Kinoteātra “Rīga” telpās tika rīkota informatīvā sanāksme “Par plānotās sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecību Krustpils pagasta Ozolsalā, tās ietekmi uz vidi un cilvēku veselību”. Pasākuma mērķis bija ne tikai informēt sabiedrību par pētījuma rezultātiem, bet arī aicināt Latvijas iedzīvotājus uz konkrētu pret rūpnīcas celtniecību vērstu rīcību. Rīgas domes (RD) Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs klātesošajiem atgādināja Saeimas deputātu 7. aprīļa balsojuma rezultātus jautājumā par RD iesniegtā Aizsargjoslu likuma grozījumu projekta nodošanu komisijām izskatīšanai. Proti, grozījumi, kurus pieņemot rūpnīcas būvniecība kļūtu neiespējama, komisijām tika nodoti ar gluži nelielu balsu pārsvaru par tiem balsoja 40 TSP, “Jaunā laika”, TB/LNNK, ZZS un PCTVL deputāti, pret bija 32 deputāti no Tautas partijas, ZZS un TB/LNNK, divi deputāti atturējās, bet vēl četri tautas priekšstāvji balsošanā nepiedalījās. J. Karpovičs norādīja: tas ļauj secināt, ka būtībā valdošā koalīcija atbalsta rūpnīcas celtniecību. Domnieks uzsvēra: “Ja visi striķi trūks, nāksies rīkot tautas nobalsošanu.” Viņš gan pauda cerību, ka veselais saprāts uzvarēs, un deva vārdu runātājiem, kuru paustais viedoklis bija “Baltic Pulp” projektam nepārprotami nelabvēlīgs.

Apšauba pētījumu
rezultātus

Vides ministrs Raimonds Vējonis atzina, ka ZZS rindās domas par projektu dalās, taču uzsvēra, ka pats ir kategoriski noskaņots pret rūpnīcas celtniecību, un noliedza dažkārt dzirdēto viedokli, ka Ministru prezidents projektu atbalstot: “Varu, roku uz sirds liekot, teikt, ka Indulis Emsis ir pret rūpnīcu Ozolsalā.” Ministrs akcentēja tieši rūpnīcas celtniecības vietas, viņaprāt, aplamo izvēli, norādot uz notekūdeņu kaitīgo sastāvdaļu neizbēgamo nogulsnēšanos Daugavas dūņās. Izvērstu un argumentētu “Baltic Pulp” ziņojuma vērtējumu sniedza neatkarīgās ekspertu grupas vadītājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Medicīniskās ķīmijas nodaļas vadītājs Ivars Kalviņš. Viņš norādīja uz virkni neprecizitāšu un nesakritību paredzamā rūpnīcas izraisītā gaisa un ūdens piesārņojuma aprēķinos. Akadēmiķis iebilda pret projekta virzītāju apgalvojumiem, ka analoģiskas rūpnīcas, neradot ekoloģiskas problēmas, darbojas Somijā. “Ozolsalā paredzētā rūpnīca uz tonnu saražotās celulozes radīs vairāk nekā astoņas reizes vairāk notekūdeņu nekā Somijas rūpnīcas,” sacīja I. Kalviņš. Viņš arī atgādināja, ka uzņēmuma īpašnieki reiz esot gluži atklāti pauduši savu biznesa filosofiju: ”Rūpnīcu uzcelsim tik sliktu, cik sliktu mums to atļaus celt.” I. Kalviņš norādīja, ka ziņojumā izmantoti pētījumu rezultāti, kas gūti, izmantojot neakreditētas metodes, bet tas šos rezultātus padara par apšaubāmiem.
Vides medicīnas speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes docente Brigita Aulika runāja par rūpnīcas darbības graujošo ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju veselību. Viņa minēja virkni seku, ko rada šāda veida piesārņojums: spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību skaita pieaugums, bērnu attīstības aizkavēšanās, reproduktīvo funkciju traucējumi, organisma imūnsistēmas vājināšanās, vēzis. Sabiedriskās organizācijas “Baltijas vienība” Latvijas kopas priekšsēdētājs Georgs Bagātais “Baltic Pulp” darbību salīdzināja ar Latvijā izplatīto kūlas dedzināšanu un apstrīdēja arī rūpnīcas būves ekonomisko pamatojumu. G. Bagātais norādīja, ka nav pamatots uzņēmuma vadības solījums radīt 350 jaunas darba vietas rūpnīcas darbība virknei cilvēku drīzāk likšot darbu zaudēt. Arī valsts ieņēmumi no uzņēmuma maksātajiem nodokļiem būšot niecīgi, jo “Baltic Pulp” projekta realizācijas gadījumā saņemšot ievērojamas nodokļu atlaides.

Risinājums
tautas nobalsošana

Rakstniece Gundega Repše emocionālā uzrunā pauda nosodījumu gan Somijas uzņēmējiem, gan viņu ietekmētajiem Latvijas politiķiem: ”Var jau iedzīvoties uz svešas nelaimes rēķina un pat uz savas tēvzemes izvarošanas rēķina. Bet varētu izšķirties arī par labu sakārtotai Latvijai... Daugava ir simbols, neatkarības simbols, bet tā var kļūt arī par baisu tautas norieta simbolu.” Arī Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzsvēra, ka nav pieļaujama bīstama uzņēmuma celtniecība Daugavas krastos, un atgādināja nesenā pagātnē uzvarēto cīņu pret Daugavas hidroelektrostaciju būvi. Rīgas vicemērs Aivars Guntis Kreituss “Baltic Pulp” solījumus salīdzināja ar savulaik “Lattelekom” solīto un norādīja uz bēdīgi slavenā līguma rezultātiem. Attiecībā uz vēl gaidāmo oficiālo ziņojuma izvērtējumu A. G. Kreituss bija noskaņots skeptiski: “Domāju, ka IVN valsts biroja vērtējums būs pozitīvs, ir pazīmes, kas ļauj tā domāt. Tāpēc jāgatavojas referendumam.” Sanāksmes noslēgumā auditoriju kaismīgi uzrunāja kinorežisors Jānis Streičs, aicinādams vērsties pie Valsts prezidentes un atgādinādams, ka Daugava saudzējama kā ne vien Latvijas, bet arī visas Eiropas daļa. Sanāksmes dalībnieki, balstoties uz ekspertu atzinumu, pieņēma jau sastādīto rezolūciju, kurā, norādot uz projekta realizācijas iespējamām sekām, valsts augstākās amatpersonas un institūcijas tiek aicinātas nepieļaut rūpnīcas celtniecību Ozolsalā.

Juris Bārtulis, “LV”