Ik gadu zaudējam “pilsētu”

Ik gadu valstī iedzīvotāju skaits samazinās par padsmit tūkstošiem. Šis skaits ir līdzvērtīgs vidēja mēroga Latvijas pilsētas iedzīvotāju skaitam. Tas nozīmē, ka gadā zaudējam tik cilvēku, cik, piemēram, dzīvo Kuldīgā, Talsos vai Līvānos. Arī pērn iedzīvotāju dabiskais pieaugums bijis ar mīnusa zīmi. Tiesa, nedaudz palēninājies temps, ar kādu valstī sarūk cilvēku skaits.

Par tūkstoti bērnu vairāk

ANO ziņojumā pirms gada prognozēts, ka pasaules iedzīvotāju skaits 2050.gadā sasniegs gandrīz deviņus miljardus cilvēku, bet Latvijas iedzīvotāju būs par 30 līdz 50 procentiem mazāk. Igauniju, Krieviju, Bulgāriju, Gruziju un Ukrainu sagaidot līdzīgs liktenis.
Tādas ir ļaunākās prognozes par samērā vēl tālo nākotni. Savukārt pašreizējo situāciju iedzīvotāju skaita svārstībās raksturo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par pērno gadu. Lai gan tradicionāli arī pagājušogad iedzīvotāju dabiskais pieaugums bijis negatīvs, tomēr, kā pastāstīja CSP preses sekretārs Aldis Brokāns, iezīmējusies cerīga tendence, proti, palēninājies temps, kādā sarūk valsts iedzīvotāju skaits. Salīdzinājumam dati par pēdējiem trim gadiem: 2001.gadā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par 13 327 cilvēkiem, 2002.gadā – par 12 454, bet pērn par 11 431. Turklāt pēc vairāk nekā desmit gadus ilgas dzimstības intensitātes samazināšanās pēdējos gados iestājies zināms stabilizācijas periods, pērn pat piedzimuši gandrīz par tūkstoti bērniņu vairāk nekā gadu iepriekš.
2001.gadā Latvijā pasaulē nākuši 19 664 mazuļi, 2002.gadā – 20 044, bet pērn – 21 006, liecina A.Brokāna sniegtās ziņas. Nedaudz pieaudzis arī reģistrēto laulību skaits. Taču joprojām aptuveni četrdesmit procentu jaundzimušo ir ārlaulības bērni. Faktisko gadījumu skaits, kad mazuli audzina tikai māte, gan ir mazāks, jo daļā gadījumu vienkārši nav juridiski noformēta vecāku kopdzīve.
Stabilizējies arī mirstības līmenis. Tomēr Latvijā mirušo skaits uz tūkstoti iedzīvotāju aptuveni pusotru reizi pārsniedz Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni. 2001.gadā aizsaulē aizgājis 32 991 iedzīvotājs, 2002.gadā – 32 498, bet pērn – 32 431.
Šogad pirmajos mēnešos krasu izmaiņu nav bijis. Dabiskais pieaugums joprojām ir negatīvs – mirušo skaits par 2630 cilvēkiem pārsniedzis dzimušo skaitu.

Migrācijas iespaids neliels

Diezgan būtiskas izmaiņas pēdējos gados notikušas starpvalstu migrācijas procesos. Arvien mazāk cilvēku izbrauc vai iebrauc valstī uz patstāvīgu dzīvi vai ilgāku laiku. Tiesa, arī pērn vērojama jau iepriekšējos gados iezīmējusies tendence – emigrācijas pārsvars pār imigrāciju. Emigrācijas samazināšanos eksperti vērtē kā pozitīvu faktu, jo emigrantu vidū pārsvarā ir jauni, izglītoti cilvēki, kas var dot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomiskajai attīstībai.
CSP dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā liecina, ka aizvadītajā gadā bijis vismazākais starpvalstu migrācijas iespaids uz iedzīvotāju skaita izmaiņām valstī. Proti, emigrācijas pārsvara pār imigrāciju dēļ iedzīvotāju skaits samazinājies par 846. Interesants fakts – visvairāk “zaudēts” sieviešu (650). Starpvalstu migrācijas dēļ valsts skaita ziņā visvairāk “zaudējusi” darbspējas vecuma, kā arī aptuveni 250 pensijas vecuma iedzīvotāju. Turpretī bērnu vecumā līdz četrpadsmit gadiem imigrantu vidū bija par gandrīz simts vairāk nekā starp emigrantiem.
Uz dzīvi Latvijā pērn apmetušies 1364 cilvēki, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs izbraukuši 2210. Starpvalstu migrācija nedaudz ietekmēja Latvijas iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Latviešu skaits samazinājies par 22, krievu – par 710, ukraiņu – par 125, baltkrievu – par 79 un ebreju – par 66. Savukārt lietuviešu ir par 17 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada, liecina CSP dati. Tiesa, gandrīz katrs trešais imigrants un katrs sešpadsmitais emigrants, izmantojot likumdošanā sniegto iespēju, nav norādījuši savu tautību. Tātad patiesā aina varētu nedaudz atšķirties.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv