Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par naftas produktu rezervju izveidošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.01.2000., Nr. 4/5 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pašvaldībām jaunā cēlienā

Vēl šajā numurā

07.01.2000., Nr. 4/5

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par naftas produktu rezervju izveidošanu

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām Latvijā ir jāizveido naftas produktu uzkrājumi apjomā, kas atbilst to vidējam patēriņam 90 dienās. Nepietiekamā naftas produktu apgādes drošuma sekas pašlaik uzskatāmi vērojamas Latvijas apgādē ar kurināmo, kad ziemas sākumā vērojams mazuta trūkums, ko izraisa politiskie un ekonomiskie riski — mazuta eksporta aizliegums un ierobežojumi no Krievijas, kā arī straujais naftas produktu cenu kāpums pasaules tirgū.

Tā kā Latvija ir pilnīgi atkarīga no naftas produktu importa un naftas produktu īpatsvars enerģijas bilancē veido 40%, atkarība no naftas produktu importa ir galvenais riska faktors valsts enerģētikas sektorā. Nerisinot naftas produktu rezervju veidošanas problēmu, saglabājas Latvijas energoapgādes drošuma zemais līmenis un naftas produktu apgādes augstais jutīgums pret dažādiem ārējiem faktoriem un riskiem. Kavēšanās ar naftas produktu rezervju izveides kārtības noteikšanu var ietekmēt arī Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES).

Latvijas apstākļos rezerves varētu sākt veidot 2001., bet pabeigt 2010.gadā. Tāpēc, vedot sarunas par iestāšanos ES, ir jāparedz pārejas periods, kurā Latvija varētu nodrošināt ES direktīvu prasību izpildi par nepieciešamību izveidot naftas produktu uzkrājumus apjomā, kas atbilst to vidējam patēriņam 90 dienās.

ES PHARE programmas ietvaros tika izstrādāts projekts par enerģētiskās krīzes pārvarēšanas mehānisma ieviešanu. Tā ietvaros tika veikta ieinteresēto pušu viedokļu apzināšana un analīze, kas palīdzēja definēt vairākus naftas produktu rezervju izveides variantus.

ES dalībvalstīs naftas produktu rezervju veidošanas praksē pastāv dažādas pieejas. Piemēram, Vācijā un Dānijā naftas produktu rezerves tiek veidotas par importētāju un tirgotāju līdzekļiem, Nīderlandē to dara gan valsts, gan importētāji un tirgotāji (pa 50%), bet Īrijā naftas produktu rezerves tiek veidotas par valsts līdzekļiem.

Noskaidrojot dažādu institūciju viedokļus un sarunu rezultātā panāktos kompromisus, kā arī vērtējot PHARE projekta ietvaros veiktos aprēķinus, Ekonomikas ministrija iesniegs izskatīšanai četrus naftas produktu rezervju izveidošanas variantus: 1) naftas produktu rezerves veido un uzglabā, izmantojot valsts budžeta līdzekļus; 2) naftas produktu rezervju veidošana un uzglabāšana tiek uzlikta par pienākumu (kā licences nosacījums) naftas produktu apgādes uzņēmumiem un energoapgādes uzņēmumiem; 3) naftas produktu rezerves veido un uzglabā valsts un naftas produktu apgādes un energoapgādes uzņēmumi; 4) nepieciešamie līdzekļi tiktu iegūti no valsts budžeta un/vai akcīzes nodokļa paaugstināšanas, bet pašas naftas produktu rezerves tiek uzglabātas kādā no ES dalībvalstīm.

"Vai mēs esam gatavi un cik esam gatavi maksāt par valsts drošību? Šis ir jautājums, uz kuru valdībai tuvākajā laikā būs jārod atbilde. Lai gan visi piedāvātie varianti naftas produktu rezerves nodrošināšanai 90 dienām saistīti ar zināmu līdzekļu iesaldēšanu, valsts drošība ir jāliek pirmajā vietā," parakstot šo dokumentu un paredzot asas diskusijas tā pieņemšanas laikā, pauda ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs.

Visos variantos noteicošais faktors ir degvielas cenas un izmaksu par patērēto enerģiju pieaugums, tādēļ atbalstāms būtu variants, kura īstenošana izraisītu prognozējamas un iespējami minimālas sekas no cenu un tarifu pieauguma viedokļa. No šāda viedokļa Ekonomikas ministrija atbalsta trešo variantu, tas ir, naftas produktu rezerves veido un uzglabā gan valsts, gan naftas produktu apgādes un energoapgādes uzņēmumi, un piedāvā šādu rezervju veidošanas shēmu:

— tiek nodalītas degvielas un kurināmā drošības rezervju sistēmas;

— 20 dienu degvielas rezerves līdz 2006.gadam izveido un uzglabā par saviem līdzekļiem naftas produktu apgādes uzņēmumi, bet, sākot ar 2006. gadu, rezerves veido un uzglabā vienādās daļās valsts un naftas produktu uzņēmumi;

— 40 dienu kurināmā drošības rezerves līdz 2007.gadam izveido un uzglabā energoapgādes uzņēmumi, bet, sākot ar 2007.gadu, rezerves veido un uzglabā vienādās daļās valsts un energoapgādes uzņēmumi;

— pārraudzību un administrēšanu par valsts budžeta līdzekļiem veic valsts iestāde.

Naftas produktu rezervju veidošana neizbēgami izraisīs to sadārdzinājumu. Ekonomikas ministrijas piedāvātajā variantā šis cenu sadārdzinājums, piemēram, benzīnam desmit gadu laikā tiek prognozēts apmēram 2,2 santīmi litrā. Mazākais cenu pieaugums naftas produktiem būtu, izvēloties 2.variantu, t.i., ja naftas produktu rezervju veidošana un uzglabāšana tiek uzlikta par pienākumu (kā licences nosacījums) naftas produktu apgādes uzņēmumiem un energoapgādes uzņēmumiem, taču tādā gadījumā šiem uzņēmumiem būtu jāuzņemas pārāk liela maksājumu slodze. Ekonomikas ministrijas piedāvātais variants ir sabalansētāks rezervju veidošanas izmaksu ziņā. Šādā gadījumā maksimālās izmaksas, ja rezervju izveides laiks ir desmit gadu, būs 117,6 miljoni latu (tai skaitā 19,1 miljons latu mazuta rezervēm), bet gada maksimālās izmaksas — 11,8 miljoni latu (tai skaitā 1,3 miljoni latu mazuta rezervēm).

Kaspars Paupe, Ekonomikas ministrijas preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!