No avota uz jūru - lai bagāts ietu pie citiem

Šodien sākas starptautiskais folkloras festivāls "Baltica-2000"

Nupat aizvadīto nedēļu ar pacilājošu gaišumu piepildīja skolēnu dziesmusvētki. Kaut mazie dejotāji un dziedātāji jau atgriezušies mājās, Rīgas gaisā vēl jaušams dziesmu un kopābūšanas jauneklīgi skaņais prieks. Vasaras pilnbrieds, dabas ziedēšanas laiks iet roku rokā ar kultūras norišu pilnbriedu. Un Latvija jau piekto reizi viesmīlīgi ver durvis XIII starptautiskā folkloras festivāla "Baltica-2000" dalībniekiem.

Svētkos piedalīsies 80 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visiem Latvijas novadiem. Viesosies latviešu folkloras kopa "Dūdalnieki" no Anglijas, kas uz festivālu Latvijā ierodas jau trešo reizi. Neapšaubāmi, dalībnieku vidū būs kaimiņi - šoreiz igauņu "Anurin" un lietuviešu "Sūduviai". "Anurin" izpildījumā varēs dzirdēt senās rūnu dziesmas, kā arī tradicionālās dziesmas, dejas un spēles. Savukārt folkloras kopa "Sūduviai", kas nosaukumu ieguvusi no senas senču cilts vārdā, izpilda tikai sava novada - Suvalkijas - dziesmas un dejas. Svētku pasākumus kuplinās dziedātāji un dejotāji no Bulgārijas, Kipras, Norvēģijas, Somijas, Taivānas un Mordvijas apgabala Krievijā. Ārvalstu grupas izvēlētas tā, lai būtu aptvertas dažādas folkloras kustības izpausmes jomas un pārstāvēti dažādi reģioni.

Festivāla dižvedēja ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņas devums un atbalsts tradicionālajai kultūrai ir kalpojis kā iedvesmas objekts arī šo svētku rīkotājiem. Festivāla vedēji 28. jūnijā Valsts tautas mākslas centrā notikušajā seminārā stāstīja par šī starptautiskā pasākuma norisi, iepazīstināja ar tā koncepciju un svētku simbolu izvēli. "Baltica-2000" rīkotāji ir vēlējušies un gādājuši, lai tas nebūtu izklaides pasākums vien. Festivāls būs arī izziņas ceļš un garīgais piepildījums gan ētiskajā, gan estētiskajā aspektā. Protams, netiks izslēgts arī izklaides elements. Ņemot vērā šos aspektus, veidota visu festivāla dienu norise. Dienas pirmajā pusē plānoti izziņas pasākumi - meistardarbnīcu apmeklējumi, iepazīšanās ar ārzemju kopām, šo kolektīvu koncerti.

Pēcpusdienā paredzēti lielkoncerti, kas veidoti, ņemot vērā garīgās un estētiskās kategorijas. Bet vakarā sadancošana ietver arī izklaides aspektu. Tas viss kalpo festivālā tematiskās ievirzes izpratnei. Un šoreiz "Baltica-2000" tēma ir ūdens - kā viens no pasaules pamatelementiem.

Festivāla programmas direktors Andris Kapusts stāsta: "Vēlamies šo tēmu skatīt nevis šauri, piemēram, jūru skatīt nevis tikai kā objektu, kur cilvēki rod sev pārtiku, bet daudz plašāk - mitoloģiskā aspektā. "Jūra" ir poētisms jēdzienam "ūdens". Jūra mums asociējas ar pirmatnējo haosu, kurā veidojas un dzimst jauna pasaule. Mūsuprāt, arī 2000. gads iezīmē kāda jauna laikmeta veidošanos. Un gadsimtu mijā mēs uzrādām labākas, sakārtotākas pasaules radīšanas tendenci. Mēs domājam, ka tradicionālā kultūra var dot daudz pozitīvu impulsu jauna radīšanā."

Tēmas izvēle nosaka arī festivālā vides un vizuālo tēlu. "Baltica-2000" mākslinieks Valdis Celms lietpratīgi skaidro: "Vizuālais tēls veidots, balstoties uz autentiskumu un tradīciju, - ar jaunradošu skatu, ar vēlmi piedalīties mūsdienu dzīves procesos. Protams, svarīgākais ir izziņas ceļš, jo citādi nav iespējams izprast pasauli, atrast savu vietu tajā un apgūt tradīciju. Katrai jaunai paaudzei tradīcija ir jāizprot un jāatklāj sev no jauna. Turklāt tradīcija tiek pieņemta tikai tad, ja tajā atrodam tādas idejas un vērtības, kas sniedz atbildes uz šodien aktuāliem jautājumiem. Tādēļ arī ir šī tematiskā ievirze, kas organizē cilvēka enerģiju kādā noteiktā virzienā."

Festivāla plakātā galvenais tēls ir jūra. Tas nav tikai simbols fiziskajai jūrai, tas ir arī mentālās enerģijas lauks, mītiskā jūra, ūdens visos tā esības līmeņos. "Pirmo reizi festivāla vēsturē plakāts rāda nevis kaut ko rožainu, piemīlīgu, siltu, bet pauž dramatismu, divējādību," saka V.Celms. "Tajā redzams bangojošs jūras klajs, debesīs sabiezējis pērkona negaiss. Satiekas pasaules pirmelementu - uguns, ūdens, zemes (akmens) enerģijas, tiek iniciēta dzīvība, jaunas idejas. "Vidū jūras uz akmeņa" - šis motīvs ir ļoti būtisks mūsu dainās. "Vidū jūras", "vidū gaisa" - tie ir tēli, kas pauž darbības ekspresivitāti. Kārtojas enerģijas un dzimst jauna pasaule. Plakātā tā ir no mākoņiem iznirstoša Austras koka zīme, kuras centrā ir redzama Ausekļa zīme un nojaušama tāda kā laiva ar visām tās daudzveidīgajām nozīmēm. Viss jaunais vispirms dzimst mūsu apziņā. Un mēs nevairāmies paskatīties uz pasauli tādu, kāda tā ir, līdzdarboties tajā un izdarīt izvēli." "Tradicionālajā kultūrā "vidus" ir ļoti svarīga vieta. To, ko vairāk mīlam, vēlamies nosargāt, liekam vidū," papildina svētku vedēja un režisore Māra Mellēna.

Festivāla emblēma izveidojusies daudzu gadu gaitā. Rombā ietverts pasaules koks: saknes - stingri zemē, stumbrs - šī saule, zari - smalkajā pasaulē, debesīs. Arī pats cilvēks ir kā pasaules koks, cieši vienots ar pasauli, dzīvo dabu. Emblēma attaino pasaules modeli un cilvēka vietu tajā.

Kā uzsvēra festivāla rīkotāji, simboli nav vis pašmērķis, bet gan līdzeklis sarunai ar mums par pasaules dziļāko būtību un slēptāko esības jēgu. Un katrai šādai sarunai ir sava tematiskā ievirze. Par to pārliecināsimies, lasot svētku norises plānu: Avota diena, Jūras diena, Pilskalnu diena un Rīgas diena. Dziedātāji, dancotāji un muzikanti pieskandinās ne tikai Rīgu, festivāls ir "aizceļojis" no galvaspilsētas projām. Pasākuma saimnieks A.Kapusts to skaidro tā: "Jau iepriekšējos gados radās sajūta, ka Rīga ir ļoti piesātināta ar dažādām kultūras izpausmēm un vairs nespēj uzņemt visas festivāla dienas. Nolēmām, ka "Baltica-2000" mājvieta būs kāds Latvijas novads. Šoreiz tā ir Vidzeme. Kad festivāla norišu vieta bija Rīga, mēs veidojām svētkiem atbilstošu vidi, bet tagad ieejam gatavā vidē, un līdz ar to tiek atslogots arī festivāla budžets. Turklāt pasākumus aktīvi atbalsta pašvaldības, to devums ir ļoti nozīmīgs."

Atšķirībā no iepriekšējiem festivāliem, kas tika orientēti uz tādiem pagastiem, kur ir aktīva folkloras kustība, šogad "Baltica-2000" ieskanēsies vietās, kur nav folkloras grupu, piemēram, Mazsalacā, Saulkrastos. Vairāk nekā 2000 dažādu vecumu dalībnieki svētku mozaīku sāks veidot ar ielu koncertiem un gājienu Siguldā 6. jūlijā, Avota dienā. Skaista solās būt Dainu kalna ieskandināšana. Dziesmu dārzā pie avota iztekas, kas izveidota kā neliela aka, satecēs arī daudzās folkloras kopu straumītes. "Aka ir "pasaules acs", caur kuru savienojas debess un zeme," saka V.Celms. ''Debesu bezgalība atspoguļojas akā, un tāpat kā vīrišķais un sievišķais tiecas viens otram pretī, arī spainis ietiecas akā, simbolizējot vīrišķā un sievišķā principa sadarbību un saplūsmi."

Festivāla norišu centrā ir divas tematiskās dienas - Jūras diena un Pilskalnu diena. Jūras dienā, 7.jūlijā, "Baltica-2000" dalībnieki aicina uz lielkoncertiem, saules pavadīšanu jūras malā un sadancošanu Salacgrīvā un Saulkrastos. Šai dienai ir cits simbols - laiva. Tas ir sākotnējais patvērums, dzīvībai ienākot šai saulē, un veļu laiva izved cilvēka ķermeni pēdējā gaitā. Taču, kā saka V.Celms, laivas zīmi var uztvert arī kā Māras koka - vītola - lapu. Tādējādi tā simbolizē paša pasaules koka plauksmi, zaļošanu un arī sasaisti ar savas izcelsmes pamatelementu - ūdeni.

8.jūlijā, Pilskalna dienā, pasākumu klāsts ir visai plašs, atliek vien izvēlēties, kurp doties. Cēsīs pils dārzā varat noklausīties ārvalstu grupu koncertu, Mazsalacā paredzēta sadziedāšanās Skaņajā kalnā, Raunā - Pilskalna svētki un Tanīsa kalna ieskandināšana, kā arī uguns ceļš no Tanīsa kalna uz pilskalnu, bet madonieši aicina līdzdarboties Ūbānu pilskalna daudzināšanā. "Pilskalns ir īpašs kalns, tam ir savs noslēpums. Pilskalns ir Latvijas vēstures daļa. Un jautājums ir tikai viens - gribam to lasīt, vai negribam. Var uzskatīt, ka pilskalns ir zināms "vidus" pašlaik, tagadnē, kas sniedz iespēju gūt ieskatu pagātnē. Šis ieskats ir izziņas ceļš, un tas var būt dažāds. Piemēram, vienu no tiem iet arheologi, atsedzot slāni pa slānim pilskalna vēsturē. Bet ir arī otrs ceļš - mēs katrs varam uzzināt, kur ir šis pilskalns, un aiziet uz to. Katrs pats varam sajust, kā tas ir - gavilēt pašā kalna galā," aicina M.Mellēna. Viņa dedzīgi iestājas par to, ka tradicionālā kultūra nekādā ziņā nav pagātnes lieta, tā ir mūsdienu kultūras sastāvdaļa.

Svētdien, 9.jūlijā, "Baltica-2000" dalībnieku gājiens veidos apli mūsu galvaspilsētas sirdī - Vecrīgā. Bet pēcpusdienā ikviens var būt līdzdalībnieks izskaņas sarīkojumos Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un kopā ar dziedātājiem, dejotājiem un muzikantiem piedalīties saules pavadīšanas rituālā ezermalā. Šīs dienas pasākumi nav iedomājami bez sava simbola - parastas ūdens krūzes klātesamības. Krūze simbolizē uztverošo, mārisko aspektu pasaules kopainā. Un šo aspektu vēl pastiprina klasisko krūžu silueta formas, kas sasaucas ar sievietes auguma līnijām.

"Festivāls ir vitalitāte, tā ir cilvēka spēja starot caur savu kultūru, bagātināt sevi un bagātam iet pie citiem. Mēs gribam parādīt, ka tradicionālajai kultūrai ir savs, atšķirīgs dzīves stils, kas savu slīpējumu un mirdzumu ieguvis tieši mūsdienu situācijā. Gribam parādīt, ka cilvēki, kas kopj šo kultūras lauku, ir laimīgi, un iedrošināt ikkatru, ka arī viņš tā var," saka M.Mellēna.

Mēs katrs varam atsaukties uz šo aicinājumu gūt garīgu piepildījumu un ikdienā ierastas lietas skatīt pavisam neierasti.

Dace Bebre, "LV" nozares redaktore

XIII starptautiskā folkloras festivāla "Baltica - 2000" norise