• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Noteikumi par dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.2004., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86811-noteikumi-par-dzivnieku-bariba-un-baribas-sastavdalas-aizliegtajam-vielam-un-baribas-nekaitiguma-prasibam

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satversmes tiesas dienesta informācija Nr.1-4/216

Par lietas ierosināšanu

Vēl šajā numurā

08.04.2004., Nr. 56

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 237

Pieņemts: 06.04.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.237

Rīgā 2004.gada 6.aprīlī (prot. Nr.19 4.§)

Noteikumi par dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku barības aprites likuma 22.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtās vielas un barības sastāvdaļu, premiksu, barības piedevu, barības un citu ēdināšanā izmantojamu produktu (turpmāk — barība) nekaitīguma prasības.

2. Noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

II. Barībā aizliegtās vielas

3. Dzīvnieku ēdināšanā un barības ražošanā ir aizliegts izmantot:

3.1. ar miecvielām apstrādātas ādas un to apstrādes atkritumus;

3.2. sēklas, citus augu pavairošanas materiālus un to pārstrādes blakusproduktus, kas pēc novākšanas apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem;

3.3. koksni, zāģu skaidas un citus no koksnes iegūtus materiālus, kas apstrādāti ar koksnes aizsardzības līdzekļiem;

3.4. iepakojumu vai tā daļas, ko izmanto pārtikas rūpniecībā;

3.5. mājas (istabas) dzīvniekus, atrakciju dzīvniekus (zooloģiskā dārza un cirka dzīvniekus), eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamus dzīvniekus;

3.6. savvaļas dzīvniekus, ja pastāv aizdomas par to inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

3.7. specifiskā riska materiālu, kas noteikts normatīvajos aktos par transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilaksi un apkarošanu;

3.8. visas dzīvnieka ķermeņa daļas, ieskaitot jēlādas un ādas:

3.8.1. ja pastāv aizdomas, ka dzīvnieks ir inficējies ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju vai tā saslimšana ir oficiāli apstiprināta;

3.8.2. ja dzīvnieks nokauts, pamatojoties uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas apkarošanas programmu;

3.8.3. ja nav izņemts specifiskā riska materiāls;

3.9. dzīvnieku izcelsmes produktus:

3.9.1. kas iegūti no dzīvniekiem, kuru ārstēšanā nav ievēroti normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi zāļu lietošanā dzīvniekiem;

3.9.2. kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos konstatēts paaugstināts maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzums;

3.10. jebkuru dzīvnieku valsts izcelsmes materiālu, ko savāc, attīrot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmuma vai kautuves notekūdeņus;

3.11. pārtikas atkritumus no starptautisko līniju transportlīdzekļiem;

3.12. kūtsmēslus un dzīvnieku gremošanas trakta saturu;

3.13. dzīvnieku izcelsmes produktus, kas ievesti Latvijā un kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām prasībām;

3.14. nobeigušos dzīvniekus un dzīvniekus, kuri nokauti, pamatojoties uz infekcijas slimību profilakses un apkarošanas programmu.

4. Dzīvniekus aizliegts ēdināt ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem. Zivis (izņemot audzētavās audzētas zivis) atļauts ēdināt ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas zivīm.

5. Atgremotāju ēdināšanā aizliegts izmantot dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, izņemot:

5.1. pienu, piena produktus un jaunpienu;

5.2. olas un olu produktus;

5.3. želatīnu, kas paredzēts barības piedevu pārklāšanai un nav iegūts no atgremotāju izcelsmes olbaltumvielām.

6. Produktīvo dzīvnieku (izņemot kažokzvērus, kurus neizmanto cilvēku pārtikā) ēdināšanā aizliegts izmantot:

6.1. sabiedriskās ēdināšanas atkritumus;

6.2. gaļas un kaulu miltus, gaļas miltus, kaulu miltus, asins miltus, sauso asins plazmu un citus no asinīm iegūtus produktus, hidrolizētas olbaltumvielas, nagu miltus, ragu miltus, putnu iekšējo orgānu miltus, spalvu miltus, dradžus, zivju miltus, dikalcija fosfātu, želatīnu un citus līdzīgus produktus un tos saturošu barību, barības piedevas un premiksus, izņemot:

6.2.1. piena produktus;

6.2.2. olas un olu produktus;

6.2.3. želatīnu, kas paredzēts barības piedevu pārklāšanai un nav iegūts no atgremotāju izcelsmes olbaltumvielām;

6.2.4. zivju miltus;

6.2.5. dikalcija un trikalcija fosfātus;

6.2.6. no ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas;

6.2.7. zivju ēdināšanai — asins produktus un asins miltus, kas nav iegūti no atgremotājiem.

III. Barības nekaitīguma prasības

7. Dzīvnieka un cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi nekaitīga barība ir nebojāta augstas kvalitātes barība, kurā barības piesārņojuma (viela vai produkts, kas atrodas barības sastāvdaļās, premiksos, barības piedevās, barībā un citos ēdināšanā izmantojamos produktos vai uz tiem un rada draudus dzīvnieka un cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi vai ietekmē dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti un nekaitīgumu) maksimāli pieļaujamais daudzums nepārsniedz šo noteikumu pielikumā noteiktās normas.

8. Barību, kuras piesārņojums pārsniedz maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu, aizliegts samaisīt ar barību, kuras piesārņojums nepārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu.

9. Papildbarībā maksimāli pieļaujamais piesārņojuma daudzums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā barības maisījumiem noteikto maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu.

10. Barības apritē iesaistītā persona informē Pārtikas un veterināro dienestu par katru gadījumu, ja konstatē, ka barības piesārņojums:

10.1. pārsniedz šo noteikumu pielikumā noteikto piesārņojuma maksimāli pieļaujamo daudzumu;

10.2. var radīt nopietnus draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.

11. Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz barības apritē iesaistītās personas vai jebkuras citas personas sniegto informāciju par barības piesārņojumu, aizliedz barību lietot un nekavējoties:

11.1. nosūta barības paraugu laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu piesārņojuma veidu un līmeni;

11.2. noskaidro iespējamo piesārņojuma avotu;

11.3. noskaidro citus barības veidus vai pārtiku, kas varētu būt piesārņota.

12. Ja laboratorija apstiprina paaugstinātu piesārņojuma līmeni barībā un tas rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi:

12.1. Pārtikas un veterinārais dienests nosaka piesārņotās barības pārstrādes vai iznīcināšanas veidu;

12.2. barības apritē iesaistītā persona, nenodarot kaitējumu dzīvnieku un cilvēku veselībai vai videi, piesārņoto barību attīra, pārstrādā, izmanto citiem mērķiem vai iznīcina.

13. Ja ar piesārņoto barību ir ēdināti produktīvie dzīvnieki, rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par atliekvielu kontroles un finansēšanas kārtību.

14. Ja dzīvnieku izcelsmes produkti ir iegūti no dzīvniekiem, kuri ir ēdināti ar piesārņoto barību, rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas nekaitīgumu.

15. Ja piesārņotā barība ir izplatīta citā valstī, Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties informē šo valsti par piesārņoto barību un norāda veiktos un plānotos pasākumus, lai novērstu piesārņojuma radīto risku.

16. Dzīvnieku barībā maksimāli pieļaujamo barības piesārņojuma daudzumu nosaka miligramos uz vienu kilogramu barības, pieņemot, ka barības mitrums ir 12 %.

IV. Noslēguma jautājumi

17. Noteikumu 6.1.apakšpunkts un 8.punkts, kā arī pielikuma 27.4. un 27.11.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

18. Noteikumu 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14.apakšpunkts, 4.punkts un 5.1.apakšpunkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 95/53/EC un 2002/32/EC.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 9.aprīli.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.aprīļa noteikumiem Nr.237

Barības nekaitīguma prasības

Nr. p.k.

Piesārņojums

Barība

Maksimāli pieļaujamais daudzums barībā (mg/kg)

1

2

3

4

1.

Arsēns

Barības sastāvdaļas

1.1. zāles, lucernas un sarkanā āboliņa milti; nospiesti cukurbiešu graizījumi; nospiesti melases cukurbiešu graizījumi

4

1.2. fosfāti un barība, kas iegūta no zivīm un citiem jūras dzīvniekiem

10

1.3. citas barības sastāvdaļas

2

Pilnvērtīga barība

1.4. pilnvērtīga barība zivīm

4

1.5. cita pilnvērtīga barība

2

Papildbarība

1.6. minerālbarība

12

1.7. cita papildbarība

4

2.

Svins

Barības sastāvdaļas

2.1. zaļbarība

40

2.2. fosfāti

30

2.3. raugi

5

2.4. citas barības sastāvdaļas

10

Pilnvērtīga barība

2.5. pilnvērtīga barība

5

Papildbarība

2.6. minerālbarība

30

2.7. cita papildbarība

10

3.

Fluors

Barības sastāvdaļas

3.1. dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas

500

3.2. fosfāti

2000

3.3. citas barības sastāvdaļas

150

Pilnvērtīga barība

3.4. pilnvērtīga barība govīm, aitām un kazām:

 

3.4.1. piens

30

3.4.2. cita pilnvērtīga barība govīm, aitām un kazām

50

3.5. pilnvērtīga barība cūkām

100

3.6. pilnvērtīga barība putniem

350

3.7. pilnvērtīga barība cāļiem

250

3.8. cita pilnvērtīga barība

150

Papildbarība

3.9. minerālbarības maisījumi govīm, aitām un kazām

2000(1)

3.10. cita papildbarība

125(2)

4.

Dzīvsudrabs

Barības sastāvdaļas

4.1. no zivīm vai citiem jūras dzīvniekiem iegūta barība

0,5

4.2. citas barības sastāvdaļas

0,1

Pilnvērtīga barība

4.3. pilnvērtīga barība suņiem un kaķiem

0,4

4.4. cita pilnvērtīga barība

0,1

Papildbarība

4.5. papildbarība suņiem un kaķiem

4.6. cita papildbarība

0,2

5.

Nitrīti

Barības sastāvdaļas

5.1. zivju milti

60 (noteikts kā nātrija nitrīts)

Pilnvērtīga barība

5.2. barība suņiem un kaķiem

5.3. cita pilnvērtīga barība

15 (noteikts kā nātrija nitrīts)

6.

Kadmijs

Barības sastāvdaļas

6.1. augu izcelsmes barības sastāvdaļas

1

6.2. dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas

2

6.3. dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas mājas un istabas dzīvniekiem

6.4. fosfāti

10(3)

Pilnvērtīga barība

6.5. pilnvērtīga barība govīm, aitām un kazām

1

6.6. pilnvērtīga barība teļiem, jēriem un kazlēniem

6.7. pilnvērtīga barība mājas un istabas dzīvniekiem

6.8. cita pilnvērtīga barība

0,5

Papildbarība

6.9. minerālbarība

5(4)

6.10. cita papildbarība govīm, aitām un kazām

0,5

7.

Aflatoksīns B1

Barības sastāvdaļas

7.1. zemesrieksti, kopra, palmu sēklas, kokvilnas sēklas, babasū, kukurūza un to pārstrādes produkti

0,02

7.2. citas barības sastāvdaļas

0,05

Pilnvērtīga barība

7.3. liellopiem, kazām un aitām

0,05

7.4. slaucamām govīm

0,005

7.5. teļiem un jēriem

0,01

7.6. cūkām un putniem (izņemot jaundzīvniekus)

0,02

7.7. cita pilnvērtīga barība

0,01

Papildbarība

7.8. govīm, aitām un kazām (izņemot slaucamas govis, teļus un jērus)

0,05

7.9. cūkām un putniem (izņemot jaundzīvniekus)

0,03

7.10. cita papildbarība

0,005

8.

Ciānūdeņražskābe (zilskābe)

Barības sastāvdaļas

8.1. linsēklas

250

8.2. linsēklu rauši

350

8.3. manioka produkti un mandeļu rauši

100

8.4. citas barības sastāvdaļas

50

Pilnvērtīga barība

8.5. pilnvērtīga barība cāļiem

10

8.6. cita pilnvērtīga barība

50

9.

Brīvais gosipols

Barības sastāvdaļas

9.1. kokvilnas sēklu rauši

1200

9.2. citas barības sastāvdaļas

20

Pilnvērtīga barība

9.3. liellopiem, aitām un kazām

500

9.4. putniem (izņemot dējējvistas) un teļiem

100

9.5. trušiem un cūkām (izņemot sivēnus)

60

9.6. cita pilnvērtīga barība

20

10.

Teobromīns

Pilnvērtīga barība

10.1. liellopiem

700

10.2. cita pilnvērtīga barība

300

11.

Gaistošā sinepju eļļa

Barības sastāvdaļas

 

11.1. rapšu sēklu rauši

4000 (noteikts kā izotiocianāts)

11.2. citas barības sastāvdaļas

100

Pilnvērtīga barība

11.3. liellopiem, aitām un kazām (izņemot jaundzīvniekus)

1000 (noteikts kā izotiocianāts)

11.4. cūkām (izņemot sivēnus) un putniem

500 (noteikts kā izotiocianāts)

11.5. cita pilnvērtīga barība

150 (noteikts kā izotiocianāts)

12.

Viniltiooksazolidons (Vinyloxazolidine thione)

Pilnvērtīga barība

12.1. putniem

1000

12.2. dējējvistām

500

13.

Melnie graudi (Claviceps purpurea)

Visu veidu dzīvnieku barība

1000

14.

Nezāļu sēklas, nekvalitatīvi augi un sēklas, kuras satur alkaloīdus, glikozīdus un citas toksiskas vielas (atsevišķi vai kombinācijās)

Visu veidu dzīvnieku barība

3000

Reibuma airene (Lolium temulentum L.)

Visu veidu dzīvnieku barība

1000

Airene (Lolium remotum Schrank)

Visu veidu dzīvnieku barība

1000

Dzeloņainais velnābols (Datura stramonium L.)

Visu veidu dzīvnieku barība

1000

15.

Rīcinaugs (Ricinus communis L.)

Visu veidu dzīvnieku barība

10 (noteikts izlobītiem augiem)

16.

Krotalāriju ģints (Crotalaria spp.)

Visu veidu dzīvnieku barība

100

17.

Aldrīns

17.1. tauki

0,2

17.2. cita barība

0,01

18.

Dieldrīns

18.1. tauki

0,2

18.2. cita barība

0,01

19.

Kampehlors (Toxaphene)

Visu veidu dzīvnieku barība

0,1

20.

Hlordāns (cis–izomēru un trans–izomēru un oksihlordāna summa, izteikta ar hlordānu)

20.1. tauki

0,05

20.2. cita barība

0,02

21.

DDT (DDT-, TDE- un DDE- izomēru summa, kas izteikta kā DDT)

21.1. tauki

0,5

21.2. cita barība

0,05

22.

Endosulfāns (alfa un beta izomēru un endosulfānsulfāta summa, kas izteikta kā endosulfāns)

22.1. kukurūza

0,2

22.2. eļļas augu sēklas

0,5

22.3. pilnvērtīga barība zivīm

0,005

22.4. cita barība

0,1

23.

Endrīns (endrīna un delta ketoendrīna summa, kas izteikta kā endrīns)

23.1. tauki

0,05

23.2. cita barība

0,01

24.

Heptahlors (heptahlora un heptahlorepoksīda summa, kas izteikta kā heptahlors)

24.1. tauki

0,2

24.2. cita barība

0,01

25.

Heksahlorbenzols (HCB)

25.1. tauki

0,2

25.2. cita barība

0,01

26.

Heksahlorciklo-

heksāns (HCH)

- alfa izomēri

 

 

26.1. tauki

0,2

26.2. cita barība

0,02

- beta izomēri

Pilnvērtīga barība

26.3. slaucamām govīm

0,005

26.4. cita pilnvērtīga barība

0,01

Barības sastāvdaļas

26.5. tauki

0,1

26.6. citas barības sastāvdaļas

0,01

- gamma izomēri

26.7. tauki

2,0

26.8. cita barība

0,2

27.

Dioksīni (polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzo-furānu (PCDE) summa, kas izteikta Pasaules veselības organizācijas (WHO) noteiktajos toksiskuma ekvivalentos, lietojot Pasaules veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalences faktoru (TEF)

27.1. citrusaugu mīkstums

500 pg I-TEQ/kg(5)

27.2. augu izcelsmes barības sastāvdaļas, ieskaitot augu eļļas un augu pārstrādes blakusproduktus

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

27.3. minerālvielas, kas minētas Ministru kabineta noteikumu par barības marķēšanas un iepakošanas kārtību pielikumā (dzīvnieku barības sastāvdaļu saraksts)

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

27.4. saistvielu, pretsaķepes vielu un koagulantu grupas barības piedevas – kaolīna māli, kalcija sulfāta dihidrāts, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskais kalcija alumināts, klinoptiolīts –, kas minētas Ministru kabineta noteikumu par Latvijā atļautajām barības piedevām un to reģistrēšanas kārtību pielikumā

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

27.5. dzīvnieku izcelsmes tauki, tai skaitā piena un olu tauki

2,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

27.6. citi dzīvnieku izcelsmes produkti, tai skaitā piens un piena produkti, olas un olu produkti

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

27.7. zivju eļļa

6 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

27.8. zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti (izņemot zivju eļļu un zivju izcelsmes olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku)

1,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)(6)

27.9. barības maisījumi (izņemot barības maisījumus, kas paredzēti kažokzvēriem, mājas (istabas) dzīvniekiem un zivīm)

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

27.10. barības maisījumi zivīm un mājas (istabas) dzīvniekiem

2,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

27.11. zivju izcelsmes olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

2,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(5)

28.

Aprikozes (Prunus armeniaca L.)

Visu veidu dzīvnieku barība

Augu sēklas vai augļi un to pārstrādes produkti nav kvantitatīvi konstatējami dzīvnieku barībā

29.

Rūgtās mandeles (Prunus dulcis (Mill.) D.A.m Webb var. amara (DC.) Focke
(= Prunus amygdalus Batsch var. amara (DC.) Focke))

30.

Nelobīti meža dižskābarža augļi (Fagus silvatica L.)

31.

Idra (Camelina sativa (L.) Crantz)

32.

Mowrah, Bassia, Madhuca (Madhuca longifolia (L.) Macbr. (= Bassia longifolia L. = Illipe malabrorum Engl.) Madhuca indica Gmelin (=Bassia latifolia Roxb.) = Illipe latifolia (Roscb.)   F. Mueller)

33.

Tapiokas augs (Jatropha curcas L.)

34.

Krotons (Croton tiglium L.)

35.

Indijas sinepes (Brassica juncea (L.) Czern. and Coss. ssp. integrifolia (West.) Thell.)

36.

Sareptas sinepes (Brassica juncea (L.) Czern. and Coss. ssp. juncea)

37.

Ķīnas sinepes (Brassica juncea (L.) Czern. and Coss. ssp. juncea var. lutea Batalin)

38.

Melnās sinepes (Brassica nigra (L.) Koch)

39.

Etiopijas sinepes (Brassica carinata A. Braun)

 

Piezīmes.

(1) Var noteikt maksimālo fluora daudzumu — 1,25 % no fosfātu koncentrācijas.

(2) Fluora daudzums uz 1 % fosfora.

(3) Maksimāli pieļaujamo kadmija daudzumu var arī noteikt 0,5 mg uz 1 % fosfora.

(4) Maksimāli pieļaujamo kadmija daudzumu var arī noteikt 0,75 mg uz 1 % fosfora.

(5) Augstākā pieļaujamā koncentrācija. Augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas dažādu radniecīgu vielu vērtības, kas nepārsniedz noteikšanas robežas, ir vienādas ar noteikšanas robežu.

(6) Maksimāli pieļaujamais daudzums barībā nav noteikts svaigām zivīm, kuras bez iepriekšējas apstrādes izmanto kažokzvēru ēdināšanai. Maksimāli pieļaujamais dioksīnu daudzums svaigām zivīm, kuras izmanto mājas (istabas) dzīvnieku un atrakciju dzīvnieku (cirka un zoodārzu dzīvnieki) ēdināšanai, ir 4,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg. Produktus un dzīvnieku izcelsmes proteīnus, kas iegūti no kažokzvēriem, mājas (istabas) dzīvniekiem un atrakciju dzīvniekiem (cirka un zoodārzu dzīvnieki), kuri ēdināti ar zivīm, kas pārsniedz tabulas 4.ailē minētās normas, nedrīkst izmantot pārtikas ražošanā un produktīvo dzīvnieku ēdināšanā.

Zemkopības ministrs M.Roze

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!