Attīstības plānu liekot rīdzinieku rokās

Zinot pēc pieredzes (pirmoreiz attīstības plāna sabiedriskajā apspriešanā saņemti vien seši priekšlikumi) sabiedrības kūtrumu un norobežošanos no viedokļa paušanas līdzīgu sarežģīta nosaukuma dokumentu apspriešanā, kampaņa sevi pieteikusi gan ar plašām informatīvām akcijām medijos, gan arī izbaudāma uz rīdzinieku ādas pilsētas ielās. Sabiedrības iesaistīšanas kampaņa ir izvērsta citām pašvaldībām apskaužami plaša, interesanta un atraktīva. Ir gan aicinājumi apmeklēt Rīgas domi, apskatīt plānus, izlasīt informāciju īpaši veidotā mājaslapā, atbildēt uz nejauši sastaptu, smaidīgu anketētāju jautājumiem, piedalīties diskusiju forumos, sniegt savas idejas, izteikt iebildumus, sūtīt īsziņu Rīgas domes priekšsēdētājam, piedalīties sakopšanas talkās, domāt, kā izkļūt no sastrēguma Rīgas ielās, utt. Ar vienu vārdu sakot, pārvarēt neērtību un kūtrumu.
Kompleksais pasākumu plāns, kuram dots nosaukums “Es daru Rīgu” un kura ietvaros Rīgas dome cer dažādos veidos izzināt, izvilināt, saņemt rīdzinieku idejas, par galveno darbojošos personu izvirza cilvēku. To pašu cilvēku, kam gan kampaņas rīkotāji divdomīgi pārmet, ka “sastrēgumos uz Rīgas ielās sēžam tādēļ, ka jums bija slinkums piedalīties Rīgas plānošanā pirms desmit gadiem”. Neatklājot, ka pirms desmit gadiem cilvēkus piedalīties līdzīgu dokumentu tapšanā neviens neaicināja. Jo plāni tapa klusi, mierīgi, kompetentu darbinieku pārraudzībā un toreizējo pilsētas politiķu vadībā.

Pilsētas vadība un valsts
valdība pie viena galda

Rīgas domes vadība kampaņas laikā rīko arī vairākas rīta pieņemšanas – formālas tematiskās brokastis. Tādas notika ar sporta, kultūras un izglītības darbiniekiem, nevalstisko organizāciju līderiem, transporta nozares, uzņēmumu vadītāju, kā arī ar valdības pārstāvjiem.
Uz aicinājumu otrdien, 6.aprīlī, brokastot kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, Attīstības komitejas priekšsēdētāju Andri Ameriku, Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu un citām amatpersonām atsaucās valdības lielākā daļa.
Vilnis Štrams, uzrunājot klātesošos ministrus vai ministriju pārstāvjus, neslēpa, ka Rīgas dome ir ieinteresēta izveidot veiksmīgu dialogu ar valdību un pievērst tās uzmanību Rīgas kā Latvijas ekonomikas mugurkaula iecerēm. Jāmin, ka vairāki ministri atzinīgi izteicās par sadarbības stiprināšanu gan īpašu sadarbības līgumu formā, gan veicinot turpmāku dialogu.

Ministru redzējums
un atziņas

Vides ministrs Raimonds Vējonis aicināja Attīstības plānā nopietni domāt par Rīgas ostas attīstību, kādā virzienā tā attīstīsies, kā arī par kravu pārvadājumu radītajām gaisa piesārņojuma problēmām.
Labklājības ministre Dagnija Staķe, atzīstot Rīgas jau īstenotās iespējas daļu sociālo problēmu risināt reģiona ietvaros, aicināja arī turpmāk sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu organizēt ārpus Rīgas. “Tas ir arī lētāk,” piebilda ministre.
“Ja mūsu sekretariāts varētu ko Rīgai palīdzēt sabiedrības integrācijas lietās, es justos tikai laimīgs,” teica ministrs Nils Muižnieks. Un kā gan ne, ja Rīgā dzīvo puse visu Latvijas valsts nepilsoņu, gandrīz visi izglītības reformas pretinieki, šeit apgrozās lielākā daļa ārzemnieku, rosās nevalstiskās organizācijas.
Aicinājumu svinēt Rīgas dzimšanas dienu ik gadu un nezaudēt samērā tīras un drošas Eiropas pilsētas statusu izteica ministrs Ainārs Baštiks. Bet Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis rosināja samērot vietējo rīdzinieku un ciemiņu interešu attiecības, lai apmierināti būtu visi.
Savukārt pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs atzina pārmetumu negatīvo spēku, iestājoties pret pārmetumu destruktīvo politiku starp Rīgas domi un valsts pārvaldi.
Finanšu ministrijas pārstāvis Gints Freimanis, atsaucoties uz Latvijas Attīstības plāna sagatavošanas pieredzi, aicināja atrast katra Rīgas attīstības plāna posma stratēģisko ķēdi: cilvēkresursi – infrastruktūra – uzņēmējdarbības vide, kā arī pārdomāt Rīgas iespējas un ietekmi kopējos Eiropas procesos. Bet uz Rīgas domes pārstāvju jautājumu par iespējām virzīt savus cilvēkus ES strukturālo fondu projektu vērtēšanas un virzības darba grupās, Finanšu ministrijas pārstāvis izteicās izvairīgi. Noraidoša šim gadam bija arī Rīgas domes virzītā ideja par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda pārstrukturēšanu.
Izglītības jomā kopējs viedoklis bija gan ministrijas, gan Rīgas domes vadībai par pašplūsmā nodoto augstākās izglītības politiku. Arvien asāk izjūtams ir valsts apmaksātu augstākās izglītības profesiju trūkums. “Štancējam juristus, politologus, psihologus, bet nav valstiska pētījuma par to, kādi speciālisti mums būs deficīts jau pēc dažiem gadiem,” norādīja Gundars Bojārs.
Taču par svarīgāko atziņu un vienprātīgo vienošanos pēc kopējām brokastīm nešauboties var minēt Rīgas domes izpilddirektora konsultanta Jāņa Dinēviča teikto: “Darbs iespējams, ja nenotiek nepārtraukta konfrontācija starp Rīgas domi un valdību.”

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv