Makroekonomiskā attīstība jaunajās ES valstīs ir pozitīva

Astoņās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs pirms gaidāmās iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir palielinājusies politiskā nestabilitāte, un liela daļa šo valstu cieš no bezdarba un zemas uzticības valdībai. Tai pašā laikā vairumā reģiona valstu makroekonomiskā attīstība ir pozitīva – turpinās straujš ražošanas apjomu pieaugums un saglabājas zema inflācija, teikts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ceturkšņa ziņojumā par ekonomisko attīstību astoņās jaunajās ES valstīs.
Ziņojumā PB norāda, ka makroekonomiskā stabilitāte dažādās reģiona valstīs ir atšķirīga. Daļā valstu, īpaši Baltijas valstīs, vērojama strauja attīstība, kamēr citās valstīs, tai skaitā Čehijā un Slovēnijā, pieaugums ir lēns. Lielākajā daļā reģiona valstu inflācija ir zemā līmenī, taču dažās valstīs, tostarp Slovēnijā, Slovākijā un Ungārijā, tā ir būtiski augstāka. Baltijas valstīs un Slovēnijā fiskālais deficīts ir ierobežots, kamēr Polijā, Čehijā, Ungārijā un mazākā mērā arī Slovākijā tas dodot pamatu nopietnām bažām.
Baltijas valstīs un Ungārijā, kur strauji pieaug vietējais pieprasījums, tekošā konta deficīts ir augsts, bet citās valstīs tas saglabājas zemā līmenī. Straujāk augošajās reģiona valstīs, tostarp Baltijas valstīs un Slovākijā, samazinās bezdarba līmenis, taču Polijā tas joprojām ir nemainīgi augsts un Čehijā pieaug. Līdz ar to neviena no astoņām jaunajām ES valstīm neesot spēcīga pēc visiem kritērijiem.
Vērtējot Latvijas attīstību, PB norāda, ka valstī saglabājas politiskā nestabilitāte. Gada sākumā no amata atkāpās premjerministra Einara Repšes valdība un tika izveidota jauna, četru partiju mazākuma valdība Induļa Emša vadībā, taču politiskā situācija faktiski neesot mainījusies.
Tai pašā laikā Latvijā turpinās strauja attīstība. Reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2003.gadā ir bijis gandrīz 8%. Tomēr ir sākusi palielināties inflācija, kas pašlaik ir aptuveni 4%, salīdzinot ar 1% pirms gada. Šāds pieaugums daļēji atspoguļo administratīvi regulējamo cenu un netiešo nodokļu izmaiņas.
Fiskālā situācija tiek kontrolēta, un budžeta deficīts1,8% apmērā no IKP ir daudz labāks rādītājs, nekā tika prognozēts. Šāds budžeta deficīts atspoguļo pieaugušos nodokļu ieņēmumus, neraugoties uz uzņēmuma ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa samazinājumu, un mazākus izdevumus atsevišķās sfērās. 2004.gada budžetā ir saglabāti tādi paši principi.
Lielākā šā brīža problēma ir tekošā konta deficīts, kas 2003.gadā sasniedza 9% no IKP, īpaši ņemot vērā, ka tas vairs netiek pilnībā finansēts no ārvalstu tiešajā investīcijām.
PB atzīmē, ka Latvijā ir veiktas nozīmīgas reformas, taču reformas nepieciešams turpināt, īpaši valsts sektorā un korupcijas apkarošanā. Sociālajiem pabalstiem ir jābūt precīzāk orientētiem, jāturpina civildienesta reformas un jāpastiprina pašvaldību izdevumu kontrole.
Pasaules Banka atbalsta Latvijas sociālā sektora reformas, tai skaitā veselības aizsardzības, izglītības un mājokļu sfērā, kā arī valsts pārvaldes un atkritumu apstrādes sfērā, teikts PB ziņojumā.

LETA informācija