Valsts sekretāru 2004.gada 25.marta sanāksmē

Nobeigums. Sākums – “LV” Nr.49, 30.03.2004.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs”.
Profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas nodrošināšanai atbilstīgi spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem nepieciešamo Latvijas normatīvo bāzi veido likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un no tā izrietošie Ministru kabineta normatīvie akti.
Noteikumu projekts nosaka institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs. Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, vai institūcijas, kas uztur profesionālos reģistrus, izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālo pieredzi un labu reputāciju Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās. Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izskatīt profesionālos pārkāpumus, izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālo vai disciplināro pārkāpumu neesamību Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.
Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālo pieredzi, labu reputāciju, profesionālo un disciplināro pārkāpumu neesamību Latvijas Republikā nereglamentētajās profesijās.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs izsniedz dokumentus, kas apliecina administratīvo pārkāpumu neesamību.
Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izskatīt profesionālos pārkāpumus, izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālo vai disciplināro pārkāpumu neesamību Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izsniedz dokumentus, kas apliecina bankrota neesamību.
Bankas izsniedz dokumentus, kas apliecina finansiālo stāvokli (bankas konta izraksts).
Riska apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir izsniegta licence civiltiesiskai apdrošināšanai, izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālās darbības finansiālā riska apdrošināšanu.
Institūcijas, kas pilnvarotas izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, izsniedz dokumentus, kas apliecina, ka izglītība un profesionālā kvalifikācija ārsta, māsas, vecmātes, zobārsta, farmaceita un veterinārārsta profesijās gadījumos, ja tās nosaukums izglītību un kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos ir atšķirīgs, ir līdzvērtīga izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai šajā punktā nosauktajās profesijās.
Šajos noteikumos minētās institūcijas nosaka attiecīgo dokumentu izsniegšanas kārtību. Noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ārvalstīs iegūtu advokātu profesionālo nosaukumu saraksts, kurus Latvijas Republikā atzīst, piemērojot speciālo atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtu advokāta profesionālo nosaukumu sarakstu, kurus Latvijas Republikā atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu personām, kuras vēlas veikt advokāta profesionālo darbību Latvijas Republikā.
Šie noteikumi attiecas uz personām, kuras Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, atbilstoši izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir ieguvušas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ar šādu profesionālo nosaukumu: Vācijas Federatīvajā Republikā: Rechtsanwalt; Beļģijas Karalistē: Avocat — Advocaat; Dānijas Karalistē: Advokat; Francijas Republikā: Avocat; Īrijas Republikā: Barrister, Solicitor; Itālijas Republikā: Avvocato; Luksemburgas Lielhercogistē: Avocat-avoué; Nīderlandes Karalistē: Advocaat; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistē: Advocate, Barrister, Solicitor; Grieķijas Republikā: Δικηγόρος; Spānijas Karalistē: Abogado; Portugāles Republikā: Advogado; Austrijas Republikā: Rechtsanwalt; Somijas Republikā: Asianajaja — Advokat; Zviedrijas Karalistē: Advokat; Čehijas Republikā: Advokát; Igaunijas Republikā: Vandeadvokaat; Kipras Republikā: Δικηγόρος; Lietuvas Republikā: Advokatas; Ungārijas Republikā: Ügyvéd; Maltas Republikā: Avukat/Prokuratur Legali; Polijas Republikā: Adwokat/Radca prawny; Slovēnijas Republikā: Odvetnik/Odvetnica; Slovākijas Republikā: Advokát/Komerčný právnik; Islandes Republikā: Lögmaðuræ; Lihtenšteinas Firstistē: Rechtsanwaltæ; Norvēģijas Karalistē: Advokatæ; Šveices Konfederācijā: Avocat/Advokat, Rechtsanwalt, Anwalt, Fürsprecher, Fürsprech/Avvocato.
Personas tiesības lietot šajos noteikumos minēto profesionālo nosaukumu apliecina mītnes valsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kurā ir norādīts noteikumos minētais profesionālais nosaukums.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti vecmātes kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību ar šādu profesionālo nosaukumu: Austrijas Republikā: Hebamme; Beļģijas Karalistē: accoucheuse/vroedvrouw; Čehijas Republikā: Porodní asistentka/porodní asistent; Dānijas Karalistē: jordemoder; Francijas Republikā: sage-femme; Grieķijas Republikā: µαία vai µαιευτής; Igaunijas Republikā: Ämmaemand; Īrijas Republikā: midwife; Islandes Republikā: ljósmóðir; Itālijas Republikā: ostetrica; Kipras Republikā: Εγγεγραμμένη Μαία; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē: midwife; Lietuvas Republikā: Akušeris; Lihtenšteinas Firstistē: Hebamme; Luksemburgas Lielhercogistē: sage-femme; Maltas Republikā: Qabla; Nīderlandes Karalistē: verloskundige; Norvēģijas Karalistē: jordmor; Polijas Republikā: Położna; Portugāles Republikā: enfermeiro especialista em enfermagem de saśde materna e obstétrica; Slovākijas Republikā: Pôrodná asistentka; Slovēnijas Republikā: Diplomirana babica / Diplomirani babičar; Somijas Republikā: kätilö — barnmorska; Spānijas Karalistē: matrona vai asistente obstétrico; Šveices Konfederācijā: sage-femme vai Hebamme vai levatrice; Ungārijas Republikā: Szülésznő; Vācijas Federatīvajā Republikā: Hebamme vai Entbindungspfleger; Zviedrijas Karalistē: barnmorska.
Vecmātes kvalifikācijas dokumenti, kas noteikti šajos noteikumos un kas minētajās valstīs dod tiesības lietot atbilstīgus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai vecmātes profesijā, ir atzīti Eiropas Kopienā, un tos Latvijas Republikā atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu saraksts, ko atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentus vai to kopumu, kas atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai to kopumu, kas apliecina tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ar arhitekta profesionālo nosaukumu un ir atzīti Eiropas Kopienā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ārsta un specializētā ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtu ārsta un specializētā ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti ārsta un specializētā ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta un specializētā ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz personām, kuras Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, ir ieguvušas ārsta un specializētā ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā vai specializētā ārsta profesijā.
Izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti vai to kopums, kas noteikti šo noteikumu pielikumā un kas to izsniedzējvalstīs apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, ir atzīti Eiropas Kopienā un atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un tos atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti veterinārārsta kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem veterinārārsta kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt veterinārārsta profesionālo darbību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Zobārsta un specializētā zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu un specializētā zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti zobārsta kvalifikācijas dokumenti un specializētā zobārsta kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām zobārsta un specializētā zobārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem zobārsta kvalifikācijas dokumentiem un specializētā zobārsta kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt zobārsta vai specializētā zobārsta profesionālo darbību.
Noteikumos minētie zobārsta kvalifikācijas dokumenti un specializētā zobārsta kvalifikācijas dokumenti dod tiesības veikt profesionālo darbību ar šādu profesionālo nosaukumu: Austrijas Republikā: Zahnarzt; Beļģijas Karalistē: licencié en science dentaire/licentiaat in de tandheelkunde; Čehijas Republikā: Zubní lékař; Dānijas Karalistē: tandlęge; Francijas Republikā: chirurgien-dentiste; Grieķijas Republikā: οδοντίατρος ή χειρούργος οδοντίατρος; Igaunijas Republikā: Hambaarst; Īrijas Republikā: dentist, dental practitioner or dental surgeon; Islandes Republikā: tannlæknir; Itālijas Republikā: odontoiatra; Kipras Republikā: Οδοντίατρος; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē: dentist, dental practitioner or dental surgeon; Lietuvas Republikā: Gydytojas odontologas; Lihtenšteinas Firstistē: Zahnarzt; Luksemburgas Lielhercogistē: médecin-dentiste; Maltas Republikā: Kirurgu Dentali; Nīderlandes Karalistē: tandarts; Norvēģijas Karalistē: tannlege; Polijas Republikā: Lekarz dentysta; Portugāles Republikā: médico dentista; Slovākijas Republikā: Zubný lekár; Slovēnijas Republikā: Doktor dentalne medicine / Doktorica dentalne medicine; Somijas Republikā: hammaslääkäri – tandläkare; Spānijas Karalistē: Licenciado en Odontologķa; Šveices Konfederācijā: médecin-dentiste, Zahnarzt, medico-dentista; Ungārijas Republikā: Fogorvos; Vācijas Federatīvā Republikā: Zahnarzt; Zviedrijas Karalistē: tandläkare.
Specializētā zobārsta kvalifikācijas nosaukums var tikt pievienots aiz minētā zobārsta kvalifikācijas nosaukuma.
Zobārsta kvalifikācijas dokumenti un specializētā zobārsta kvalifikācijas dokumenti, kas noteikti šo noteikumu pielikumos un kas minētajās valstīs dod tiesības lietot atbilstīgus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai zobārsta un specializētā zobārsta profesijā, ir atzīti Eiropas Kopienā, atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām zobārsta un specializētā zobārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti māsas kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību ar šādu profesionālo nosaukumu: Austrijas Republikā: Diplomierte Krankenschwester/Diplomierter Krankenpfleger; Beļģijas Karalistē: hospitalier(ere)/verpleegassistent(e), infirmier(ere), hospitalier(ere)/ ziekenhuisverpleger (- verpleegster); Čehijas Republikā: všeobecná sestra/všeobecný ošetřovatel; Dānijas Karalistē: sygeplejerske; Francijas Republikā: infirmier(ere); Grieķijas Republikā: Διπλωματουχος η πτυχιουχος νοσοκομος, νοσηλευτης η νοσηλευτρια; Igaunijas Republikā: õde; Īrijas Republikā: Registered General Nurse; Islandes Republikā: hjúkrunarfræðingur; Itālijas Republikā: infermiere professionale; Kipras Republikā: Εγγεγραμμένος Νοσηλευτής; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē: State registered Nurse or Registered Ganeral Nurse; Lietuvas Republikā: Bendrosios praktikos slaugytojas; Lihtenšteinas Firstistē: Krankenschwester – Krankenpfleger; Luksemburgas Lielhercogistē: infirmier; Maltas Republikā: Infermier Reġistrat tal-Ewwel Livell; Nīderlandes Karalistē: verpleegkundige; Norvēģijas Karalistē: offentlig godkjent sykepleier; Polijas Republikā: pielęgniarka; Portugāles Republikā: Enfermeiro; Slovākijas Republikā: sestra; Slovēnijas Republikā: diplomirana medicinska sestra / diplomirani zdravstvenik; Somijas Republikā: sairaanhoitaja — sjukskötare; Spānijas Karalistē: Enfermero/a diplomando/a; Šveices Konfederācijā: infirmière, infirmier, Krankenschwester, Krankenpfleger, infermiera, infermiere; Ungārijas Republikā: ápoló; Vācijas Federatīvā Republikā: Krankenschwester, Krankenpfleger; Zviedrijas Karalistē: sjuksköterska.
Māsas kvalifikācijas dokumenti, kas noteikti šo noteikumu pielikumā un kas minētajās valstīs dod tiesības lietot atbilstīgus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai māsas profesijā, ir atzīti Eiropas Kopienā, atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība”.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā Latvijā iegūst mehānisko transportlīdzekļu vadītāja, mopēdu, tramvaju un trolejbusu vadītāja kvalifikāciju, maina un atjauno vadītāja apliecību, kārto eksāmenus transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanai un noformē vadītāja apliecību. Šie noteikumi neattiecas uz kārtību, kādā Latvijā iegūst traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju, maina un atjauno vadītāja apliecību, kārto eksāmenus traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanai un noformē vadītāja apliecību.
Vadītāja apliecība ir no speciāliem materiāliem izgatavots kredītkartes formāta (izmēri 54x85 mm) dokuments ar tajā iestrādātiem pretviltošanas elementiem, ko izsniedz personai, pamatojoties uz iegūtajām tiesībām vadīt noteiktas kategorijas transportlīdzekli.
Vadītāja apliecību izsniedz, apmaina un atjauno Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Apliecību sagatavo datorizēti un visus ierakstus tajā veic ar datordrukas iekārtu, izdrukājot attiecīgu transportlīdzekļu un vadītāju valsts reģistrā esošo informāciju.

Personai var būt tikai viena lietošanai derīga vadītāja apliecība. Par spēkā esošu tiek uzskatīta tā vadītāja apliecība, kas personai izsniegta pēdējā. Apliecības derīguma termiņš ir 10 gadi, ja citos normatīvajos aktos vai starpvalstu līgumos nav noteikts citādi.
Pirms vadītāja apliecības noformēšanas un saņemot vadītāja apliecību, kā arī pirms teorētiskā vai vadīšanas eksāmena kārtošanas persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Teorētiskais eksāmens ir Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības zināšanu pārbaude personai, kas vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju, atbildot uz eksāmena jautājumiem. Vadīšanas eksāmens ir braukšanas iemaņu un prasmes, Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības zināšanu pārbaude, kas notiek, pretendentam vadot transportlīdzekli.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) pasažieru un kravas komercpārvadājumiem ar autotransportu”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Autopārvadājumu likumu un atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumiem.
Noteikumu projekta būtība ir novērst pretrunas ar Administratīvā procesa likuma normām, spēkā esošo likumu pantu redakcijām, saskaņojot terminoloģiju. Projekts nosaka: kārtību, kādā Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā institūcija izsniedz, anulē vai aptur uz laiku licenci autotransporta komercpārvadājumu veikšanai un licences kartītes autotransporta līdzekļiem; prasības pārvadātājam licences saņemšanai (pietiekams finansiālais nodrošinājums, Eiropas Savienības dalībvalstīs atzīta profesionālā kompetence, laba reputācija).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes nolikums”.
Valsts probācijas dienesta likums paredz izveidot Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi, kuras uzdevums ir sekmēt institūciju optimālo sadarbību vienotās politikas īstenošanā probācijas jomā. Noteikumu projekts paredz starpinstitūciju Konsultatīvās padomes izveidi, kura koordinētu un veicinātu sadarbību starp Valsts probācijas dienestu, Valsts policiju, prokuratūrām, tiesām, pašvaldībām un citām institūcijām probācijas jomā. Šo institūciju sadarbības veicināšana nepieciešama, lai visā valstī būtu vienota pieeja uzdevumu un problēmu risināšanā probācijas jomā.
Konsultatīvās padomes sastāvs ir noteikts likumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Augstākajā tiesā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, sabiedriskās politikas centrā “Providus”, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Piespiedu darba izpildes koordinācijas kārtība”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests koordinē piespiedu darba (sods) izpildi.
Veicot soda izpildes koordināciju, dienests sniedz šādu metodisko palīdzību pašvaldībām soda izpildes organizēšanā: ne retāk kā reizi gadā veic soda izpildes institūciju darbinieku apmācību; izstrādā vadlīnijas soda izpildes organizēšanai; informē soda izpildes institūcijas par izmaiņām normatīvajos aktos, kuri skar soda izpildes organizēšanu.
Valsts probācijas dienests ne retāk kā reizi gadā apkopo un analizē statistiku par soda izpildi valstī un informē tiesas un pašvaldības par soda izpildes praksi un pašvaldību institūcijām, kas uzrauga soda izpildi. Pēc tiesas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par nodarbināšanas iespējām konkrētā pašvaldībā.
Soda izpildes institūcija paziņo Valsts probācijas dienestam par soda izpildi, nosūtot elektroniski vai papīra formā aizpildītu paziņojumu par piespiedu darba izpildi.

eicot soda izpildes koordināciju, Valsts probācijas dienestam ir tiesības: pieprasīt un saņemt no tiesas informāciju par spriedumiem, kuri nosūtīti izpildei uz pašvaldību; pieprasīt un saņemt no pašvaldībām to darbu sarakstu, kuros tiek nodarbinātas notiesātās personas, un informāciju par darba devēju; pieprasīt un saņemt informāciju no pašvaldībām par izpildē esošo tiesas nolēmumu skaitu – par pirmo pusgadu līdz 15.jūlijam, par iepriekšējo gadu – līdz 1. februārim.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, sabiedriskās politikas centrā “Providus”, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dopinga kontroles noteikumi”.
Noteikumu projekts noteiks dopinga vielu un metožu kontroles kārtību sportā. Dopinga kontroli īsteno, lai sportista organismā konstatētu dopinga vielas vai pierādītu dopinga metodes izmantošanu.
Ņemot vērā dopinga vielu un metožu izmantošanas bīstamību sportista veselībai, kā arī lai nodrošinātu godīgas spēles principa ievērošanu, aizliegts lietot dopinga vielas, kas minētas šo noteikumu pielikumā, un izmantot noteikumos minētās dopinga metodes. Aizliegts izmantot šādas dopinga metodes: skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana: asins dopings – autologu, homologu vai heterologu jebkuras izcelsmes asins vai eritrocītu ievadīšana, ja tas nav nepieciešams ārstniecībā; vielu ievadīšana, kas uzlabo skābekļa piesaisti, transportēšanu vai piegādāšanu, piemēram, eritropoetīni, modificēti hemoglobīna produkti, arī uz hemoglobīna bāzes veidoti asins aizvietotāji, mikroinkapsulēti hemoglobīna produkti, perfluora ķīmiskie savienojumi un efaproksirāls (RSR 13); farmakoloģiska, ķīmiska un fizikāla manipulācija, kuru veicot izmanto vielas vai metodes, kas maina dopinga kontrolei ņemtā parauga kvalitāti, arī maskējošo vielu lietošana, katetrizācija, nieru ekskrēcijas kavēšana un citas manipulācijas; gēnu vai šūnu dopings – ārstnieciski nepamatota tādu gēnu, gēnu elementu vai šūnu lietošana, kas spēj uzlabot sportiskos sasniegumus.
Dopinga kontroles pasākumus koordinē Antidopinga komiteja. Antidopinga komiteja ir konsultatīva institūcija dopinga kontroles jomā. Antidopinga komitejas sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes. Antidopinga komitejas personālsastāvu apstiprina veselības ministrs. Antidopinga komitejas darbu vada priekšsēdētājs. Antidopinga komitejas priekšsēdētājs ir Veselības ministrijas pārstāvis. Uz komitejas sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt ekspertus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības”.
Noteikumu projekts noteiks obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim.
Dabīgais minerālūdens ir ūdens, kas iegūts no pazemes ūdens atradnes pa vienu vai vairākām dabiskām vai urbtām izejām, un atšķiras no dzeramā ūdens pēc sastāva nemainīguma (ieguves vietas dabisko svārstību robežās), īpatnējā sastāva vai mineralizācijas pakāpes. Dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir tāda pati kā minerālūdens atradnē. Vajadzības gadījumā no tās pašas atradnes ievada ūdenī tādu pašu daudzumu oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes), kāds zaudēts minētajos procesos, ievērojot parastās tehniskās pielaides.

Dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes, ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir lielāka nekā atradnē.

Gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā papildus ievadīts pārtikā izmantojams oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze), kas nav iegūts minerālūdens atradnē.
Avota ūdens ir pazemes ūdens, kas paredzēts cilvēku patēriņam dabiskā veidā, to pilda tarā ieguves vietā, un tas atbilst šo noteikumu un normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.
Dabīgajam minerālūdenim nodrošina ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, fizikālo, ķīmisko, fizikāli ķīmisko, mikrobioloģisko, farmakoloģisko, fizioloģisko un klīnisko novērtējumu. Farmakoloģisko, fizioloģisko un klīnisko novērtējumu veic, lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifisko ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām. Prasības, kurām jāatbilst dabīgajam minerālūdenim, lai tas saņemtu atbilstības apliecinājumu, noteiktas šajos noteikumos.
Šie noteikumi neattiecas uz minerālūdeņiem, kuri atzīti par zālēm vai kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs, kuras atrodas ūdens ieguves teritorijās.
Dabīgā minerālūdens vai avota ūdens ieguvi var uzsākt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja: saņemta Valsts ģeoloģijas dienestā akceptēta urbuma vai avota pase un Valsts ģeoloģijas dienesta izsniegta derīgo izrakteņu atradnes pase (pazemes ūdeņiem); saņemta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegta ūdens resursu lietošanas atļauja.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Atļauju izsniegšanas kārtība Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto vielu izmantošanai medicīniskiem un zinātniskiem pētījumiem vai apmācības mērķiem”.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā fiziskām un juridiskām personām, izsniedz atļauju Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstu I, II un III sarakstā iekļauto augu audzēšanai, vielu un zāļu ražošanai, importēšanai un eksportēšanai, izmantošanai un uzglabāšanai tādos daudzumos, kas nepārsniedz medicīniskiem, zinātniskiem vai apmācības mērķiem nepieciešamos.
Atļauja nav jāsaņem personām, kuras izmanto sarakstu II un III sarakstā iekļautās vielas un zāles un kuras ir saņēmušas atbilstošu speciālu atļauju (licenci) farmaceitiskajai darbībai, ja tās pielikumā ir norādīts, ka personai tiek piešķirta šajos noteikumos minētā atļauja, vai atļauju zāļu iegādei, kurā norādīts, ka atļauts iegādāties narkotiskās un tām pielīdzinātās psihotropās zāles vai psihotropās zāles.
Juridiskās personas īpašnieks, tā pilnvarotā persona vai fiziskā persona atbild par sarakstos iekļauto augu audzēšanu, vielu un zāļu ražošanas, importēšanas, eksportēšanas, izmantošanas un uzglabāšanas kārtības nodrošināšanu atbilstoši šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par narkotisko un psihotropo vielu apriti, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sarakstos iekļautie augi, vielas un zāles nenokļūtu nelegālā apritē un netiktu lietotas ļaunprātīgi.
Juridiskās personas īpašnieks vai tā pilnvarota persona izdod rīkojumu, kurā detalizēti noteikta sarakstos iekļauto augu, vielu un zāļu aprites kārtība un norādīta amatpersonu, kas ir atbildīga par sarakstos iekļauto augu, vielu un zāļu aprites kārtības nodrošināšanu.
Persona, kas saņēmusi atļauju, ir tiesīga narkotisko un psihotropo vielu apriti regulējušo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, saņemt sarakstos iekļauto augu, vielu un zāļu vienreizējo importa un eksporta atļauju Valsts zāļu aģentūrā, uzrādot noteikumos minēto atļauju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 31.martam.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Sertifikāta izsniegšanas kārtība šķirnes materiālam, kuru paredzēts pārdot Latvijā vai eksportēt uz ārvalstīm”.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā tiek izsniegts sertifikāts šķirnes materiālam, kuru paredzēts pārdot Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kā arī trešajās valstīs.
Noteikumi piemērojami vaislas dzīvniekiem un šo dzīvnieku pavairošanas materiālam.
Šo noteikumu prasību izpildi nodrošina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kura ieraksta ievesto dzīvnieku ciltsgrāmatā, ja dzīvniekam ir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izdots sertifikāts.

Liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu dzimtas vaislas dzīvniekiem, kā arī šo dzīvnieku pavairošanas materiāla pārdošanai Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kā arī trešajās valstīs organizācija izsniedz sertifikātu, kas atbilst Eiropas Savienības lēmumiem (86/404; 88/124; 96/80; 2002/8; 89/503; 89/506; 90/258; 93/623; 2000/68; 96/79) par liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu dzimtas dzīvnieku, kā arī to pavairošanas materiāla sertifikātu paraugiem un informāciju, ko iekļauj šajos sertifikātos, izņemot šo noteikumu 6.punktā paredzētajā gadījumā.
Liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu dzimtas dzīvnieku pavairošanas materiāla tirdzniecībai Latvijā sertifikātu var neizsniegt.
Sertifikāta saņemšanai īpašnieks iesniedz organizācijai iesniegumu, kura mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz sertifikātu vai sniedz motivētu atteikumu.
Organizācija izsniegtos sertifikātus reģistrē. Par datu pareizību sertifikātā atbild organizācija, kas izdod sertifikātu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprite likumā”.
Likumprojekts groza Sēklu aprites likumu, paredzot nodrošināt Latvijā ražoto sēklu apriti ES dalībvalstīs un otrādi uz vienādiem nosacījumiem.
Projekts paredz papildināt Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas ar tām, kuras nodrošina sēklu brīvu apriti ES dalībvalstīs (saistītas ar kultūraugu kopējo katalogu veidošanu, ES normatīvo aktu prasību izpildi, sadarbību ar citām ES dalībvalstīm); papildināt sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju pienākumus, lai nodrošinātu: inspektoram pieeju noliktavām un sēklu dokumentācijai; bioloģiskās sēklas krājumu aktualizēšanu; informāciju par ģenētiski modificētajām šķirnēm; šķirnes apraksta iesniegšanu sēklu sertificēšanas institūcijai.
Projekts paredz ES kopējos šķirņu katalogos iekļauto šķirņu sertifikāciju Latvijā, kā arī to, ka Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā un nodrošina pieteikumu iesniegšanu šķirņu iekļaušanai ES kopējiem šķirņu katalogiem, nosaka papildu nosacījumus un atlaides šķirnes iekļaušanai šķirņu katalogos; nosaka nosacījumus sēklu pārdošanai (sēklām jābūt sertificētām, viendabīgās partijās, ja šķirne ir ģenētiski modificēta − tai jābūt apstiprinātai saskaņā ar regulas 1829/2003 prasībām).
Paredzēts nosacījums, ka, lai novērstu īslaicīgās grūtības sēklu apgādē, Zemkopības ministrija var risināt jautājumu ES komisijā par attiecīgo šķirņu sēklu tirdzniecību ES dalībvalstīs ar pazeminātām kvalitātes prasībām.
Paredzēta ES nosacījumu pārņemšanu attiecībā uz sēklu ievešanu un izvešanu (nedrīkst ievest sēklas no trešajām valstīm, ja augu suga minēta ES sēklu tirdzniecības direktīvās; var ievest to augu sugu sēklas, kuras nav minētas ES sēklu tirdzniecības direktīvās)
Tiks noteiktas tiesības līdz 2009.gada 1.maijam sertificēt un tirgot Latvijā to šķirņu (81) sēklu, kura neatbilst direktīvu prasībām par šķirnes atzīšanu (saskaņā ar pievienošanās ES līgumu).

Pieņemot šo likumprojektu, tiks pilnībā nodrošināta brīvā sēklu kustība ES dalībvalstīs un pilnīgi izpildītas ES direktīvu par sēklu tirdzniecību prasības.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, ko uzskata par apstrādātājiem”.
Šobrīd Latvijā ar linu pirmapstrādi nodarbojas pieci uzņēmumi Latgales reģionā. 2003.gadā ar linu audzēšanu nodarbojās ap 50 audzētāju Latgalē, audzējot tos apmēram 2,5 tūkstošu ha platībā.
Noteikumu projekts nosaka dalībvalsts izvēles Eiropas Komisijas un Padomes regulās par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju.
Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas un uzraudzības iestāde būs Lauku atbalsta dienests. Informācijas apmaiņu starp pirmapstrādātāju, personu, ko uzskata par apstrādātāju, Zemkopības ministriju un Eiropas Komisiju nodrošinās Lauku atbalsta dienests.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, saskaņojumi jāsniedz līdz 30.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dzīvnieku liemeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un liemeņu atbilstības novērtēšana šīm prasībām”.
Noteikumu projekts noteiks vienotas prasības liellopu, cūku un aitu liemeņu kvalitātei, klasifikācijai, marķēšanai, svēršanai un identifikācijai gaļas ieguves uzņēmumos un kārtību, kādā novērtējama dzīvnieku liemeņu atbilstība kvalitātes, klasifikācijas, marķēšanas, svēršanas un identifikācijas prasībām.
Kautuve pieņem dzīvniekus kaušanai normatīvo aktu par veterinārajām un higiēnas prasībām kautuvēm noteiktajā kārtībā, un darba laikā, kuru paziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 31.martam.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments