Jauni vēstnieki Latvijā

Vakar, 6. aprīlī, Rīgas pilī savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentei iesniedza Turcijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kadrije Sanivara Kizildeli (Kadriye Sanivar Kizildeli).
Pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidenti vēstniece dalījās iespaidos ar Latvijas Republikas oficiālo laikrakstu.
– Vēstnieces kundze, kādu jūs paredzat mūsu valstu divpusējo attiecību attīstību tagad, kad Latvija un Turcija kļuvušas sabiedrotās pasaules spēcīgākajā militārajā organizācijā NATO?
– Es jau tikko prezidentes kundzei teicu, ka Latvijas iestāšanās NATO paver jaunas, ļoti plašas sadarbības iespējas arī divpusējo attiecību jomā. Mums tagad ir kopīgas intereses. Mēs saprotam, cik Latvijai ir nozīmīga dalība NATO, vispirms jau no Latvijas vēsturiskās pieredzes un nākotnes perspektīvu viedokļa. Domājot par mūsu valstu attiecībām, Turcija vadās arī no savas vēlēšanās iestāties Eiropas Savienībā (ES), kuras dalībvalsts Latvija kļūs jau pēc dažām nedēļām.

Kadrije Sanivara Kizildeli dzimusi 1954. gada 17. martā Žozgatā. Beigusi Ankaras universitātes Politisko zinātņu fakultāti. 1981. gadā ieguvusi maģistra grādu par pētījumu “Politiskās solidaritātes mehānisms Eiropas Kopienā”. No 1977. gada strādā Turcijas Ārlietu ministrijā. Bijusi otrā sekretāre Turcijas pastāvīgajā pārstāvniecībā pie Eiropas Kopienas Briselē, vadījusi Ārlietu ministrijas Ekonomikas lietu ģenerāldirektorāta sekciju, pēc tam Turcijas vēstniecības Prāgā pirmā sekretāre un padomniece. Vadījusi ministrijas Starptautisko ekonomisko attiecību departamenta sekciju, kā arī Diplomātiskā korpusa departamentu. Bijusi padomniece Turcijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ženēvā. Vadījusi Ārlietu ministrijas NATO un aizsardzības jautājumu departamentu. No 2000. gada novembra līdz šā gada janvārim – NATO un aizsardzības jautājumu departamenta direktora vietniece. Precējusies, ir viens bērns.

Vakar, 6. aprīlī, Valsts prezidente pieņēma Marokas Karalistes ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Aičas el Kabādžas (Aicha El Kabbaj) akreditācijas vēstuli.
Pēc akreditācijas ceremonijas un tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu Aiča el Kabādža atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem”.
– Vēstnieces kundze, jau brīdī, kad Latvijas Valsts prezidente pieņēma jūsu akreditācijas rakstu, varēja sajust īpašu dvēselisku siltumu. Kā zināms, prezidentes kundze piecus savas bērnības gadus pavadījusi jūsu valstī.
– Jā, šo aspektu mēs tikko skārām arī mūsu sarunā. Es domāju, tas ir īpašs motīvs mūsu sapratnei un attiecību veidošanai. Kopumā es uzskatu, ka Marokai un Latvijai vēl ir plašas neizmantotas sadarbības iespējas. Vispirms jau labas sadarbības iespējas mums ir ekonomikā, īpaši ņemot vērā to, ka Latvija pavisam drīz būs Eiropas Savienības dalībvalsts. Maroka gatavojas sūtīt uz Latviju mūsu uzņēmēju delegāciju, lai labāk iepazītu ekonomiskās sadarbības iespējas. Taču es uzskatu, ka mums ir arī ļoti labas sadarbības iespējas kultūrā. Gan Latvijai, gan Marokai taču ir sens un bagāts kultūras mantojums un dziļas tradīcijas.

Aiča el Kabādža dzimusi 1948.gada 28.aprīlī. 1968.gadā beigusi Ekoles Nacionālo administrācijas institūtu. 1968.gadā sākusi strādāt Marokas Ārlietu ministrijā. No 1970.gada vicekonsule Marokas pārstāvniecībā Eiropas Padomē Strasbūrā. Pēc tam strādājusi Ārlietu ministrijas Kultūras lietu daļā, atbildot par kultūras sakariem ar Āzijas un Āfrikas valstīm. Divus gadus vadījusi Informācijas un preses nodaļas preses sekciju. No 1993.gada vadījusi ministrijas starptautisko organizāciju nodaļu. No 1995.gada – ANO un Starptautisko organizāciju nodaļas direktore. No 2000. līdz 2003. gadam – Marokas pagaidu pilnvarotā lietvede Īrijā.

Vakar, 6.aprīlī, notika arī Spānijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Emilio Lorenso Serras (Emilio Lorenzo Serra) akreditācijas ceremonija, pēc kuras vēstnieks sniedza interviju “Latvijas Vēstnesim” .
– Jūs esat pirmais rezidējošais Spānijas vēstnieks Latvijā.
– Jāteic, ka lēmumu atvērt vēstniecību Rīgā Spānijas Ārlietu ministrija bija pieņēmusi jau pirms vairākiem gadiem, taču šis nodoms netika īstenots galvenokārt līdzekļu trūkuma dēļ. Taču būtisks impulss vēstniecības atvēršanai, protams, ir Latvijas pievienošanās NATO un ES.
– Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu divpusējās attiecības tagad, kad abas valstis būs partneres NATO un ES?
– Latvijas un Spānijas piederība pie šīm organizācijām būs ļoti labs pamats mūsu divpusējo attiecību paplašināšanai un padziļināšanai. Mūsu attiecības jau tagad ir ciešas un dinamiskas. Zīmīgs fakts man šķiet spāņu gleznotāja Rafaela Sidontjas izstāde jūsu Ārzemju mākslas muzejā. Varu minēt arī ļoti sekmīgo Latvijas mākslas izstādi Seviljā nupat martā. Protams, manā uzmanības lokā būs attiecību padziļināšana arī citās jomās, piemēram, ekonomikā, zinātnē un, protams, politikā.

Emilio Lorenso Serra dzimis 1952.gada 16.septembrī Santakrusā. Juridisko zinātņu bakalaurs, 1979.gadā sācis strādāt Spānijas Ārlietu ministrijā. Bijis pirmais sekretārs Spānijas vēstniecībā Oslo, ministrs padomnieks vēstniecībā Stokholmā un Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta padomnieks, vēstniecības padomnieks Bonnā, ministrs padomnieks vēstniecībā Pekinā, pēc tam vēstniecībā Stokholmā. Divus gadus vadījis Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības valstu nodaļu, pēc tam bijis Rietumeiropas departamenta ģenerāldirektora vietnieks.