Latvijas ekonomika pašlaik attīstās ļoti strauji pēdējos septiņos gados mūsu valsts bijusi viena no visstraujāk augošajām valstīm Eiropā. Ņemot to vērā, Latvijas finanšu speciālistiem būtu precīzi jāapzinās, kas mūsu valsti varētu sagaidīt turpmāk, ja kāds no makroekonomiskās attīstības rādītājiem turpina attīstīties pārāk strauji, apdraudot līdzsvarotas izaugsmes iespējas nākotnē, brīdina Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Skaidrojot iemeslus, kādēļ LB padome 11.martā pieņēma lēmumu paaugstināt refinansēšanas likmi, I.Rimšēvičs pirmām kārtām min inflācijas pieaugumu. Aizvadītajā mēnesī tā sasniegusi 4,8%, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2,2% pagājušā gada martā. Otrs iemesls ir augstais privātais patēriņš, par ko liecina kaut vai tas, ka reģistrēto jauno vieglo automašīnu skaits šā gada pirmajos trīs mēnešos pieaudzis par 37%. Bankas padomes lēmumu noteica arī darba algu kāpums, kas vairākās jomās sāk apsteigt produktivitāti, ļoti augstais kreditēšanas pieauguma temps un importa pieaugums, kas izraisa tekošā konta bilances pasliktināšanos.
Līdz šim Latvijas tautsaimniecībai gan bija raksturīga inflācijas pazemināšanās, bet situācija sāka mainīties pagājušā gada nogalē. Inflāciju parasti izraisa tādi faktori kā administratīvi regulējamās cenas, neapstrādātā pārtika un degvielas cenas. Tomēr pašlaik to visvairāk ietekmē ažiotāža, kas saistīta ar mūsu valsts drīzo iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Vidējais cenu kāpums piecās preču grupās (piens un piena produkti, cukurs, medicīnas produkti, transportlīdzekļu iegāde un administratīvi regulējamie pakalpojumi) šā gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 12%. Ja šīs piecas preču grupas izslēgtu no inflācijas aprēķina, inflācija veidotu tikai 2,8%.
Tautsaimniecībā kopumā jau no 2002.gada sākuma darba algas pieaugums apsteidz produktivitātes pieaugumu. LB vadītājs to vērtē negatīvi, jo tādējādi Latvijā ražotās produkcijas un pakalpojumu konkurētspēja pakāpeniski pazeminās. Šādai situācijai turpinoties, nākotnē mūsu produkti var tikt mazāk eksportēti. No otras puses, pieaugot darba algām, palielinās pirktspējīgais pieprasījums, kas savukārt izraisa cenu pieaugumu.
Latvija kreditēšanas ziņā pēdējos gados sāk panākt ES valstis. Pagājušā gada beigās rezidentiem izsniegtie kredīti sasniedza 43,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā Grieķijā, kas tiek uzskatīta par vienu no ES valstīm ar viszemāko dzīves un attīstības līmeni, izsniegtie kredīti veido 67,1% no IKP. Tādējādi, saglabājot pašreizējos kreditēšanas attīstības tempus, Latvija trijos četros gados varētu panākt Grieķiju. I.Rimšēvičs tos neuzskata par līdzsvarotiem izaugsmes tempiem, jo kredītu izsniegšana saistīta ar naudas daudzuma palielināšanos apgrozībā, kas rada papildu spiedienu uz cenu līmeni un paaugstina inflāciju. LB speciālisti uzskata, ka kreditēšanas pieauguma tempiem nevajadzētu pārsniegt 20 līdz 30%. Arī šogad plānotais budžeta deficīts 2% apmērā no IKP, viņuprāt, ir pārāk liels. Tas jāsamazina, lai neatrautu investīcijas ražojošajām nozarēm un nebremzētu Latvijas turpmāko attīstību.

Gita Kronberga, “LV”