Pēc 1990.gada 4.maija Augstākās Padomes deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu” pieņemšanas sākās darbs pie valsts robežas atjaunošanas.
Sākotnēji Latvijas valsts robežas atjaunošanas darbus realizēja Aizsardzības ministrija. Pēc Aizsardzības ministrijas Robežapsardzības spēku pārņemšanas Iekšlietu ministrijas padotībā (pamatojoties uz 1996.gada 12.decembra likumu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”), Valsts investīciju projektu (IA-16, IA-20, IA-22) realizāciju 1997.gadā uzsāka Valsts robežsardze, bet 1997.gadā (pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 9.maija rīkojumu Nr.225 “Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Valsts robežbūve”) projekta realizāciju pārņēma bezpeļņas organizācija – valsts akciju sabiedrība “Valsts robežbūve”. 1999.gada septembrī (pamatojoties uz Ministru kabineta 1999.gada 2.septembra rīkojumu Nr.424 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts robežbūve” likvidāciju”) projekta realizāciju pārņēma Iekšlietu ministrijas Austrumu robežas atjaunošanas projektu vadības nodaļa, un no 2003.gada 23.februāra budžeta programmā “Valsts robežas izbūve” iekļautos investīciju projektus realizē Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvalde.
1998.gadā ar Viļakas pārvaldes Punduru nodaļas un Punduru robežpārejas punkta būvniecību Valsts robežsardze uzsāka Valsts austrumu robežas jaunās infrastruktūras izveidi. Līdz 2004.gadam uz austrumu robežas tika uzbūvēts 71 objekts, tajā skaitā 18 robež-apsardzības nodaļas un robežpārejas punkti, 3 dzelzceļa robežkontroles punkti (pirmā kārta), Viļakas pārvaldes ēku komplekss un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrs, kā arī 28 sakaru torņi, 20 vizuālās un tehniskās novērošanas torņi. 2004.gadā tiks pabeigta divu pēdējo celtniecības objektu būvniecība: Indras dzelzceļa robežkontroles punkts un Valsts robežsardzes koledža.
Valsts investīcijas projektu IA-22 “Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide” un IA-09 “Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmas attīstība” realizācijas ietvaros Iekšlietu ministrija, Valsts robežsardze un firma “Siemens” laikā no 1998.gada līdz 2004.gadam izveidojusi sakaru sistēmu valsts austrumu robežas apsardzības nodrošināšanai, kā arī izstrādājusi jaunu robežkontroles informācijas sistēmu, tādējādi nodrošinot robežkontroles datorizāciju uz visas Latvijas valsts robežas.
Eiropas Savienības eksperti ir atzinuši, ka visi uz valsts austrumu robežas uzbūvētie kompleksi, kā arī izveidotās sakaru un informācijas sistēmas atbilst Eiropas Savienības standartiem.
2004.gada 1.maijā Latvijas valsts tiks uzņemta Eiropas Savienībā. Latvijas austrumu un jūras robeža kļūs par Eiropas Savienības ārējām robežām un darbs pie robežas infrastruktūras modernizācijas turpināsies. 2004. – 2006.g. Latvijas valsts robežas stiprināšanai no Eiropas Savienības Facility projekta saņems attiecīgi 20 miljonus eiro.
Lai paustu atzinību personām, kuras no 1997.gada līdz 2004.gadam aktīvi piedalījās Latvijas valsts robežas objektu izbūvē, pamatojoties uz Robežsardzes likuma 8.panta ceturto daļu, nodibināta Valsts robežsardzes nopelnu krūšu zīme “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”. Minētā apbalvojuma mākslinieciskais projekts ir apstiprināts Latvijas Valsts heraldikas komisijas sēdē 2004.gada 17.februārī.
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Valsts robežsardzes apbalvojuma komisijas sēdes 2004.gada 26.marta protokolu Nr.1
p a v ē l u:
1. Apbalvot ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”:
1.1. Nr.47 Iekšlietu ministrijas Finanšu un īpašumu departamenta direktoru Artūru Bērziņu;
1.2. Nr.48 Iekšlietu ministrijas Sakaru centra priekšnieku Aivaru Dekšenieku;
1.3. Nr.49 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes priekšnieku Juri Kokoreviču;
1.4. Nr.50 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Būvniecības un nekustamā īpašuma nodaļas galveno speciālistu Jāni Virsi;
1.5. Nr.51 Juri Kampusu;
1.6. Nr.52 Ilmāru Bušmani;
1.7. Nr.53 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Būvniecības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju Andi Siliņu;
1.8. Nr.54 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Būvniecības un nekustamā īpašuma nodaļas vecāko speciālistu Vitāliju Žvīguli;
1.9. Nr.55 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Būvniecības un nekustamā īpašuma nodaļas vecāko speciālistu Sergeju Zemskovu;
1.10. Nr.56 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Būvniecības un nekustamā īpašuma nodaļas vecāko speciālistu Nikolaju Jemeļjanovu;
1.11. Nr.57 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Būvniecības un nekustamā īpašuma nodaļas vecāko speciālisti Āriju Juliku;
1.12. Nr.58 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Būvniecības un nekustamā īpašuma nodaļas vecāko speciālistu Viktoru Malnaču;
1.13. Nr.59 Iekšlietu ministrijas Informātikas centra priekšnieka vietnieku Aivaru Ozolu;
1.14. Nr.60 Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes centralizētās grāmatvedības galveno grāmatvedi Veltu Ļaksu;
1.15. Nr.61 Georgiju Kitajevu;
1.16. Nr.62 Visvaldi Mežgaili;
1.17. Nr.63 Eināru Ivanovski;
1.18. Nr.64 BGIS Project Manager Vladimiru Samoiļenko;
1.19. Nr.65 TDCIS Project Manager Richard Boeck;
1.20. Nr.66 BGIS Project Manager Thomas Dietterle;
1.21. Nr.67 Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāju Juri Pogu;
1.22. Nr.68 Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu – valdes priekšsēdētāju Viktoru Puriņu;
1.23. Nr.69 Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā projektu vadītāju Bart Laan;
1.24. Nr.70 Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Latgales reģionālās nodaļas vadītāju Mariju Sokolovu;
1.25. Nr.71 Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Dienvidlatgales reģionālās nodaļas vadītāju Valdi Niedri;
1.26. Nr.72 Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāju Dzintaru Rāceni;
1.27. Nr.73 A/S “Latvenergo” Austrumu elektrotīklu filiāles direktoru Oļegu Ščerbininu;
1.28. Nr.74 A/S “Latvenergo” Ziemeļaustrumu elektrotīklu filiāles direktoru Andreju Stalažu;
1.29. Nr.75 Valsts būvinspekcijas priekšnieku Leonīdu Jākabsonu;
1.30. Nr.76 BO VAS “VITA” prezidentu Rihardu Balodi-Bolužu;
1.31. Nr.77 SIA “Arhitektūras un būvkonstrukcijas darbnīcas “Ozola, Bula un partneri”” arhitekti Viju Ozolu;
1.32. Nr.78 SIA “Arhitektūras un būvkonstrukcijas darbnīcas “Ozola, Bula un partneri”” arhitekti Andu Bulu;
1.33. Nr.79 Projektēšanas grupas SIA “Arhitektonika” arhitektu Ervīnu Timofejevu;
1.34. Nr.80 Projektēšanas grupas SIA “Arhitektonika” arhitektu Ingurdu Lazdiņu;
1.35. Nr.81 SIA “Armands Bisenieks Arhitekti” arhitektu Armandu Bisenieku;
1.36. Nr 82 SIA “Skonto būve” arhitekti Daci Ūdri;
1.37. Nr.83 A/S “Agroprojekts” Rēzeknes nodaļas arhitektu Kasparu Lagzdiņu;
1.38. Nr.84 A/S “Agroprojekts” Rēzeknes nodaļas vadītāju Viktoru Zvankovu;
1.39. Nr.85 A/S “Agroprojekts” Alūksnes nodaļas arhitekti Andu Lejasblusu;
1.40. Nr.86 SIA “Arhis” arhitekti Ilzi Ratnieci;
1.41. Nr.87 A/S “Agroprojekts” arhitekti Ainu Jaunzemi;
1.42. Nr.88 A/S “Ceļuprojekts” direktoru Anatoliju Gulbi;
1.43. Nr.89 A/S “Ceļuprojekts” nodaļas vadītāju Elgaru Smiltnieku;
1.44. Nr.90 SIA “Gādība” rīkotājdirektoru Anatoliju Dubinu;
1.45. Nr.91 SIA “Gādība” ražošanas direktoru Genadiju Zjabko;
1.46. Nr.92 SIA “Gādība” izpilddirektoru Jevgeņiju Vasiļjevu;
1.47. Nr.93 A/S “U.Pīlēna birojs” vadītāju Uldi Pīlēnu;
1.48. Nr.94 SIA “Latvijas energoceltnieks” valdes priekšsēdētāju Jāni Kolu;
1.49. Nr.95 SIA “Ditton būve” direktoru Juriju Deņisovu;
1.50. Nr.96 SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētāju Gunti Rāvi;
1.51. Nr.97 Pilnsabiedrības “AMB būve” vadītāju Māri Saukānu;
1.52. Nr.98 SIA “Bylding” vadītāju Aivaru Sauso;
1.53. Nr.99 SIA “Nekustamā īpašuma aģentūra” vadītāju un projekta vadītāju Vili Pekstiņu;
1.54. Nr.100 Pilnsabiedrības “LK būve” vadītāju Ojāru Biti;
1.55. Nr.101 SIA “Arčers” valdes priekšsēdētāju Armandu Garkānu;
1.56. Nr.102 A/S “REMUS” vadītāju Genādiju Grotu;
1.57. Nr.103 A/S “SCO Centrs” vadītāju Jāni Matisonu;
1.58. Nr.104 Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāju Gaidu Zujevu;
1.59. Nr.105 Pededzes pagasta padomes priekšsēdētāju Intu Ņikitinu;
1.60. Nr.106 Liepnas pagasta padomes priekšsēdētāju Laimoni Sīpolu;
1.61. Nr.107 Valsts komisijas priekšsēdētāju Ainu Kaukali;
1.62. Nr.108 Viļakas pilsētas domes priekšsēdētāju Regīnu Brokāni;
1.63. Nr.109 Viļakas pilsētas domes būvvaldes vadītāju, valsts komisijas priekšsēdētāju Antonu Pužuli;
1.64. Nr.110 Balvu rajona padomes izpilddirektoru Andri Kazinovski;
1.65. Nr.111 Balvu rajona padomes priekšsēdētāju Regīnu Kuļšu;
1.66. Nr.112 Baltinavas pagasta padomes priekšsēdētāju Jevgēniju Zelču;
1.67. Nr.113 Baltinavas pagasta būvvaldes vadītāju Donatu Livzenieku;
1.68. Nr.114 Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētāju Pēteri Supi;
1.69. Nr.115 Žīguru pagasta padomes priekšsēdētāju Ženiju Cvetkovu;
1.70. Nr.116 Vecumu pagasta padomes priekšsēdētāju Georgiju Loginu;
1.71. Nr.117 Ludzas rajona padomes priekšsēdētāju Juri Bozoviču;
1.72. Nr.118 Ludzas rajona padomes būvvaldes vadītāju, valsts komisijas priekšsēdētāju Tatjanu Fominu;
1.73. Nr.119 Pasienes pagasta padomes priekšsēdētāju Igoru Veikšānu;
1.74. Nr.120 Goliševas pagasta padomes priekšsēdētāju Anatoliju Posredņikovu;
1.75. Nr.121 Ciblas novada padomes priekšsēdētāju Rudīti Laizāni;
1.76. Nr.122 Zilupes pilsētas padomes priekšsēdētāju Anatoliju Lapiku;
1.77. Nr.123 Krāslavas rajona padomes priekšsēdētāju Andri Badūnu;
1.78. Nr.124 Krāslavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Upenieku;
1.79. Nr.125 Bērziņu pagasta padomes priekšsēdētāju Antonu Pauliņu;
1.80. Nr.126 Dagdas pagasta padomes priekšsēdētāju Sandru Viškuri;
1.81. Nr.127 Indras pagasta padomes priekšsēdētāju Olgu Joksti;
1.82. Nr.128 Kaplavas pagasta padomes priekšsēdētāju Boļeslavu Ostrovski;
1.83. Nr.129 Ķepovas pagasta padomes priekšsēdētāju Kazimiru Pizānu;
1.84. Nr.130 Piedrujas pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Purmali;
1.85. Nr.131 Robežnieku pagasta padomes priekšsēdētāju Ēriku Gabrusāni;
1.86. Nr.132 Šķaunes pagasta padomes priekšsēdētāju Konstantīnu Andžānu;
1.87. Nr.133 Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāju Arvīdu Kucinu;
1.88. Nr.134 Krāslavas rajona Būvvaldes būvinspektoru Staņislavu Purplišu;
1.89. Nr.135 Demenes pagasta padomes priekšsēdētāju Valentīnu Gadzāni;
1.90. Nr.136 Skrudalienes pagasta padomes priekšsēdētāju Betiju Ivanovu;
1.91. Nr.137 Daugavpils rajona Būvvaldes būvinspektoru Aleksandru Ribalko;
1.92. Nr.138 ASV vēstniecības Latvijā Robežu drošības un eksporta kontroles dienesta padomnieku Robertu Graniko;
1.93. Nr.140 A/S “Latvenergo” Ziemeļaustrumu elektrotīklu filiāles Balvu rajona elektrisko tīklu vadītāju Pēteri Zujānu.
2. Kontroli pār pavēles izpildi uzdot Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes priekšniekam.
3. Ar pavēli iepazīstināt Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas personālu.

Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes ģenerālis G.Dāboliņš