Šā gada 11.martā Saeima steidzamības kārtībā otrajā, galīgajā, lasījumā vienbalsīgi pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””, ar kuru mūsu valsts piekāpusies Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz atklātības samazināšanu iepirkumu jomā.

Steiga bija nepieciešama tādēļ, ka mūsu likumdošanā iepriekš paredzētais atklātības princips, saskaņā ar kuru iepirkumu komisija no uzvarējušā konkursa dalībnieka varēja pieprasīt informāciju par tā patiesajiem īpašniekiem, bija pretrunā ar ES likumiem iepirkumu jomā, pēc kuriem konkursa uzvarētājam jāatklāj tikai tā dibinātāji. Ja netiktu nodrošināta atbilstība četrām ES direktīvām, kas regulē darbību iepirkumu jomā, Latvijai nebūtu iespējams pilnīgi apgūt ES strukturālo fondu līdzekļus, kas mūsu valstij pieejami no šā gada 1.janvāra. Interesanti, ka Eiropas Komisija (EK) šo neatbilstību ES direktīvām savos monitoringa ziņojumos Latvijai uzsvērusi jau no 1999.gada.

Ar grozījumiem novērstas arī EK kritizētās nepilnības, kas bija saistītas ar tā dēvēto iepirkuma sliekšņu neatbilstību. Likuma iepriekšējā redakcijā bija teikts, ka konkurss jārīko, ja precēm un pakalpojumiem paredzamās līgumcenas rādītājs pārsniedz 120 tūkstošus latu, bet būvdarbiem – 4,5 miljonus latu. Ņemot vērā EK aizrādījumus, ka Eiropas Savienībā šie sliekšņi ir daudz zemāki, turpmāk līgumcenas slieksnis precēm un pakalpojumiem būs 80 tūkstoši, bet būvdarbiem – 2,8 miljoni latu.
Grozījumi paredz, ka likums attieksies uz pasūtītāju, kurš būvniecības projektu finansē vairāk nekā 50 procentu apmērā vai nu no saviem līdzekļiem, vai ES strukturālo fondu līdzekļiem, vai arī no valsts līdzfinansējuma līdzekļiem, un paredzamās minētā projekta realizācijas izmaksas ir lielākas par 2,8 miljoniem latu. Uz pasūtījumu, kura paredzamās izmaksas ir zemākas, šo likumu nevajadzēs attiecināt.

Pielāgojot mūsu likumdošanu ES direktīvām, likumā precizēts termins “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” – tas ir piedāvājums, kuru izvēlas, ņemot vērā dažādus kritērijus. Piemēram, pakalpojumu līguma gadījumā tiek vērtēta piedāvātā kvalitāte, pretendenta pieredze, vienas produkta vienības izmaksas, cena un citi kritēriji. Jauninājums ir tas, ka cenas īpatsvars kopējā vērtējumā nedrīkst būt mazāks par 40
procentiem. Būvdarbu līguma vai apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā tāpat tiek ņemta vērā piedāvātā kvalitāte, pretendenta pieredze, paredzētās vienas produkcijas vienības izmaksas pēc ražošanas būves pabeigšanas, cena un citi kritēriji, savukārt preču piegādes līguma gadījumā – cena, piegādes termiņi, kārtējās izmaksas, bet ne ilgāk kā četrus gadus pēc tam, kad uzsākta preces lietošana, rentabilitāte, kvalitāte, estētiskās un funkcionālās īpašības, tehniskās īpašības, tehniskās apkopes iespējas un izmaksas, tehniskā palīdzība.
Likums tagad paredz, ka būvniecības konkursa gadījumā var rīkot atsevišķus vai apvienotus projektēšanas un būvdarbu veikšanas konkursus (to, kādu konkursu kurā gadījumā rīkot, nosaka Ministru kabineta noteikumi). Savukārt projektēšanas pakalpojumu līgumu konkursa uzvarētājam aizliegts piedalīties šā projekta realizācijai rīkotā būvdarbu līgumu konkursā.
Ar grozījumiem likumā ietverti vairāki jauni termini, piemēram, “vispārīgās vienošanās”, “piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumi”, “iepirkumu nomenklatūra” un to skaidrojumi. Tāpat noteikti likuma piemērošanas izņēmumi, kas cita starpā attiecas arī uz bibliotēku krājumu papildināšanu, pakalpojumiem, kurus sniedz iestāde vai persona, kas ir pasūtītājs, preču un pakalpojumu iepirkumu no invalīdu biedrību uzņēmumiem, subsīdijām konkrētu darbu veikšanai, kā arī uz juridiskajiem un audita pakalpojumiem. Skaidroti gadījumi, kad var piemērot citas iepirkuma procedūras, gadījumi, kad pasūtītājs finansē būvniecības projektu, un gadījumi, kad pasūtītājs finansē citus projektus. Grozījumi definē, kā nosakāma paredzamā līgumcena piegāžu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un būvdarbu līgumiem, kā arī paredzamā līgumcena projekta skiču konkursā un vispārīgo vienošanos gadījumā. Likums papildināts arī ar pantu, kurā reglamentēta atbilstība standartiem.
Viens no likuma papildinājumiem skar nepamatoti lētus piedāvājumus. Turpmāk gadījumā, ja iepirkuma vērtēšanas kritērijs būs bijusi zemākā cena, pasūtītājam vajadzēs ziņot Iepirkumu uzraudzības birojam par pretendentu, kurš iesniedzis šo nepamatoti lēto piedāvājumu un tādēļ izslēgts no turpmākās dalības attiecīgajā iepirkuma procedūrā. Bet, ja konkrētā iepirkuma procedūra jau izsludināta Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī, Iepirkumu uzraudzības birojam pasūtītāja sniegtā informācija jāpaziņo Eiropas Komisijai. Attiecībā uz paziņojuma nosūtīšanu publicēšanai Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī likums reglamentē, ka šāds paziņojums nosūtāms gadījumā, ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir lielāka par 80 tūkstošiem latu, bet būvdarbu līgumiem – par 2,8 miljoniem latu. Paziņojums tiks publicēts triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas.
Latvija ir pēdējā ES kandidātvalsts, kas savu likumdošanu iepirkumu jomā saskaņojusi ar ES direktīvām. Jaunais likums stājas spēkā ar šā gada 14.aprīli. Finanšu ministrijas speciālisti uzskata, ka grozījumi veicinās godīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem.