Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis 2004.gada Lieldienās

Rīgā tāpat kā visā pasaulē ienākušas Lieldienas Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šogad Lieldienas izceļas ar to, ka visas konfesijas svin tās vienā datumā. Citos gados Rietumu tradīcijas konfesijas, kā luterāņi, Romas katoļi, baptisti, metodisti un Austrumu tradīcijas kristieši un pareizticīgie, atzīmē Kristus augšāmcelšanās svētkus atšķirīgās dienās. Mēs varam priecāties par to, ka šā gada kalendāriskā sakritība norāda uz būtisko vienotību kristīgās ticības pamatā: Kristus ir augšāmcēlies!
Pats Jēzus Kristus savā pēdējā lielā lūgšanā no Dieva Tēva izlūdz šo vienotību (Jņ 17:21–22): „Lai visi ir viens, itin kā tu, Tēvs, manī, un es tevī, lai arī viņi ir mūsos, lai pasaule ticētu, ka tu mani esi sūtījis. Un to skaidrību, ko tu man esi devis, es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā mēs esam viens.”
Tieši latviešiem ārpus Latvijas vienotība ir sevišķi dārga dāvana. Paldies Dievam, ka ir vienotība, kas stiprāka par ārējiem atstatumiem. Tā vieno paaudžu paaudzes un ir spēcīgāka par dažādo vietējo kultūru ietekmi. Lieldienas vēstī pat par vienotību, kas pārvar nāves un ļaunuma šķērsli.
Kas ir šīs Lieldienu vienotības iezīmes?
Pirmā iezīme ir, ka tā dibinājas vienotībā Dievā. Kur ģimene, valsts, jebkura kopība ir dibināta Dievā un ne tikai pārejošās interesēs un simpātijās, tur viņa dzīvos un pastāvēs. Otrā iezīme ir patiesība. Neviena kopība ilgstoši nepastāvēs uz melu pamata. Trešā pastāvošas kopības iezīme ir mīlestība, tā tuvība un sevis atdeve, kas pārsniedz vajadzīgo, pienākumu. Tad pašas no sevis ieviesīsies pārējās Lieldienu dāvanas: skaidrība – neparasts vārds šajā pasaulē, bet varbūt mums atgūstams. Un prieks.
Lai šis pavasaris Latvijai un mums atnes ne tikai ieiešanu Eiropas politiskā kopienā, bet dalību tanī kopībā, kas dzīvo no Augšāmcelšanās vēsts!