Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa sēdē

Pieņemti noteikumi “Reģionālā fonda nolikums” un “Reģionālās attīstības finansēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka Reģionālā fonda līdzekļu veidošanas, uzglabāšanas, izlietošanas un uzraudzības kārtību. Fonda izveidošanas mērķis ir sniegt atbalstu reģionālās attīstības veicināšanai, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Fonda darbību pārrauga reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.
Fondu pārvalda Valsts reģionālās attīstības aģentūra, tā līdzekļus veido: valsts budžeta līdzekļi; Eiropas Savienības un citu ārvalstu, starptautisko programmu un projektu finansējums. Fonda līdzekļi glabājas aģentūras kontos Valsts kasē.
Noteikumi paredz paplašināt fonda darbību, piesaistot Eiropas Savienības un citu ārvalstu, starptautisko programmu un projektu finansējumu, sniedzot atbalstu reģionālo attīstību un uzņēmējdarbību veicinošiem pašvaldību infrastruktūras attīstības projektiem visā Latvijā. Vienlaikus fonds turpinās atbalstīt īpaši atbalstāmo teritoriju uzņēmēju attīstības projektus.
Reģionālās attīstības likumā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma vadības kārtību, kā arī noteikts, ka Ministru kabinets nosaka valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību. Noteikumos noteikta reģionālās attīstības finansējuma pieprasījuma iesniegšanas, projektu izvērtēšanas, finansējuma piešķiršanas un finansējuma izlietojuma uzraudzības kārtība. Finansējumu reģionālajai attīstībai piešķir saskaņā ar reģionālās attīstības atbalsta programmām no reģionālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem. Finansējumu no fonda var pieprasīt: komersanti, kas reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajās teritorijās; vietējās pašvaldības dome (padome) vai komercsabiedrība, kurai vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder pašvaldībai.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā un ar šīm pārstāvniecībām saistītām personām, Eiropas Kopienas institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām, un kārtība, kādā minētajām personām atmaksājams akcīzes nodoklis”.
Pašreiz saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” un Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumiem Nr.113 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā un ar šīm pārstāvniecībām saistītām personām” precēm un pakalpojumiem, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā un ar šīm pārstāvniecībām saistītām personām, tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme. Akcīzes nodoklis par Latvijas Republikas teritorijā iegādātajām akcīzes precēm iepriekš minētajām personām pašreiz netiek atmaksāts.
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz minētās likuma normas jaunajā redakcijā iekļauto pilnvarojumu. Saskaņā ar minēto pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumos ir iekļauta arī kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams Latvijas Republikā reģistrētajām Eiropas Kopienas institūcijām saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kas uzturas Latvijas Republikā, un to sastāvā ietilpstošajām personām, kā arī ir noteikta kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis, pamatojoties uz likumā “Par akcīzes nodokli” iekļauto pilnvarojumu.
Pieņemti noteikumi “Konfiscēto akcīzes preču iznīcināšanas, pārstrādes un izmantošanas kārtība”.
Noteikumi nosaka konfiscēto akcīzes preču – alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, naftas produktu, bezalkoholisko dzērienu un kafijas – iznīcināšanas, pārstrādes un izmantošanas kārtību.
Konfiscētos alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus iznīcina. Konfiscētos naftas produktus, bezalkoholiskos dzērienus un kafiju izmanto, tos realizējot.
Konfiscēto alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, naftas produktu, bezalkoholisko dzērienu un kafijas sākotnējo uzskaiti, aprakstu un akcīzes preču saglabāšanu līdz to nodošanai uzskaitei Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei veic valsts institūcija, kura likuma noteiktajā kārtībā aprakstījusi, aizturējusi un izņēmusi šīs akcīzes preces.
Pēc lēmuma pieņemšanas par akcīzes preču konfiskāciju attiecīgā institūcija saskaņā ar normatīvo aktu prasībām: 10 dienu laikā par to rakstiski paziņo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc akcīzes preču atrašanās vietas; nodod akcīzes preces kopā ar sākotnējo akcīzes preču uzskaites, aprakstes dokumentu un lēmuma par akcīzes preču konfiskāciju kopiju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc akcīzes preču atrašanās vietas.
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc lēmuma par akcīzes preču konfiskācijas saņemšanas: ja nepieciešams, izveido akcīzes preču glabāšanas vietu vai slēdz līgumu ar komersantu par akcīzes preču glabāšanu; 10 dienu laikā pieņem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju uzskaita akcīzes preces un sastāda mantas aprakstes un novērtējuma aktu, to reģistrē uzskaitē pieņemtās valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu uzskaites grāmatā, katram aktam iekārtojot atsevišķu lietu, kurā glabājas visi dokumenti, kas attiecas uz šo lietu; izveido akcīzes preču novērtēšanas (iznīcināšanas) komisiju; 30 dienu laikā organizē akcīzes preču iznīcināšanu, pārstrādi vai izmantošanu; kontrolē ieņēmumu iemaksu valsts budžetā, kas gūti, realizējot akcīzes preces.
Komisiju izveido ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora rīkojumu. Komisijā iekļaujami pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes, no institūcijas, kura akcīzes preces aizturējusi, aprakstījusi un izņēmusi, no komersanta, kurš akcīzes preces iznīcina, pārstrādā vai realizē un par akcīzes preču glabāšanu atbildīgās personas. Komisijā var pieaicināt speciālistus (ekspertus). Komisija var novērtēt akcīzes preces, ņemot vērā vidējās tirgus cenas attiecīgajā reģionā, un pieņemt lēmumu par tālāko rīcību ar akcīzes precēm.
Akcīzes preces iznīcina komisijas klātbūtnē. Komisija, izvēloties iznīcināšanas veidu, izvērtē konkrētu situāciju un paredzamo ar transportēšanu un iznīcināšanu saistīto izdevumu lielumu. Par akcīzes preču iznīcināšanu sastāda iznīcināšanas aktu, kurā norāda iznīcināto akcīzes preces veidu, nosaukumu, daudzumu, novērtējumu un iznīcināšanas veidu.
Ieņēmumus, kas gūti, pārstrādājot vai realizējot akcīzes preces, ieskaita valsts pamatbudžetā, izņemot gadījumus, ja normatīvajos aktos noteikta cita kārtība.
Normatīvo aktu prasībām neatbilstošu akcīzes preču glabāšanas, transportēšanas, iznīcināšanas, pārstrādes, kā arī citus ar to saistītos izdevumus sedz komersants, kam akcīzes preces konfiscētas, septiņu dienu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes rēķina saņemšanas dienas.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā pievienotās vērtības nodoklis ir piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām.
Noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumus Nr.47 “Kārtība, kādā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība preču komisijas tirdzniecībā”. To izstrādāšana nepieciešama, lai tirdzniecībā ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām noteiktu tādu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību, kas atbilstu Eiropas Padomes 1994.gada 14.februāra direktīvas 94/5/EK (kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza direktīvu 77/388/EEK – īpašs režīms, ko piemēro lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām) obligātajām prasībām.
Noteikumos paredzēts, ka lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotāji varēs nodokli aprēķināt no starpības starp šo preču pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību, pārdodot ne tikai tās minētās preces, kuras iepirktas no fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, bet arī no juridiskām personām, kuras veic tikai ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamus darījumus, iepirktās preces, kā arī pamatlīdzekļus, kas bijuši šo uzņēmumu lietošanā un kas iepirkti no personām, kas nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Tirgotāji varēs piemērot īpašo nodokļa piemērošanas kārtību, arī pārdodot paša importētās, kā arī no mākslas darbu autoriem un autortiesību pārņēmējiem iepirktās preces.
Noteikumi arī nosaka, kā īpašā nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām būs piemērojama šo preču tirdzniecībā starp Latvijas personām un citu dalībvalstu, kā arī trešo valstu personām.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu”.
Pašlaik saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” un Ministru kabineta 2002.gada 24.septembra noteikumiem Nr.436 “Kārtība, kādā ārvalstu fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kuras tiek izvestas no Latvijas Republikas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētais uzņēmums un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu” ārvalstu fiziskajām personām atmaksā pievienotās vērtības nodokli, ko tās samaksājušas par Latvijas Republikas precēm, kuras tiek izvestas no Latvijas Republikas.
Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kurš stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā. Stājoties spēkā šim likumam, Ministru kabineta noteikumi Nr.436 zaudēs spēku, jo ir grozīta likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta ceturtā daļa, nosakot, ka pievienotās vērtības nodokli, ko trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētā fiziskā persona samaksājusi par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuru vērtība (bez nodokļa) pārsniedz 25 latus un kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā persona, kas ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas Republikā un ir saņēmusi licenci pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, no 2004.gada 1.maija pievienotās vērtības nodokli atmaksās tikai trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrētai fiziskajai personai saskaņā ar iepriekš minēto likuma pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, bet pievienotās vērtības nodoklis netiks atmaksāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai fiziskajai personai.
Tādējādi, pamatojoties uz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta ceturtās daļas jauno redakciju, ir izstrādāti noteikumi, kuros ir iekļautas normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 1977/388/EK 15.panta otrās daļas.

Pieņemti “Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos projektus”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos vides infrastruktūras, transporta infrastruktūras un ar projektu īstenošanu un vadību saistītās tehniskās palīdzības projektus.
Projektu atlase un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (Kohēzijas fonds) līdzekļu piešķiršana un izmantošana notiek atbilstoši: Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām; Kohēzijas fonda plānošanas dokumentam (Ietvara dokuments), kurā norādīti attiecīgās nozares mērķi, to sasniegšanas veidi, projektu atlases kritēriji, kā arī noteikti iespējamie projekti.
Projekta sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību nodrošina: vadošā iestāde; maksājumu iestāde; starpniekinstitūcija; ieviešanas iestāde; uzraudzības komiteja; projekta pieteicējs; Kohēzijas fonda projekta īstenošanas rezultātā radīto labumu saņēmējs.
Noteikumos norādīts, ka Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vadības funkcijas īsteno šādas valsts pārvaldes iestādes: vadošās iestādes funkcijas – Finanšu ministrija; maksājumu iestādes funkcijas – Valsts kase; starpniekinstitūcijas funkcijas – Vides ministrija un Satiksmes ministrija.
Pieņemti “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunuzbūvētas, rekonstruētas, renovētas vai restaurētas būves, būvkompleksus vai būves kārtas (turpmāk – būves) neatkarīgi no to veida, piederības un īpašuma formas, izņemot būves, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” 114.punktu nav nepieciešama būvatļauja.
Būves, kurām saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu Ministru kabinets ir noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību, pieņem ekspluatācijā, ievērojot Ministru kabineta noteikto īpašo kārtību.
Par šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir atbildīga pašvaldības būvvalde vai pašvaldības pilnvarota kompetenta institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas.
Līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam un Latvijas būvnormatīviem savas kompetences ietvaros pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma pārbauda un desmit darba dienu laikā no atzinuma pieprasīšanas dienas izsniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai šādas institūcijas, ja šīs institūcijas ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus vai arī šis objekts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē šo institūciju darbību, atrodas šo institūciju uzraudzībā: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; Sabiedrības veselības aģentūra; Reģionālā vides pārvalde; Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija; Valsts darba inspekcija; citas institūcijas, ja tās plānošanas un arhitektūras uzdevumā ir noteikušas tehniskos vai īpašos noteikumus.
Noteikumu būtība ir samazināt administratīvos šķēršļus būvniecībā, vienkāršojot būvju pieņemšanas ekspluatācijā procedūru. Normatīvā akta projekts paredz samazināt komisijas skaitlisko sastāvu. Pieņemot būves ekspluatācijā, komisijas sastāvā būs pašvaldības būvinspektors (komisijas priekšsēdētājs), pašvaldības arhitekta, pasūtītāja (būvētāja) vai tā deleģēts pārstāvis un valsts būvinspektors, ja būvniecība pilnīgi vai daļēji veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai arī ekspluatācijā tiek nodota sabiedriski nozīmīga būve.
Pieņemti “Noteikumi par ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu un tā normām”.
Noteikumi nosaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamo iekārtu, speciālā un tehniskā aprīkojuma veidus, daudzumu, transportlīdzekļu nobraukuma vispārējās normas un nobraukuma normas sasniegušo transportlīdzekļu turpmāko kustību.
Noteikumi nepieciešami, lai atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdotajām funkcijām tiesiski nodrošinātu dienestam tehniskās iespējas sniegt ugunsgrēku, katastrofu un citu nelaimju postošo seku ietekmē nonākušiem cilvēkiem nepieciešamo palīdzību, maksimāli iespējami samazinātu katastrofu postošo ietekmi uz vidi un īpašumu, garantējot cilvēka pamattiesības.
Noteikumu izdošana veicinās arī valsts starptautisko saistību izpildes garantijas par reālu savstarpēju palīdzību katastrofās, piedaloties glābšanas operācijās.
Noteikumu realizēšanai nepieciešamie izdevumi tiks segti budžeta apakšprogrammas 07 01 00 “Ugunsdzēsība” piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī realizējot valsts investīciju programmas projektu IA 11 “Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas iegāde” 1998. – 2008.gadam.
Pieņemti noteikumi “Ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču atbilstības novērtēšanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka obligātajai atbilstības novērtēšanai pakļauto ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču sarakstu, tām izvirzāmās būtiskās prasības un atbilstības novērtēšanas kārtību.
Ugunsdrošības precēm, ugunsdzēsības iekārtām un ierīcēm noteiktas šādas būtiskās prasības: ugunsdzēsības aparātiem – ugunsdzēsības spēja, mehāniskā stiprība, lietošanas drošība, efektīvas darbības temperatūru amplitūda; ugunsdzēsības aparātiem jāatbilst Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumu Nr.165 “Noteikumi par spiedieniekārtām un to kompleksiem” prasībām; ugunsdzēsības pulveriem, putu koncentrātiem, gāzēm un aerosoliem – ugunsdzēsības spēja, nekaitīgums cilvēka veselībai un videi, efektīvas darbības temperatūru amplitūda; ugunsdzēsības šļūtenēm – mehāniskā stiprība; dūmu ventilatoriem – lietošanas drošība. Noteikts, ka preču atbilstību būtiskajām drošības prasībām nosaka, pamatojoties uz šo noteikumu pielikumā minētajiem piemērojamiem standartiem. 
Latvijā ražotās un importētās preces atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, ja attiecīgajām precēm ir šajos noteikumos minētie atbilstību apliecinošie dokumenti. Par preču piedāvāšanu Latvijas tirgū bez attiecīgiem atbilstību apliecinošiem dokumentiem vainīgās personas saucamas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Latvijas Republikā ir derīgi atbilstības apstiprinājumi un apliecinājumi, kas atzīti saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 30.maija noteikumiem Nr.184 “Ārvalstīs izdoto atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu un apliecinājumu atzīšanas kārtība”.
Par šo noteikumu ievērošanu un preču atbilstības apliecināšanu pirms to piedāvāšanas tirgū ir atbildīgs ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs, kas preci piedāvā Latvijas tirgū. Par importētās preces atbilstību šo noteikumu prasībām ir atbildīgs importētājs, bet, ja tas nav norādīts, – izplatītājs.
Pieņemti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 613 pilsonības pretendenti, t.sk. 66 viņu nepilngadīgie bērni.
Akceptēts likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”.
Pēdējos gados vērojama strauja informācijas tehnoloģiju attīstība un interneta lietotāju skaita palielināšanās, kas ir apliecinājums tam, ka virtuālo vidi gan privātām, gan komercdarbības vajadzībām par nozīmīgu uzskata daudzi Latvijas iedzīvotāji. Informācijas sabiedrības pakalpojumu lietotāju skaitam pieaugot, nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu šai sfērā.
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana, tas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas brīvību, norādāmo informāciju, sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumus, prasības komercziņojumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus un atbildību, kā arī uzraudzības iestādes. Projekts veicinās informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības un vairos patērētāju uzticību informācijas sabiedrības pakalpojumiem. Likumprojekts paredz aizliegt nelūgtu komercziņojumu un citu ziņojumu sūtīšanu, tādējādi aizsargājot interneta lietotājus pret dažādiem nesankcionētiem sūtījumiem.