Valsts ir patērētāja advokāts

Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, vēl labāk varēs izmantot pārrobežu tiesību aizsardzības principus, tas ir, nopērkot nekvalitatīvu preci vai saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu kādā ES valstī, pašmāju iedzīvotāji savu tiesību aizsardzību varēs īstenot no Latvijas. “Ne vienmēr cilvēki izprot to, ka Eiropas ekonomikas politika faktiski balstīta uz diviem lieliem vaļiem, kas savā ziņā dažkārt pat ir pretrunā, bet līdz ar to stimulē viens otra attīstību,” skaidro ekonomikas ministrs. ”Viens no tiem ir uzņēmējdarbības veicināšana, tātad līdz ar to arī preču un pakalpojumu konkurētspējas palielināšana. Otrs valis ir patērētāja tiesības saņemt tādu preci vai pakalpojumu, kādu viņš iecerējis saņemt, kāda atbilst informācijai un reklāmai, ko patērētājs saņēmis par preci vai pakalpojumu. Tās ir normas, ko pieprasa Eiropas Savienība. Eiropas pieredzes iespaidā Latvija pēdējos desmit gadus integrējusi šo likumdošanu. Radīta institucionāla organizācija, kas patērētāju tiesības aizsargā un vienlaikus pieprasa no uzņēmēja konkrētu kvalitāti precēm un pakalpojumiem, lai patērētājs netiktu maldināts. Bet, ja patērētājs nav saņēmis iecerēto, viņam ir iespēja pēc pirkuma atgūt samaksāto naudu vai arī saņemt vietā citu preci. Valsts ir patērētāja pusē, aizsargājot viņa tiesības, un uzstājas kā patērētāja advokāts.”

Jaunumi likumdošanā

31.martā ekonomikas ministrs Juris Lujāns apmeklēja Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Tiekoties ar centra direktoru Kārli Freimani, pārrunāta Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanas bāzes atbilstība ES normām. Sarunas laikā īpašu uzmanību ekonomikas ministrs veltīja patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības jautājumiem un PTAC reģionālo centru darbībai.
Likumdošana, kas dod tiesības un nosaka pienākumus uzņēmējiem vai patērētājiem, nemitīgi attīstījusies. Jaunākās izmaiņas, kas nāk par labu patērētājiem, skaidro J.Lujāns: “Nule Ministru kabinetā apstiprināti noteikumi par pārtikas preču marķēšanu. Patērētājiem tas ir ļoti būtisks ieguvums. Piemēram, noteikumi nosaka kārtību, kā jāmarķē pārtikas preces, kas satur hinīnu vai kofeīnu. Kā zināms, uz preces norādītā informācija bieži ir nepilnīga. Līdz ar to klients, piemēram, īsti nezina, kas atrodas konkrētā dzērienā. Ja zinātu, varbūt nemaz tādu nepirktu vai neļautu to lietot savam bērnam. Tagad visām precēm jāuzrāda kofeīna saturs.” Noteikumi nodrošinās to, ka patērētājs būs atbilstoši informēts par pārtikas preci, tās īpašībām, sastāvdaļām un citām būtiskām pārtikas preces pazīmēm, kas ietekmē cilvēka izvēli par labu konkrētam pirkumam.
Ministru kabinets nesen pieņēmis kārtību, kādā piesakāma patērētāja prasība par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un kādā organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze. Ekonomikas ministrs uzskata, ka šis ir ļoti labs jaunievedums, par kura esamību jāinformē sabiedrība, lai tā to veiksmīgi izmantotu: “Jaunā kārtība precizē un atvieglo sūdzību iesniegšanas procedūru, kas ļauj arī pašam patērētājam iesniegt sūdzību par preces vai pakalpojuma neatbilstību. Tāda ir ES prasība, manuprāt, laba un būtiska valstiskā regulējuma sastāvdaļa, kas saskaņo tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus. Jo uzņēmējam ir tiesības ne tikai pārdot, bet arī pienākums pārdot to, kas patērētājam nepieciešams. Savukārt patērētājam nav pienākums tikai samaksāt, bet viņam ir tiesības par savu latu vai simt latiem saņemt atbilstošas kvalitātes preci vai pakalpojumu.”
Papildinot ekonomikas ministra teikto, PTAC direktors Kārlis Freimanis norāda, ka jaunā kārtība paver plašākas iespējas pašam patērētājam. Turklāt neviena no strīdus pusēm, ar otru nekontaktējoties, vairs nevarēs tai nodarīt nepamatotu ļaunumu. “Patērētājam, vispirms nepārliecinoties par to, vai uzņēmējs gatavs rīkoties viņam labvēlīgi, piemēram, uzreiz apmainīt nekvalitatīvus apavus, nav iespēja veikt darbības, kas nodarītu nepamatotu kaitējumu vai radītu zaudējumus uzņēmējam. Savukārt uzņēmējam nav tiesību nodot ekspertīzei lietu, ja patērētājs tam nav devis savu piekrišanu. Tātad jaunā kārtība korekti noregulē attiecības starp pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju.” Agrāk arī nebija noteikts konkrēts termiņš, kurā jāveic ekspertīze, tā varēja ilgt pat pusgadu. Tagad strikti noteikts, ka ekspertīze jāveic mēneša laikā.

Patērētāj,
zini savas tiesības!

Ekonomikas ministrs uzskata, ka par drošu Latvijas patērētāju tiesību aizsardzību ES kontekstā var runāt tikai tad, ja Latvijas iedzīvotājiem ir analogas iespējas saņemt informāciju un palīdzību neatkarīgi no dzīvesvietas. PTAC ir septiņas reģionālās pārstāvniecības, katrā no tām strādā divi darbinieki. Atdeve ir acīmredzama, jo patērētāju interese izzināt savas tiesības sāk pieaugt. J.Lujāns norāda, ka viņš kā ekonomikas ministrs veicinās turpmāko centra attīstību un kapacitāti: “Lūgšu palielināt centra finansējumu, lai pilnīgāk tiktu nodrošinātas tādu funkciju izpilde kā, piemēram, tirgus un reklāmas tirgus uzraudzība. Arī reģionos. Piemēram, pārstāvniecībās strādā katrā tikai pa diviem cilvēkiem, taču vajadzētu vismaz četrus.”
Taču pats svarīgākais, pēc ministra domām, ir sekmēt iedzīvotāju izpratni par savām tiesībām, jo Latvijas iedzīvotāji vēl līdz galam neapzinās savas iespējas, ko valsts likumdošana tam nodrošinājusi. Mūsu patērētāji ir pārāk kautrīgi. Pat ja cilvēks konstatējis, ka saņēmis nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu, viņš neko neiesāk, lai situāciju vērstu sev par labu. Taču patērētāju tiesības ir plašas. Izskaidrot tās varētu sākt jau skolā. J.Lujāns iecerējis šo jautājumu pārrunāt ar izglītības un zinātnes ministru: “Kādā no priekšmetiem, kas, piemēram, saistīts ar tirgzinību, varētu iekļaut informatīvo apmācību par patērētāja tiesībām. Bērns, sākot ar savas kabatas naudas tērēšanu, var mācīties izmantot savas tiesības. Līdz ar to patērētāji kļūs prasīgāki pret uzņēmējiem. Valstī taču jābūt stipram gan uzņēmēju, gan patērētāju lobijam. Tikai tā tirgū būs nodrošināts plašs un kvalitatīvs preču klāsts.”