Droši var teikt, ka šī bija pati ilgākā un plašākā valstsvizīte Latvijas diplomātijas vēsturē (Valsts prezidenti Ķīnā pavadīja vairāk nekā pussimt Latvijas uzņēmēju).

Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freiberga kungs pēc Pekinas operas izrādes tiekas ar māksliniekiem Foto: Jānis Ūdris, “LV”

Pārskatot Ķīnā pavadīto nedēļu un daudzās Valsts prezidentes, uzņēmēju un žurnālistu tikšanās un sarunas, nešauboties var teikt, ka vizīte bija arī visnotaļ savlaicīga. Pirmā postkomunistiskas valsts vizīte pasaules lielākajā valstī pēc NATO kārtējās paplašināšanas, kad pasaules ietekmīgākajai militārajai aizsardzības organizācijai pievienojušās arī trīs zemes, kas vēl pirms nepilna pusotra gadu desmita bija PSRS sastāvā. Vizīte pavisam īsi pirms vēsturē plašākās Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas. Visā tās gaitā bija jūtams, ka Ķīnas puse uz Latviju jau raugās kā paplašinātās ES pārstāvi. Sarunas pozitīvi iespaidoja arī fakts, ka Ķīna nesen ieguvusi jaunu ekonomisko dimensiju, iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), kuras locekle Latvija ir jau vairākus gadus.
Protams, bija neierasti Tjanaņmeņa laukumā netālu no priekšsēdētāja Mao Czeduna milzīgā portreta redzēt Latvijas sarkanbaltsarkano karogu līdzās Ķīnas Tautas Republikas purpursarkanajam, kas dažam labam joprojām rada asociācijas ar mūsu okupācijas laika pagātni. Taču diplomātijas profesionāļi savās analīzēs un lēmumos vadās pēc sen zināmā principa, ka valstīm būtībā nav draugu, ir tikai intereses. Un Latvijas interesēs labas attiecības ar pasaules lielāko valsti ir kaut vai tāpēc, ka Ķīna nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS, ka Ķīna bija viena no pirmajām pasaules lielvarām, kas atzina Latvijas atjaunoto suverenitāti un sekmēja mūsu valsts drīzu uzņemšanu ANO – organizācijā, kur Ķīna ir Drošības padomes pastāvīgā locekle. Ķīna arī atbalstīja Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un pauda sapratni par mūsu vēlmi iestāties NATO. Taču vizītes Ķīnā pilnīgam izvērtējumam jāatceras arī tās ekonomiskā vektora prioritāte.
Laika ziņā Latvijas Valsts prezidentes uzturēšanās Pekinā sasaucās ar ASV viceprezidenta Ričarda Čeinija un Eiropas Komisijas prezidenta Romāno Prodi vizītēm. Vēl viens arguments par labu viedoklim, ka Latvijas diplomātija ar šo valstsvizīti – tieši šajā laikā – trāpījusi desmitniekā.

Protams, visnozīmīgākā bija Vairas Vīķes-Freibergas saruna ar Ķīnas Tautas Republikas prezidentu Hu Dziņtao tūdaļ pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas, par ko “LV” jau informēja. Taču ļoti svarīgas bija arī V. Vīķes-Freibergas tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas premjerministru Venu Dzjibao un parlamenta priekšsēdētāju U Bango.

Ar vizītes dinamisko gaisotni disonēja Latvijas žurnālistu grupas tikšanās vai tā arī nenotikusī diskusija Ķīnas Starptautisko studiju institūtā. Kaut bez institūta viceprezidenta, profesora Žuaņa Dzundze institūta pētnieku saimi pārstāvēja vēl vesela virkne līdzstrādnieku, kuri gan lielākoties klusēja.
Svaigāks akcents šajā pasākumā bija vienīgi Latvijas Universitātes profesores, politoloģes Žanetas Ozoliņas lietišķi koncentrētā informācija par Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Pastāstījusi par mūsu valsts konsekvento virzību uz NATO un ES un izskaidrojusi šo ārpolitisko prioritāšu motivāciju, Žaneta Ozoliņa teica: “Pēc desmit gadu iešanas uz Rietumiem mums nu ir laiks doties arī Austrumu virzienā – meklēt jaunās tirgus un tranzīta iespējas Austrumos. Šajā procesā mums ir svarīgi definēt kopīgās interešu sfēras, un tāda neapšaubāmi ir ekonomika.” Ž.Ozoliņa pieminēja arī sadarbības aktualitāti starptautiskajās organizācijās un minēja attiecības ar Krieviju – valsti, kas Latvijai un Ķīnai ir kopīgais kaimiņš.
Savukārt profesors Žuaņs Dzundze savā uzrunā akcentēja pasaules lielākās valsts – Ķīnas – īpašo atbildību par stabilitāti pasaulē, atgādinot, ka lielās valstis pasaules vēsturē iegājušas ar asiņainu savu interešu nostiprināšanas ceļu, un paziņojot, ka Ķīna mācījusies no šīs pieredzes un veido savas attiecības ar citām valstīm, vispirms jau kaimiņiem, tikai un vienīgi miermīlīgā ceļā.
Diemžēl izvairīga bija ķīniešu profesora atbilde uz mūsu jautājumu par situāciju Ķīnā cilvēktiesību jomā: daudzās valstīs Ķīnai joprojām šajā aspektā tiek izteikti pārmetumi – kāds tad ir pašas Ķīnas puses viedoklis?
“Mūsu valstī ir 1,3 miljardi iedzīvotāju, tāpēc Ķīna vairāk nekā jebkura cita valsts ir ieinteresēta runāt par cilvēka tiesībām,” deklarēja profesors Ž. Dzundze un atgādināja faktu, ka gadsimta ceturksnī kopš ekonomikas sabrukuma laikiem, kad daudzi ķīnieši pat cieta badu, valstī panākts milzu progress un ka tagad 28 procentiem ķīniešu pieejams internets. Taču dziļāka saruna par cilvēktiesību jautājumu acīmredzami neietilpa institūta speciālistu plānos.
Vilšanos izraisīja arī virspusējā atbilde uz jautājumu, kādu Ķīna redz Korejas pussalas nākotni. Ķīna, kā zināms, aktīvi piedalās sešu pušu sarunās par Korejas jautājuma noregulēšanu, un šis process, kā savā uzrunā uzsvēra pats profesors, pastāvīgi ir institūta uzmanības lokā. Taču diemžēl mūsu sarunas biedri nespēja konkretizēt savu viedokli, aprobežojoties vien ar vārdiem, ka Korejas pussalas problēma jāatrisina mierīgā ceļā un ka viens no galvenajiem kavēkļiem pašreizējās sarunās esot ASV pozīcija, prasot izbeigt jebkādas kodolprogrammas Ziemeļkorejā, kā arī šīs valsts arguments, ka kodolpētījumi viņiem nepieciešami miermīlīgām vajadzībām. Ķīniešu pusi arī pārsteidza jautājums, vai, pēc viņu domām, Korejas pussalā varētu izmantot formulu “viena valsts – divas sistēmas”, ko Ķīna jau sekmīgi pielietojusi Honkongā un Makao. “Korejas pussalā jau pastāv divas sistēmas,” profesors vien mulsi noteica, un radās iespaids, ka diskusijām vai vismaz dažādu viedokļu apmaiņai institūta līdzstrādnieki pagaidām nav gatavi, dodot priekšroku propagandas funkcijai.
Diemžēl sarunā ar ķīniešu politologiem neiznāca arī iedziļināties Ķīnas patiesi unikālajā pieredzē, miermīlīgā ceļā un bez jebkādas spriedzes vai zaudējumiem vienā vai otrā pusē atjaunojot savu suverenitāti pār Honkongu. Patiesi unikālā diplomātijas sasniegumā, par kura veiksmīgo rezultātu Latvijas Valsts prezidente un visa mūsu valsts delegācija varēja pārliecināties valsts vizītes noslēguma dienās.

Jānis Ūdris,
“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Ķīnā
janis.udris@vestnesis.lv