Tūristu maršrutos – Zemgale

Arvien lielāku interesi izraisa kultūrtūrisms, iepazīšanās ar kultūras mantojumu. Par gidu sagatavošanu un tālākmācību rūpējas Latvijas Tūrisma gidu asociācijā, kas janvārī sāka 11. darba gadu. Pašlaik tajā ir vairāk nekā simt biedru. Ziemā ir lekcijas, tikšanās ar augstskolu pasniedzējiem, valsts iestāžu pārstāvjiem, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Vasarā – mācību ekskursijas gan pa Latviju, gan uz kaimiņvalstīm. Lielākoties tiek apmeklēti tie objekti, kas agrāk nav tikuši iekļauti ekskursiju maršrutos vai bijuši sapostīti. Taču arī uz pazīstamām vietām vienmēr var paskatīties citām acīm un iegūt jaunu informāciju.
Martā gidi iepazinās ar Jelgavas rajona kultūrvēsturisko mantojumu. Mācību ekskursiju vadīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Maija Irbīte un Latvijas Tūrisma gidu asociācijas prezidents Vijtauts Brūvelis.
Ar Jelgavu un tās novadu saistīts četru Latvijas prezidentu dzīvesgājums. 1999. gadā, kad tika svinēta pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 140. dzimšanas diena, Sidrabenē durvis vēra atjaunotā muzejmāja “Auči” Lielupes krastā. Šeit atrodas viena no garākajām liepu alejām Latvijā. Aprīļa vidū te atklās ekspozīciju par “Auču” māju pārvērtībām.
Mazo arhitektūras formu paraugs Ozolnieku novadā, Lielupes krastā pie Teteles pamatskolas, ir kādreizējās muižas tornis, ko Tetelmindes barons Frīdrihs Bērs jaunākais licis uzbūvēt par godu Krievijas caram Aleksandram III. Kad cars 1885. gadā ieradies te medībās, tornis kalpojis novērošanai. Tāda pati arhitektoniskā vērtība ir Elejas tējas namiņam, kurš vēl jārestaurē.
Pats ievērojamākais vēstures piemineklis šai novadā ir F.B.Rastrelli projektētā Jelgavas pils, kaut gan mūsu dienās redzama tikai vārga atblāzma no kādreizējās varenības. Tas ir viens no visvairāk sapostītajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pēdējie atjaunošanas darbi pabeigti 1961. gadā un te mājvietu atradusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Tūrisma objekts ir hercogu kapenes, kuru veidošana sākta 1740. gadā. Divdesmit vienā metāla sarkofāgā (no alvas, vara un misiņa) guldītas Gotharda Ketlera, hercoga Jēkaba, hercoga E.J.Bīrona un citu Kurzemes hercogistes valdnieku un viņu radinieku mirstīgās atliekas. Pavisam kapenēs apbedīti divdesmit četri Ketleru un seši Bīronu dinastijas pārstāvji. Latvijā tās ir vienīgās šāda veida kapenes un pašlaik tās nodotas Rundāles pils muzeja pārziņā. Apskatei izstādīti 18 sarkofāgi, 3 sarkofāgi atrodas Rundāles pilī, kur tos restaurēs. Blakus telpās izstādīti restaurētie hercogu apģērbi, kuros tie tikuši apglabāti. Te ir arī pērn Rundālē restaurētais hercoga Jēkaba sievas Luīzes Šarlotes tērps.
Viens no vecākajiem Latvijas muzejiem ārpus Rīgas ir Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, kas atvērts atjaunotajā hercoga Pētera akadēmijas (Academia Petrina) ēkā. Šeit ir bagāta vēstures liecību un mākslas darbu kolekcija. Tā ir pirmā augstākā mācību iestāde un zinātniskais centrs Latvijā, kur mācījušies K.Barons, J.Alunāns, Ā. Alunāns, Ģ.Eliass un citi. Ēkas centrā izveidotajā 35 m augstajā tornī no 1783. līdz 1919. gadam darbojās pirmā astronomiskā observatorija Latvijas teritorijā.
Pēc vairākkārtējiem postījumiem atjaunota Sv. Annas un Sv. Simeona pareizticīgo katedrāle, kas saistīta ar Pētera I vārdu. Tā ir pirmā pareizticīgo baznīca Kurzemes un Zemgales hercogistē, iesvētīta 1726. gadā. Vēlāk pēc cara Aleksandra III pasūtījuma Frančesko Bartolomeo Rastrelli to pārbūvēja, un tas tiek uzskatīts par viņa pēdējo projektu Latvijā. Tagadējais baznīcas veidols ir arhitekta Nikolaja Čagina darbs.
Jelgavnieki lepojas ar Dzelzceļa muzeju, kas iekārtots simtgadīgā ēkā pie Jelgavas stacijas. Te ir semafors, stacijas lukturis, rokas drezīna un citas ar dzelzceļu saistītas lietas, kas nav nekur citur Latvijā un atgādina gan par dzelzceļa vēsturi, gan par bānīša zelta laikiem. Muzejs uzbur kādreizēju ainu, kad pa visu Latviju kursēja mazbānīši, kaut arī tie, kā raksta Fricis Dziesma, brauca “divkārt lēnāk par gājēju kājām”. Pašlaik vienīgais šaursliežu dzelzceļš Baltijā, kas joprojām darbojas, ir Gulbenes – Alūksnes bānītis. 1997. gadā to iekļāva kultūras pieminekļu sarakstā.