Latvijā aptuveni pustūkstotis saimniecību vēsturiski palikušas bez elektroenerģijas. Pāris gadu laikā iecerēts ievilkt elektrību aptuveni simt saimniecībās.
Šobrīd Latvijā vēsturiski bez elektroapgādes palikušo saimniecību elektrifikācija noris ļoti intensīvi, liecina “Latvenergo” Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju daļas vadītāja Andra Sikšņa sniegtās ziņas. Proti, šogad valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdē pieņemti deviņi lēmumi un apstiprināta 52 objektu elektrifikācija: Austrumu elektriskie tīkli – 29 mājas, Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli – 12 mājas, Dienvidu elektriskie tīkli – piecas mājas, Ziemeļu elektriskie tīkli – trīs mājas, Rietumu elektriskie tīkli – divas mājas, bet Centrālie elektriskie tīkli – viena māja. Šo 52 objektu elektrifikācijai nepieciešami 614,38 tūkstoši latu.
VAS “Latvenergo” apņēmusies turpmākajos divos gados par uzņēmuma līdzekļiem elektrificēt vēsturiski bez elektroenerģijas palikušās saimniecības, par ko, akceptējot elektrifikācijas veikšanai nepieciešamos kritērijus, pērnā gada oktobrī vienojās “Latvenergo” vadība un ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Neelektrificēto dzīvojamo māju atlasē tiek izmantots kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību izveidots dzīvojamo māju saraksts. Tas ir pērn vasarā iesāktā darba turpinājums, kad kopīgiem spēkiem tika mēģināts piesaistīt SAPARD līdzekļus, norāda A.Siksnis, piebilstot, ka patlaban Lauku atbalsta dienests (LAD) piekritis piešķirt SAPARD finansējumu pašvaldību iesniegtajiem Naukšēnu pagasta “Jaunkalnu” un Mores pagasta “Siliņu” māju elektrifikācijas projektiem.
Pašreiz elektrotīklam ir pieslēgtas un jau sākta elektroenerģijas piegāde divām mājām: Cēsu rajona Raiskuma pagasta “Bērzkalniem”, kur dzīvo arī divi bērni līdz 18 gadu vecumam, un Kandavas novada Tukuma rajona “Zaigām”, kuras 16.aprīlī, lai iepazītos ar situāciju, apmeklēja J.Lujāns kopā ar “Latvenergo” vadību. Lai “Zaigas” nodrošinātu ar elektroapgādi, kopējās izmaksas bijušas vairāk nekā 16 tūkstoši latu. Šajās mājās dzīvo četru cilvēku ģimene. Saimniecība ir neliela. Elektroenerģijas piegāde ļaus mājas saimniekiem iegādāties un lietot tehniku, kas nākotnē arī varētu veicināt lopkopības paplašināšanu saimniecībā. Pavasarī iecerēts ievilkt elektrību Preiļu rajona Aglonas pagasta “Leitānos” un divās “Dzerkaļu” mājās, savukārt jūnijā – Madonas rajona Kalsnavas pagasta “Misēnos” un Rīgas rajona Babītes pagasta “Rāvāju” mājās.
Gandrīz ik nedēļu “Latvenergo” saņem neelektrificēto māju pieteikumus no pašvaldībām. A.Siksnis uzsver, ka viens no galvenajiem elektrifikācijas posmiem ir tieši pašvaldību aktivitāte – bez elektrības esošo māju apzināšana un attiecīgās pašvaldības pieņemts lēmums, kas atbalsta dzīvojamās mājas elektrifikāciju. Būtiski, lai paši iedzīvotāji, attiecīgo saimniecību īpašnieki, būtu sakārtojuši īpašumu apliecinošu dokumentāciju.