Foto no Valsts prezidenta kancelejas mājaslapas

Zemgaļu spīvuma pārmantotājiem

Rindojot valsts apbalvojumus nozīmīguma secībā, pirmais ir Triju Zvaigžņu ordenis un tā godazīme, pēc tam Viestura ordenis un tā godazīme, Atzinības Krusts un tā godazīme un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.
“Esiet stipri un cīnieties” – tāda ir Viestura ordeņa devīze. Divdesmit mēneši apbalvojuma mūžā ir nieks, bet tieši tik īsu laika sprīdi ordenis pastāvēja pirmās brīvvalsts laikā. Proti, tas dibināts gadā, kad Latvija atzīmēja savu divdesmito gadadienu, un pirmā apbalvošana notika 17.novembrī, pēdējā – 1940.gada 13.jūnijā.
Viestura ordenis, dibināts senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai, ir samērā rets apbalvojums, piemēram, ar I šķiras ordeni apbalvoti vien seši Latvijas armijas ģenerāļi. Saikne ar aizlaiku varoņgaru ietverta ordeņa zīmes reversā zeltītā medaljonā, kur atainots skaitlis 1219 – gads, kad sākās zemgaļu cīņas ar krustnešiem valdnieka Viestura vadībā.
Atjaunoto Viestura ordeni piešķirs par sevišķiem militārajiem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, robežas apsargāšanā, bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos. Ar ordeni apbalvos arī ārvalstu militārpersonas. Kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā to var piešķirt ārvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

Atzinība godaprāta ļaudīm

Atjaunotā Atzinības Krusta vēsture ir kā saistoša leģenda, kuru caurvij nolemtības ēna, kas tomēr padodas atdzimšanas gaismai. Un tā arī ir vissenākā apbalvojumu leģenda. Ordeņa idejas iniciators un tās īstenotājs ir Kurzemes hercoga mazdēls Frīdrihs Vilhelms, Ketleru dzimtas pēdējā atvase, kas te valdījis. Viņš uzauga Vācijā, bet, sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, jaunietis atgriezies Kurzemē, lai ieņemtu troni. Tikko ieradies, paziņojis par jauna apbalvojuma nodibināšanu. 1710.gada 13. maijā Frīdrihs Vilhelms parakstīja statūtus Atzinības ordenim. Pēc gada ordeņa mūžs faktiski aprāvās līdz ar hercoga nāvi. Jaunietis nomira, atgriežoties no savām kāzām Pēterburgā. Īsajā apbalvojuma pastāvēšanas laikā tika piešķirti astoņpadsmit ordeņi.
Atzinības Krusts jau kā Latvijas valsts apbalvojums atjaunots 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem. Tā devīze ir “Godaprāta ļaudis”. Atjaunotais apbalvojums nebija precīzs vecā ordeņa atdarinājums, daļēji gan senā forma saglabāta. To piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un nopelniem valsts, sabiedriskajā un kultūras darbā. Interesants fakts, ka pēdējais apbalvotais ar Atzinības Krusta godazīmes III pakāpi bija Latvijas Konservatorijas sētnieks. Apbalvojums tika piešķirts visdažādāko profesiju pārstāvjiem, jo galvenais atlases kritērijs ietverts devīzē. Latvijas okupācija pārtrauca Atzinības Krusta sūtību atrast ceļu pie visiem citiem godaprāta ļaudīm viņu zemē.
Mūsdienās šo apbalvojumu piešķirs par izcilu Tēvijas mīlestību un sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. To kā protokolāro apbalvojumu var piešķirt ārvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

Palīdzēt atrast īstos

Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena un Lāčplēša diena – trīs valstij tik ļoti nozīmīgie notikumi, saistībā ar kuriem turpmāk piešķirs ne tikai Triju Zvaigžņu ordeni, bet arī atjaunotos Viestura ordeni un Atzinības Krustu. Protams, ja tos piešķirs kā protokolāros apbalvojumus, pieļaujamas atkāpes no noteiktās kārtības.
Valsts apbalvojumam ir būtiska loma, izsakot pateicību konkrētiem cilvēkiem par ieguldījumu Latvijas labā. Ikkatrs var kļūt par ceļrādi, lai apbalvojumi spētu godam piepildīt savu misiju, atrodot visus ļaudis, kas tos pelnījuši. Jo ikviens no mums ir tiesīgs ieteikt līdzcilvēku apbalvošanai.