– Kādu iespaidu uz jums atstāja svinīgā NATO paplašināšanās ceremonija nedēļas sākumā Vašingtonā?
– Ir grūti raksturot šīs ļoti spilgtās izjūtas. Vašingtonā šis process noslēdzās juridiski, un tas bija ļoti svinīgi, klātesošajos varēja vērot lielu pacilātību gan uzaicināto valstu pārstāvjos, gan arī dažādu etnisko grupu pārstāvjos, kas arī bija uzaicināti pie Baltā nama. Taču tas bija turpinājums agrāk pieņemtajiem lēmumiem. Es gribu atgriezties pie NATO Prāgas sammita, kur septiņas valstis tika uzaicinātas pievienoties NATO. Jau tajā brīdī kļuva skaidrs, kas process ir neatgriezenisks un ka Latvija, tāpat kā pārējās sešas uzaicinātās valstis, kļūs NATO locekles. Bet neapšaubāmi Vašingtonas ceremonija bija ļoti svinīga un pacilājoša. Atbilstoši šā notikuma vēsturiskajam nozīmīgumam.
– Kurš jums šajā ceremonijā likās pats nozīmīgākais brīdis?
– Protams, brīdis, kad pie svinību postamenta un tribīnes pa vienam tika aicināti visu jauno NATO dalībvalstu valdību vadītāji un kad tika izsaukts Latvijas Ministru prezidents. Arī Indulis Emsis, tāpat kā citu valstu premjerministri, tika sveikts ar aplausiem un atzinības saucieniem. Plīvoja visu jauno NATO dalībvalstu karogi. Tas bija ļoti pacilājošs brīdis, un es arī apzinājos, ka visas pasaules mediju un televīzijas kameru uzmanība šai brīdī pievērsta Latvijai.
– Kas ir visbūtiskākais ieguvums Latvijai no pievienošanās NATO?
– Neapšaubāmi pati nozīmīgākā ir drošības sajūta. Latvijas vēsturiskā pieredze, gan arī pieredze, ko esam uzkrājuši gados pēc neatkarības atjaunošanas, rāda, ka mēs pastāvīgi esam izjutuši drošības deficītu. Arī apzinoties, cik grūts bijis šis process – pārliecināt dažus mūsu tagadējos sabiedrotos Rietumos, ka mūsu vieta ir NATO. Neapšaubāmi, tagad drošības izjūta mums ir pavisam citāda. Es domāju, tā ir skaidra zīme ikvienai valstij, arī mūsu lielajam kaimiņam, kāds tagad ir Latvijas, arī Lietuvas un Igaunijas statuss. Mēs esam NATO dalībvalstis. Tas ir pats būtiskākais. Drošība, ko esam panākuši savai valstij. Protams, šim notikumam ir gan ārpolitiskie, gan arī iekšpolitiskie efekti. Latvijas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas paši savā liktenī izjutuši pagājušā gadsimta traģēdijas, tagad noteikti ir drošāks, gaišāks skatījums uz mūsu valsts nākotni.
– Vai un cik stipri Latvijas kā NATO dalībvalsts statuss, jūsuprāt, iespaidos arī mūsu valsts ekonomiku? Ir viedoklis, ka dalība NATO mums izmaksās dārgi. Ir arī prognozes, ka šis statuss veicinās ārvalstu investīciju pieplūdumu un sekmēs saimnieciskos procesus Latvijā.
– Kas attiecas uz tiešiem tēriņiem saistībā ar dalību NATO, tad tie nav tik milzīgi, lai runātu, ka tas Latvijai ir dārgi. Bet ir fakts, ka mums būs jāinvestē savos aizsardzības spēkos. Taču tas būtu nepieciešams arī gadījumā, ja mēs būtu izlēmuši savu drošību radīt vieni paši. Un tajā gadījumā tēriņi aizsardzības vajadzībām būtu lielāki. Runājot par NATO dalības netiešo efektu, konkrēti investīciju ieplūšanu Latvijā – jā, es domāju, mēs varam to sagaidīt. Es gan nedomāju, ka jau rīt vai parīt sāksies ļoti straujš investīciju pieplūduma kāpums. Es domāju, tas ir īpaši svarīgi tiem investoriem, uzņēmējiem citās valstīs, kuri par Latviju daudz nav zinājuši. Nav zinājuši, cik daudz Latvija sasniegusi. Dalība NATO neapšaubāmi mūsu valstij uzliek drošības kvalitātes zīmi. Un cilvēkiem, kas interesējas par biznesa iespējām mūsu valstī un reģionā, tas ir signāls, ka drošība šeit nav problēma.
– Mazāk nekā mēnesis atlicis līdz 1. maijam, kad Latvija iestāties Eiropas Savienībā (ES). Ja salīdzinām šos abus vēsturiskos notikumus, vai jūs varētu vienu minēt kā prioritāru vai nozīmīgāku?
– Es domāju, ir pat neiespējami pateikt, kas Latvijai ir nozīmīgāk. Raugoties šauri no kāda viena aspekta, protams, Latvijas ekonomiskajai attīstībai dalība ES ir būtiskāka. Bet, ja raugāmies no drošības aspekta, tad neapšaubāmi būtiskāka loma ir NATO. Bet demokrātiskā sabiedrībā ir grūti iedomāties ekonomisko attīstību bez drošības un otrādi – drošību bez ekonomiskās attīstības. Abi šie aspekti ir ļoti cieši saistīti. NATO un ES Latvijai ir viena ķermeņa divas rokas, abas vienlīdz nozīmīgas.
– Vai jūs spējat iztēloties, kāda būtu Latvija šodien, ja 1995. gadā nebūtu pieņemta Latvijas ārpolitikas stratēģiskā koncepcija un mēs kopš tā laika nebūtu virzījušies uz NATO un ES?
– Skaidrs, ka tad Latvijai būtu bijis daudz sarežģītāk darboties starptautiskajā arēnā. Piemēram, mūsu attiecībās ar Krieviju: kā zināms, Krievija pēdējos gados ļoti aktīvi mēģinājusi piekopt pret Latviju spiediena politiku. Ja nebūtu mūsu dalības ES un NATO, respektīvi, Latvijas integrācijas procesa šajās organizācijās, tad mums vieniem pašiem starptautiskās organizācijās un starptautiskos forumos būtu bijis daudz grūtāk reaģēt uz šiem apvainojumiem un šo spiedienu. Mēs jutām ļoti fundamentālu atbalstu no saviem sabiedrotajiem un partneriem. Bet tas ir tikai viens aspekts. Ja runājam par ārvalstu investīcijām un ekonomiskajām attiecībām – arī šajā aspektā tad Latvijai būtu pavisam cita situācija. Mēs jau varam paraudzīties, kas noticis tajās Eiropas valstīs, kuras pēc aukstā kara beigām neizraudzījās konsekventu reformu politiku un integrāciju ES un NATO. Varam paraudzīties, cik tālu šīs valstis nonākušas savā attīstībā, salīdzinot ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm. Un tad, es domāju, tālāki komentāri nav nepieciešami.

– Kāda jūsu redzējumā ir NATO misija mūsdienu pasaulē?
– NATO – pasaules vērtību un kārtības sargs. Stabilitāte un konsekventa rīcība krīzes brīžos. Politiskais dialogs kā svarīgākais NATO darbības instruments. Augsta militārā disciplīna NATO organizācijā vienlaikus nodrošina to arī katrā alianses dalībvalstī. Šodien NATO neapšaubāmi ir spēcīgākais pretspēks globālā mērogā jebkuram terorisma un militārās agresijas mēģinājumam jebkurā pasaules malā.
– Kā jūs raksturotu Latvijas pievienošanos NATO? Ko šis fakts nozīmē atkal neatkarīgās Latvijas jaunākajā vēsturē?
– Latvija – NATO dalībvalsts. Tas šodien ir fakts, kas apliecina Latvijas politikas un Latvijas politiskās sistēmas labi padarīto pēdējos četrpadsmit gados. Ar lepnumu un gandarījumu par savu tautu un valsti atceros pirmos Latvijas soļus drošības politikā, savu pirmo runu NATO štāba galvenajā mītnē un NATO ciešo apņemšanos stāties Baltijas valstu drošības sardzē. Šodien tas ir piepildījies, un Latvija daudz pārliecinošāk un motivētāk var domāt par tautas nākotni un labklājību.

– Kā jūs raksturotu NATO lomu un ietekmi mūsdienu aizvien globalizētākajā pasaulē?
– NATO ir spēcīgākā militārā alianse šodien. Ziemeļatlantijas līguma organizācija vakar, 4.aprīlī, svinēja savu 55. gadskārtu. Vairāk

nekā pusgadsimtu NATO ir spējusi garantēt tās dalībvalstu drošību un aizsargāt to teritoriju.
NATO ir vienīgā organizācija, kas nodrošina ASV un Eiropas īpašo saikni, tiecoties pēc viena mērķa – drošības, stabilitātes un miera eiroatlantiskajā telpā.
Alianses militārais spēks palīdz uzturēt mieru ne tikai tās tradicionālajā eiroatlantiskajā telpā, bet arī citur. Kā zināms, patlaban NATO vada starptautisko drošības spēkus Afganistānā. Turklāt NATO sniedz palīdzību Polijas bruņoto spēku vadītajā operācijā Irākā.
NATO sekmē sadarbību un dialogu ar svarīgām partnervalstīm. Te īpaši jāmin veiksmīgā NATO un Krievijas sadarbība, kā arī sadarbība starp NATO un Ukrainu. NATO piedalās arī atsevišķā dialogā ar septiņām Vidusjūras valstīm, jo tiek uzskatīts, ka lielākie draudi Eiropas drošībai un stabilitātei šodien ceļas no dienvidiem.
– Ko reāli Latvijai nozīmē dalība NATO?
– Alianses nozīme Latvijai visvairāk saistīta ar to, ka NATO nodrošina ASV militāro klātbūtni Eiropā. Šī transatlantiskā saikne nozīmē, ka ne tikai Eiropas valstīm ir pienākums aizsargāt NATO dalībvalstu teritoriju, bet tāds pienākums ir arī lielvalstij – Amerikas Savienotajām Valstīm. Pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek nostiprinātas šādas juridiskās saistības starp Latviju un ASV.
Latvijas dalība NATO nozīmē, ka Latvijas teritorija kļūst par NATO teritoriju. Latvijas gaisa telpa līdz ar to ir NATO gaisa telpa, un tanī, sākot ar 29. martu, patrulē Beļģijas lidmašīnas un praktisko palīdzību sniedz Lielbritānijas, Dānijas un Norvēģijas gaisa spēki.
Vienlaikus Latvijai tagad ir iespēja saņemt drošības garantijas un vajag arī uzņemties dalībvalsts pienākumus. Šādus pienākumus Latvija jau pilda. Mēs aktīvi piedalāmies NATO miera nodrošināšanas pasākumos dažādās pasaules malās. Latvijas bruņotie spēki palīdz uzturēt mieru Kosovā; mūsu militārie mediķi aktīvi piedalās misijā Kabulas lidostā Afganistānā. Turklāt latviešu karavīri atrodas Polijas vadītajā un NATO atbalstītajā zonā Irākā.
Šis ir reāls ieguldījums NATO darbībā. Latvijas Bruņotie spēki godam pārstāv savu valsti alianses ietvaros. Tāpēc šajā nedēļā, kad Latvija juridiski iestājas NATO, un īpaši šodien, kad pirmoreiz Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs plīvo starp 26 citiem karogiem pie NATO mītnes Briselē, mums jāpiemin tie simti mūsu karavīru, kas diendienā strādā bīstamos apstākļos, pildot Latvijas pienākumus.
Paldies jums, karavīri! Jūs esat NATO pirmajās rindās, un Latvija jūs godina šajās vēsturiskajās dienās.