Abas mūsu valstis ir ieinteresētas labās attiecībās

Einars Semanis, Latvijas Republikas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Einars Semanis Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

– Vēstnieka kungs, Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Ķīnas Tautas Republikā dod arī iespēju augstākajā līmenī izvērtēt paveikto Latvijas un Ķīnas divpusējo attiecību jomā un iezīmēt galvenos virzienus tālākajai sadarbībai. Domājams, ka vizītes ietvaros notiks arī domu apmaiņa par straujo notikumu attīstību pasaulē.
– Galvenā vizītes iezīme ir tā, ka Latvijas un Ķīnas vadītāji tiekas jaunā situācijā un jaunā kvalitātē. Latvija jau ir NATO dalībvalsts un pavisam drīz pievienosies Eiropas Savienībai. Pavisam nesen Latvijā tika noregulēti pēdējie jautājumi, kas skāra Latvijas saistības ar Ķīnu, kuras bija fiksētas kopēji parakstītos augstākā līmeņa dokumentos vēl attiecību veidošanas sākuma posmā. Tādējādi Latvija konsekventi īsteno “vienas Ķīnas politiku” un mūsu valstu attiecības vairs nebremzē neatrisināti pagātnes jautājumi.
Ķīna kļuvusi par Pasaules tirdzniecības organizācijas locekli un kļūst arvien aktīvāka starptautiskajā arēnā. Piemēram, Ķīna demonstrē būtisku lomu sešu pušu sarunās par Korejas pussalas kodolkrīzes noregulēšanu. Ķīnā tagad pie varas ir jauna līderu paaudze, un šajā zemē notiek dziļas un sarežģītas reformas. Mēs rūpīgi sekojām līdzi tikko notikušajai Ķīnas parlamenta marta sesijai un saredzam jaunās līderu paaudzes uzņēmību īstenot vērienīgus projektus. Šajā sesijā skaidri parādījās Ķīnas vadības virzība līdzsvarot straujo ekonomisko izaugsmi ar sociālo attīstību. Tika izdarītas svarīgas izmaiņas konstitūcijā, ievadot privātīpašuma un cilvēktiesību aizsardzības likumdošanas pamatus. Ķīna ir 2008. gada Olimpisko spēļu rīkotāja un trešā valsts, kas patstāvīgi nosūtījusi kosmosā savu kosmonautu.
Mūsu Valsts prezidentes vizīte ir atbilde uz prezidenta Dzjana Dzemiņa valstsvizīti Latvijā 2002. gadā. Tā bija pirmā Ķīnas valsts vadītāja vizīte mūsu zemē un vispār pirmā valsts vadītāja vizīte no Tālo Austrumu zemēm Latvijā. Mēs Latvijā to augstu novērtējam kā augstākā līmeņa apstiprinājumu abu valstu attiecību briedumam. No plašāka viedokļa raugoties, uzskatu, ka laika posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šīs augstākā līmeņa vizītes, kas sākās 1994. gadā ar Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīti Ķīnā, nostiprina Latvijas ārpolitisko prestižu, stāju un potenciālu jau plašākā pasaules kontekstā. Šinī gadījumā es domāju par Tālo Austrumu reģionu kā vienu no Latvijas ārpolitiskās darbības salīdzinoši jaunām dimensijām.
– Šī vizīte notiek mūsu valstij īpašā laikā – tikai nupat Latvija kļuva NATO dalībvalsts, un jau 1. maijā mēs pievienosimies Eiropas Savienībai.
– Neapšaubāmi Ķīna ir ieinteresēta šajā vizītē, pirmkārt jau tāpēc, ka Latvija kļūst par Eiropas Savienības valsti. Līdz ar to Ķīnas un Eiropas Savienības attiecību dienaskārtība kļūst arī par Ķīnas un Latvijas divpusējo attiecību sastāvdaļu. Daudzi principiāli svarīgi politiskie, drošības, ekonomiskie un zinātniskās sadarbības jautājumi strauji nonāk mūsu diplomātiskā dialoga sarunu tēmu prioritātēs. Tādi, piemēram, ir Ķīnas tirgus ekonomikas statuss, Eiropas ieroču embargo jautājumi, specializētie līgumi par tūristu grupu ceļojumiem, tirdzniecības režīmi un noteikumi, palīdzība reformu procesam Ķīnā un dialogs cilvēktiesību jautājumos, sadarbība cīņā pret terorismu un nelegālo imigrāciju, eksporta kontrole un citi jautājumi. Ķīnas vadība

Šanhaja televīzijas tornis Foto: Imants Prēdelis

signalizējusi par nepieciešamību noregulēt problēmas, kas sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā rodas tirdzniecības režīmā. Šis jautājumu loks jau sniedzas līdz Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvariem. Būtiski jautājumi saistīti ar Latvijas vēlmi un gatavību iekļauties Āzijas un Eiropas transkontinentālā dzelzceļa koridora projektā.
Plašākā skatījumā Ķīnas vadība ir ieinteresēta pārrunāt jaunāko notikumu attīstību sakarā ar Taivānas jautājumu, kas ir ļoti jūtīgs un svarīgs jautājums Ķīnas pusei. Tāpat Latvijai ir izveidojusies sadarbība ar Ķīnu ANO sistēmas ietvaros. Latvijai un Ķīnai ir kopīga nostāja daudzos ārpolitikas jautājumos – miera uzturēšanā, starptautiskā terorisma apkarošanā, vides aizsardzībā. Viens no konkrētās sadarbības aspektiem ir savstarpējs atbalsts ANO un citās starptautiskās organizācijās. Latvija un Ķīna vēlas turpināt šo sadarbību.
– Būtiski, ka šī ir jau otrā Latvijas valstsvizīte Ķīnā. Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasaules lielāko valsti apmeklēja pavisam drīz pēc mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas, 1994. gada decembrī.
– Jā, iepriekšējā Latvijas prezidenta vizīte Ķīnā 1994. gadā galvenokārt bija saistīta ar attiecību normalizācijas jautājumiem un pavēra durvis sadarbībai. Šodien – jaunajā tūkstošgadē un jaunā kvalitātē – mēs jau varam runāt par to, ka mūsu attiecības ir piepildītas, dinamiskas un sekmīgas. Par to liecina aktīvais politiskais un diplomātiskais dialogs, ekonomiskās sadarbības pieaugums un kultūras sakaru paplašināšanās. Vizītes laikā tiks parakstīti svarīgi līgumi, kas nostiprina paveikto un paver jaunas iespējas visdažādākajās jomās. Tie ieliek svarīgus stūrakmeņus mūsu sadarbībai ekonomikā, transportā un tieslietās. Liels prieks, ka mūsu galvaspilsētas ir vienojušās vizītes laikā parakstīt sadarbības līgumu. Tādējādi attiecības starp Latviju un Ķīnu attīstās stabili un konstruktīvi. Tās veidojas uz savstarpējas cieņas, suverenitātes ievērošanas, abpusēja izdevīguma un vispārpieņemto starptautisko normu pamatiem. Latvija vienmēr augstu vērtē Ķīnas Tautas Republikas nostāju, ka attiecībām starp lielām un mazām valstīm jāveidojas uz līdztiesīguma un savstarpējās cieņas pamatiem. Mēs Latvijā esam pārliecināti, ka, pieaugot globalizācijas tendencēm pasaulē, attālums, kas šķir Latviju un Ķīnu, nebūs šķērslis mūsu valstu attiecību paplašināšanai.
Mēs vienmēr augstu novērtējam to, ka Ķīna viena no pirmajām valstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, kā arī neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Šodienas kontekstā Latvija augstu vērtē Ķīnas atbalstošo nostāju pret Latvijas prioritāti iestāties Eiropas Savienībā. Arī attiecībā uz Latvijas principiālo virzību uz citām starptautiskām organizācijām ĶTR vadība pasvītrojusi, ka tā ir Latvijas suverēna izvēle un tiesības.
Savukārt Latvijas valdība izprot, cik nozīmīgs Ķīnas Tautas Republikai ir Taivānas jautājums, un savā ārpolitikā konsekventi seko vienas Ķīnas politikai. Latvija atbalstīja ĶTR iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā un konstruktīvi sadarbojas ar Ķīnu ANO un citās starptautiskajās organizācijās.
Dialogs politiskajā un diplomātiskajā jomā attīstās sekmīgi un intensīvi. Domāju, ka šim dialogam ir principiāla nozīme, radot priekšnoteikumus sadarbībai arī citās svarīgās jomās. Vienlaikus tas dod iespējas abu valstu politiskās, ekonomiskās un kultūras dzīves vadītājiem veidot priekšstatus par katras zemes attīstības ceļu un mērķiem starptautiskajā arēnā, kas ir svarīgs priekšnosacījums, veidojot mūsdienīgas un auglīgas attiecības starp mūsu valstīm.
Mūsu politiskā un diplomātiskā dialoga dinamismu raksturo apmaiņa ar augsta līmeņa vizītēm, pirmkārt jau abu valstu prezidentu līmenī. Arī mūsu valstu parlamentu vadītāji ir apmainījušies ar vizītēm. Ķīnas vicepremjerministre U I apmeklēja Latviju 1999. gadā. Abu valstu ārlietu, kultūras, aizsardzības un sporta ministri, valsts banku, Valsts kontroles, olimpisko komiteju, parlamentu komiteju un sadraudzības grupu, zinātņu akadēmiju un universitāšu, žurnālistu savienību un draudzības biedrību, mākslas savienību vadītāji, politisko partiju pārstāvji un pilsētu mēri ar lielu atbildību būvējuši sadarbības tiltus starp Latviju un Ķīnu. Veiksmīgi attīstās Rīgas un Sudžou sadarbība.
Starp mūsu ārlietu ministrijām notiek politiskās, konsulārās un administratīvās konsultācijas. Latvijas diplomāti izmanto iespēju mācīties Ķīnas diplomātiskajās augstskolās, lai iegūtu zināšanas par mūsdienu Ķīnu un Tālo Austrumu reģionu. Tas nozīmē, ka attiecības starp ārlietu resoriem paplašinās. Labi sadarbojušās arī abu valstu ekonomikas ministrijas, organizējot starpvaldību komisijas sēdes ekonomiskās sadarbības jautājumos. Cerams, ka šī prakse turpināsies arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Nākotnē Latvija būtu ieinteresēta padziļināt sakarus starp valdību vadītājiem un nozaru ministrijām, tādējādi panākot konkretizāciju un pragmatisma nostiprināšanu abu valstu attiecībās.

Nobeigums nākamajā numurā

Lappusi sagatavoja
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv