Svētdien, 11. aprīļa pievakarē, Valsts prezidente ieradās Šanhajā un iepazinās ar pilsētu Foto: Juris Krūmiņš

Pēdējos mēnešus un gadus, par nedēļām un dienām nemaz nerunājot, Latvijas ārpolitika ritējusi divu stratēģisko prioritāšu – iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā (ES) – zīmē. Tāpēc likumsakarīgs ir vairāku “LV” lasītāju uzdotais jautājums, kāpēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kārtējai valstsvizītei izraudzīta tik tāla – ģeogrāfiski un politiski – valsts. Tieši šobrīd, kad tikko pārkāpts NATO slieksnis un tikai pāris nedēļas atlikušas līdz pilntiesīgas ES dalībvalsts statusam.
Acīmredzot atbilde ir “tieši tāpēc”. Jo ES dalībvalsts Latvija tagad pārstāvēs milzīgo Ķīnai vitāli svarīgo ES tirgu. Vēl vairāk – mērķtiecīgas stratēģijas rezultātā Latvija ar savām ostām var kļūt par šā tirgus vārtiem. Dziļa patiesība ir arī šķietamajā paradoksā, ka Latvija un Ķīna nemaz nav tik tālas, jo starp mums atrodas tikai viena valsts – Krievija. Valsts, ar kuru Ķīnai joprojām ir liels nenokārtotu ekonomiskās sadarbības iespēju potenciāls. Vispirms jau Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles projekts, kas ļautu Ķīnas precēm caur Latvijas ostām nonākt Eiropas Savienības tirgū.
Daudziem latviešiem Ķīna jo tālāka šķiet valsts komunistiskā statusa dēļ. Bet vai gan fakts, ka Ķīna nekad nav atzinusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrāciju PSRS, neliek citām acīm paskatīties arī uz šo vektoru. Vai atceroties, ka Ķīna – pasaules lielākā valsts – ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.
Katrs, kas saistīts ar starptautisko diplomātiju, zina: ikviena valsts cenšas īstenot valstsvizīti Ķīnā. Neatkarīgi no ideoloģiskajām atšķirībām. Jo Ķīna ir viens no ietekmīgākajiem spēlētājiem pasaules lielajā politikā.
Ķīna ik gadu var uzņemt apmēram duci valstsvizīšu – valsts milzīgie apjomi taču nepagarina tās līderu darba dienas un nedēļas. Un visu šo apsvērumu dēļ tieši Latvija pirmā no jaunajām NATO un arī ES dalībvalstīm guvusi šo vistiešāko sarunas iespēju ar plaukstošo superlielvalsti.
Pašreizējā ir jau otrā Latvijas valstsvizīte Ķīnā – prezidents Guntis Ulmanis valstsvizītē te bija jau 1994.gada decembrī. Pavisam drīz pēc abu valstu diplomātisko attiecību normalizēšanas (pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un diplomātisko attiecību nodibināšanas ar Ķīnas Tautas Republiku nāca dīvainā Taivānas epizode, kad Rīgā tika atvērts Taipejas valdības ģenerālkonsulāts un ĶTR nodemonstrēja savu politisko konsekvenci). “Tie bija paši pirmie Latvijas atjaunotās neatkarības gadi,” žurnālistiem teica Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs, raksturojot Gunta Ulmaņa valstsvizīti Ķīnā 1994.gada decembrī. “Toreiz viens no mūsu ārpolitikas svarīgākajiem uzdevumiem bija panākt Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Tieši šajā aspektā Ķīnas atbalsts mums tolaik bija ļoti svarīgs, pirmkārt jau ANO. Ķīna tolaik ar izpratni izturējās pret šo un citām Latvijas ārpolitikas prioritātēm.”
A.Pildegovičs uzsvēra arī kvalitatīvās pārmaiņas Latvijas ārpolitiskajā situācijā, ko uzskatāmi apliecina Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Ķīnā. Latvija arī kā Pasaules tirdzniecības organizācijas locekle atbalstīja Ķīnas uzņemšanu šajā organizācijā. “Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Ķīnā ir zīme, kas liecina par Latvijas starptautiskās autoritātes atzīšanu šajā reģionā,” uzsvēra prezidentes ārlietu padomnieks, piebilstot, ka tuvākajā laikā Ķīnu no NATO un jauno ES dalībvalstu līderēm vēl apmeklēs vienīgi Čehijas prezidents Vāclavs Klauss.
A.Pildegovičs akcentēja valstsvizītes ekonomisko dimensiju, kuras prioritāti apliecina tās netradicionālā programma: tā sākas ar Ķīnas ekonomiskā potenciāla un sadarbības iespēju iepazīšanu Šanhajā un Sijaņā un tikai nedēļas vidū pārcelsies uz galvaspilsētu Pekinu, un tikai ceturtdien notiks oficiālā sagaidīšanas ceremonija un Latvijas Valsts prezidentes sarunas ar Ķīnas augstākajiem vadītājiem.
Ķīna šobrīd ir trešā lielākā ES tirdzniecības partnere pēc ASV un Japānas. Savukārt ES interesēs ir līdz 2010.gadam kļūt par Ķīnas lielāko ārējās tirdzniecības partneri. Svarīgi šā procesa elementi Latvijas Valsts prezidentes vizītes laikā būs arī starpvalstu un starpvaldību līgumu parakstīšana tranzīta, ostu, investīciju, aizsardzības un citās jomās.
Savukārt Valsts prezidentes ekonomikas jautājumu padomniece Madara Krūmiņa sarunā ar žurnālistiem atzina, ka ekonomiskās sadarbības apjoms starp Latviju un Ķīnu pagaidām vēl ir mazs. Tomēr Ķīna piecos gados kļuvusi par Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partneri Āzijā. Pagaidām gan preču apgrozība starp Latviju un Ķīnu veido tikai 1 procentu no Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma.
Taču optimismu vieš Latvijas uzņēmēju lielā interese par sadarbības iespējām – Valsts prezidenti vizītē pavada 51 Latvijas darījuma aprindu pārstāvis no vairāk nekā 40 uzņēmumiem.