Pie Ministru kabineta ēkas vakar notika arī īpašs pasākums ar valdības pārstāvju un EK delegācijas Latvijā vadītāja Endrū Rasbaša piedalīšanos.
Ar pasta automašīnām uz Latvijas rajoniem devās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) amatpersonas un darbinieki. Ministrs Andrejs Radzevičs karogus nogādāja Limbažos, Valmierā un Valkā, ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute – Bauskā, Jelgavā un Dobelē, bet viņas vietnieks Arvīds Pīlēģis – Saldū un Liepājā. Vēl septiņi RAPLM darbinieki karogus veda uz pārējiem rajonu centriem un lielajām pilsētām. Rīgas dome ES karogus, ko nodot katras Rīgas priekšpilsētas izpilddirekcijai, saņems šodien.
Ideja, ka ES karogiem būtu jābūt katrā Latvijas pašvaldībā, pieder EK delegācijai Latvijā. To aktīvi atbalstīja arī toreizējā ārlietu ministre Sandra Kalniete. Saņemot valdības un EK finansiālu atbalstu ES karogu iegādei, ieceri īstenoja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Viena ES karoga izmaksas ir aptuveni 22 lati. Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 550 pašvaldību ēku, pie kurām Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībā dienā – 1.maijā – plīvos zildzeltenzvaigžņotais ES karogs. Turpmāk rūpes par ES karoga uzturēšanu tiek nodotas pašvaldību pārziņā.
Ne ES, ne Latvijas likumdošana neparedz, ka ES karogam mastā jāatrodas ik dienas. Latvijas pašvaldībās tādējādi ES karogs līdzās valsts karogam var tikt pacelts īpaši nozīmīgos brīžos.

Tikai un vienīgi Latvijas valsts karogs ir mūsu nacionālais simbols, kas jālieto visos likumā noteiktajos gadījumos, bet ES karoga lietošana līdzās mūsu nacionālajam lepnumam –

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un “Latvijas pasts” 10 īpaši trafarētās automašīnās ES karogu nogādā Latvijas rajonu padomēs. Foto: Elmārs Rudzītis, “LV”

sarkanbaltsarkanajam – ir mūsu brīva izvēle
Kā informē Latvijas Valsts protokola vadītājs Mārtiņš Perts, Eiropas Savienības karoga lietošanas kārtība ir katras ES dalībvalsts pašas ziņā, un arī katrs ES pilsonis vai iestāde var brīvi izvēlēties, vai pacelt ES karogu mastā, izkārt pie mājas vai arī novietot uz galda kādā svinīgā pasākumā.
Atbilstoši Latvijas Valsts protokolam abu karogu lietošanas gadījumā Latvijas karogs jāizkar labajā pusē (skatoties uz karogu), bet ES karogs – no tā pa kreisi. Ja tiek lietoti vairāku valstu karogi vienlaikus, tiem jābūt vienādā lielumā un jāizkar vai jānovieto aiz nacionālā karoga alfabēta secībā, vadoties pēc valsts nosaukuma valsts valodā. ES karogs šajā rindā ir pēdējais (izņemot gadījumus, ja ES institūcija ir pasākuma rīkotāja).
Savā skaidrojumā par ES karoga lietošanu Valsts protokola vadītājs Mārtiņš Perts uzsvēris, ka mēs kā ES pilsoņi pilnīgi droši varēsim lietot ES karogu bez īpaša likuma. Ikviens Latvijā ar ES zilo un dzelteno zvaigžņu rotāto karogu varēs greznot savu namu vai savu uzņēmumu, likt tam plīvot pie valsts un pašvaldības institūcijām. “Tikai un vienīgi Latvijas valsts karogs ir mūsu nacionālais simbols, kas jālieto visos likumā noteiktajos gadījumos, bet ES karoga lietošana līdzās mūsu nacionālajam lepnumam – sarkanbaltsarkanajam ir mūsu brīva izvēle,” raksta Valsts protokola vadītājs.
Der arī zināt, ka zeltainās zvaigznes ES zilajā karogā nebūt nenozīmē dalībvalstu skaitu, kā ne viens vien sliecas domāt (zvaigžņu karogā ir divpadsmit, un arī pēc ES paplašināšanas 1.maijā to skaits nemainīsies). Ducis zvaigžņu ES karogā simbolizē mēnešu un diennakts stundu skaitu, divpadsmit zodiaka zīmes, bet zvaigžņu izvietojums aplī rāda uz pilnību un harmoniju – īpašībām, kas pēc 1.maija, cerams, vairosies arī mūsu valstī.

zaida.kalnina@vestnesis.lv
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv