra var būt attaisnojami un pēc tam atgūstami no struktūrfondiem pēc iestāšanās ES. Tātad bija teorētiska iespēja šo līguma punktu izmantot.
Tomēr jāņem vērā, ka sarunas par Vienoto programmdokumentu ar Eiropas Komisiju tika pabeigtas tikai īsi pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem. Sarunu noslēgšana par šo dokumentu nebija vienīgais darāmais darbs. Bija jāapstiprina Programmas papildinājums, jāveic ieviešanas institūciju akreditācija utt.
Šeit jāatzīmē, ka ir vērojama zināma dilemma. No vienas puses, var uzsvērt tērēšanas tempu, no otras – kvalitāti. Viena lieta ir iztērēt naudu, bet kaut kas cits – radīt sistēmu, par kuru varam būt droši un kura ir caurskatāma. Citādi var sanākt, ka naudu iztērējam, bet, ja Komisijai būs iebildumi pret Latvijā darbojošos sistēmu, finansējumu no Komisijas varam arī nesaņemt.

Pašvaldībām palīdzēs

– ES struktūrfondi dažādu veidu projektiem būs pieejami arī pašvaldībām. Tomēr līdz šim ir apšaubīta to spēja apgūt piedāvāto naudu līdzfinansējuma trūkuma dēļ. Vai valsts pašvaldībām palīdzēs, sedzot daļu līdzmaksājuma?
– No valdības puses ir divas iniciatīvas. 2004. gada valsts budžetā izveidota speciāla programma, kas paredz pašvaldībām palīdzēt nodrošināt gan priekšfinansējumu, gan līdzfinansējumu. Jāatceras, ka jebkuram projekta realizētājam jāiegulda nauda, kas projekta veiksmīgas īstenošanas gadījumā tiek atmaksāta. Speciālā programma, kuru minēju, Ministru kabinetā apstiprināta pirms pāris nedēļām. Savukārt uz līdzmaksājumu attiecas Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, kā tiek līdzfinansēti pašvaldību projekti. Paredzēts, ka trūcīgākajām pašvaldībām valsts dod lielāku līdzmaksājuma daļu, bet turīgākajām – mazāku. Līdz ar to nabadzīgākajām pašvaldībām līdzfinansējuma daļa no pašu budžeta būs mazāka, bet bagātajām – lielāka.
Atzīmēšu, ka Finanšu ministrija izsludinājusi arī pašvaldību aptauju par potenciālajiem struktūrfondu projektiem, to gatavību. Tas ir svarīgi, lai noskaidrotu iespējamo slogu uz pašvaldību budžetiem no šā gada līdz pat 2008. gadam. Būtiski tas ir arī valstij, domājot par projektu priekšfinansēšanu. Lai arī dati vēl nav apkopoti, pagaidām izskatās, ka lielākais slogs gan pašvaldību, gan valsts budžetam gaidāms, sākot ar 2006. gadu.

Būs nediskriminējoši kritēriji

“Lursoft” apkopotā informācija liecina, ka saskaņā ar pašreizējiem kritērijiem tikai nepilns procents valstī reģistrēto uzņēmumu var cerēt uz Eiropas naudu. Līdz šim gan ticis deklarēts, ka fondu finansējums būs pieejams lielai daļai Latvijas uzņēmumu. Vai šajā sakarā paredzēts veikt kādas izmaiņas, pēc kurām kritēriji būtu adekvāti Latvijas situācijai?
– Kritēriji, par kuriem sākusies diskusija Latvijas medijos, ir tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sākotnējais priekšlikums. Finanšu ministrija kā vadošā iestāde darbā ar Eiropas struktūrfondiem nav iepazīstināta ar šiem kritērijiem un nav tos vērtējusi. Tāpēc vēlreiz atkārtoju – tie ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras priekšlikumi, kā būtu jāvērtē uzņēmumi, nevis kritēriji struktūrfondu sadalei.
Zināms, ka Ekonomikas ministrija, konsultējoties ar dažādiem partneriem, arī tagad aktīvi iesaistījusies šo kritēriju izstrādē un vērtēšanā, rūpējoties, lai tie nebūtu pārāk diskriminējoši lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu.
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka mums obligāti būs jāizvirza finansiālie un dzīvotspējas kritēriji uzņēmumiem. Tie nevar būt pārlieku elastīgi, jo ne Latvijas, ne ES nodokļu maksātājs nav gatavs dāvināt naudu projektam un uzņēmumam, kas pēc dažiem mēnešiem bankrotēs. Kritēriji būs, taču tie nedrīkst būt diskriminējoši pret lielāko daļu Latvijas uzņēmumu.
Vai šī situācija neliecina par plašāku problēmu visā valstī – efektīvas sadarbības trūkumu starp valsts un nevalstisko sektoru?
– Domāju, ka šis konkrētais gadījums ir situācija, kad notika konsultācijas starp valsts un nevalstisko sektoru. Informācija, kas izplatīta konsultāciju laikā, ir izmantota, lai radītu ažiotāžu un izraisītu sensāciju presē. Tas liecina, ka valsts sektoram vēl ir jāmācās strādāt atklātāk, partnerībā ar privāto sektoru. Tajā pašā laikā privātajam sektoram jāmācās būvēt savstarpējas cieņas dialogu, nemēģinot izmantot katru informāciju, neapsverot tālākās sekas.

Grūti laikā īstenot
projektus

Viens no aspektiem, kas varētu kavēt sekmīgu struktūrfondu apgūšanu, ir uzņēmēju un citu interesentu nespēja sagatavot kvalitatīvus projektu pieteikumus. Cik, jūsuprāt, šīs bažas ir pamatotas? Vai sabiedrība ir pietiekami sagatavota un izglītota?
– Ja uzņēmējam ir skaidrs priekšstats par to, ko viņš vēlas darīt savā uzņēmumā un ja viņš investētu, aizņemoties naudu bankā, viņam nebūs problēmu sagatavot kvalitatīvu projektu ES finansējuma saņemšanai. Bankas, kas izsniedz kredītus, ir tikpat striktas, ja ne vēl striktākas. Darbā ar pirmsiestāšanās instrumentiem esam novērojuši, ka projektu sagatavošana un iesniegšana nav bijusi problēma. Lielākas grūtības varam saskatīt projektu ātrā un efektīvā īstenošanā. Tas ir svarīgi, jo mums ir jāievēro zināmi termiņi.
Pašlaik novērojamas visdažādākās aktivitātes dažādu semināru un mācību organizēšanā par iespējām apgūt Eiropas naudu. Vai nebūtu bijis lietderīgi visām valsts institūcijām izstrādāt vienotus kritērijus sabiedrības informēšanā un izglītošanā par iespējām piesaistīt struktūrfondu finansējumu?
– Skaidrs, ka sākt mērķtiecīgu un precīzu informēšanas kampaņu nav iespējams, pirms nav apstiprinātas, piemēram, projektu pieteikšanas vadlīnijas. Līdzko priekšdarbi tiks paveikti, varēsim sākt informēt mērķa grupas.
Apmeklējot kāda privāta uzņēmuma rīkotus kursus un seminārus, vienīgais, ko varu ieteikt pašiem cilvēkiem, – būt uzmanīgiem un izvērtēt, vai ieguldītā nauda būs adekvāta saņemtajam rezultātam.

Valsts pārvalde
kā tramplīns karjerai

Pagājušajā gadā vairākas lielas komercbankas darbā pieņēmušas pirms tam valsts iestādēs strādājušas augstas amatpersonas. Piemēram, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba tagad strādā “Pareksa bankā”. Kā zināms, Finanšu ministrija ir centrālā institūcija Eiropas naudas dalīšanā. Vai šāda situācija neveido interešu konfliktu?
– Katram cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties sev darbavietu, tajā skaitā personai, kas strādājusi valsts administrācijā. Cits jautājums – ko šī persona dara ar informāciju, ko ieguvusi, strādādama valsts pārvaldē. Tie ir jautājumi, kurus varam atrunāt, slēdzot darba līgumus. Tas ir arī jautājums par ierēdņa ētiku un ētikas principiem. Jāatceras, ka darba tirgū tie cilvēki, kas strādā ar Eiropas fondiem, šobrīd ir ļoti pieprasīti. Tāpēc arī daudzi pamet darbu valsts sektorā. Un nav noslēpums, ka nereti valsts pārvaldes iestādes tiek izmantots kā tramplīns tālākai karjerai privātajā sektorā.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim