Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs”.
Profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas nodrošināšanai atbilstīgi spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem nepieciešamo Latvijas normatīvo bāzi veido likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un no tā izrietošie Ministru kabineta normatīvie akti.
Noteikumu projekts nosaka institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs. Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, vai institūcijas, kas uztur profesionālos reģistrus, izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālo pieredzi un labu reputāciju Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās. Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izskatīt profesionālos pārkāpumus, izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālo vai disciplināro pārkāpumu neesamību Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.
Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālo pieredzi, labu reputāciju, profesionālo un disciplināro pārkāpumu neesamību Latvijas Republikā nereglamentētajās profesijās.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs izsniedz dokumentus, kas apliecina administratīvo pārkāpumu neesamību.
Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izskatīt profesionālos pārkāpumus, izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālo vai disciplināro pārkāpumu neesamību Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izsniedz dokumentus, kas apliecina bankrota neesamību.
Bankas izsniedz dokumentus, kas apliecina finansiālo stāvokli (bankas konta izraksts).
Riska apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir izsniegta licence civiltiesiskai apdrošināšanai, izsniedz dokumentus, kas apliecina profesionālās darbības finansiālā riska apdrošināšanu.
Institūcijas, kas pilnvarotas izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, izsniedz dokumentus, kas apliecina, ka izglītība un profesionālā kvalifikācija ārsta, māsas, vecmātes, zobārsta, farmaceita un veterinārārsta profesijās gadījumos, ja tās nosaukums izglītību un kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos ir atšķirīgs, ir līdzvērtīga izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai šajā punktā nosauktajās profesijās.
Šajos noteikumos minētās institūcijas nosaka attiecīgo dokumentu izsniegšanas kārtību. Noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ārvalstīs iegūtu advokātu profesionālo nosaukumu saraksts, kurus Latvijas Republikā atzīst, piemērojot speciālo atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtu advokāta profesionālo nosaukumu sarakstu, kurus Latvijas Republikā atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu personām, kuras vēlas veikt advokāta profesionālo darbību Latvijas Republikā.
Šie noteikumi attiecas uz personām, kuras Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, atbilstoši izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir ieguvušas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ar šādu profesionālo nosaukumu: Vācijas Federatīvajā Republikā: Rechtsanwalt; Beļģijas Karalistē: Avocat — Advocaat; Dānijas Karalistē: Advokat; Francijas Republikā: Avocat; Īrijas Republikā: Barrister, Solicitor; Itālijas Republikā: Avvocato; Luksemburgas Lielhercogistē: Avocat-avoué; Nīderlandes Karalistē: Advocaat; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistē: Advocate, Barrister, Solicitor; Grieķijas Republikā: Δικηγόρος; Spānijas Karalistē: Abogado; Portugāles Republikā: Advogado; Austrijas Republikā: Rechtsanwalt; Somijas Republikā: Asianajaja — Advokat; Zviedrijas Karalistē: Advokat; Čehijas Republikā: Advokát; Igaunijas Republikā: Vandeadvokaat; Kipras Republikā: Δικηγόρος; Lietuvas Republikā: Advokatas; Ungārijas Republikā: Ügyvéd; Maltas Republikā: Avukat/Prokuratur Legali; Polijas Republikā: Adwokat/Radca prawny; Slovēnijas Republikā: Odvetnik/Odvetnica; Slovākijas Republikā: Advokát/Komerčný právnik; Islandes Republikā: Lögmaðuræ; Lihtenšteinas Firstistē: Rechtsanwaltæ; Norvēģijas Karalistē: Advokatæ; Šveices Konfederācijā: Avocat/Advokat, Rechtsanwalt, Anwalt, Fürsprecher, Fürsprech/Avvocato.
Personas tiesības lietot šajos noteikumos minēto profesionālo nosaukumu apliecina mītnes valsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kurā ir norādīts noteikumos minētais profesionālais nosaukums.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti vecmātes kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību ar šādu profesionālo nosaukumu: Austrijas Republikā: Hebamme; Beļģijas Karalistē: accoucheuse/vroedvrouw; Čehijas Republikā: Porodní asistentka/porodní asistent; Dānijas Karalistē: jordemoder; Francijas Republikā: sage-femme; Grieķijas Republikā: µαία vai µαιευτής; Igaunijas Republikā: Ämmaemand; Īrijas Republikā: midwife; Islandes Republikā: ljósmóðir; Itālijas Republikā: ostetrica; Kipras Republikā: Εγγεγραμμένη Μαία; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē: midwife; Lietuvas Republikā: Akušeris; Lihtenšteinas Firstistē: Hebamme; Luksemburgas Lielhercogistē: sage-femme; Maltas Republikā: Qabla; Nīderlandes Karalistē: verloskundige; Norvēģijas Karalistē: jordmor; Polijas Republikā: Położna; Portugāles Republikā: enfermeiro especialista em enfermagem de saśde materna e obstétrica; Slovākijas Republikā: Pôrodná asistentka; Slovēnijas Republikā: Diplomirana babica / Diplomirani babičar; Somijas Republikā: kätilö — barnmorska; Spānijas Karalistē: matrona vai asistente obstétrico; Šveices Konfederācijā: sage-femme vai Hebamme vai levatrice; Ungārijas Republikā: Szülésznő; Vācijas Federatīvajā Republikā: Hebamme vai Entbindungspfleger; Zviedrijas Karalistē: barnmorska.
Vecmātes kvalifikācijas dokumenti, kas noteikti šajos noteikumos un kas minētajās valstīs dod tiesības lietot atbilstīgus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai vecmātes profesijā, ir atzīti Eiropas Kopienā, un tos Latvijas Republikā atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu saraksts, ko atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentus vai to kopumu, kas atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai to kopumu, kas apliecina tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ar arhitekta profesionālo nosaukumu un ir atzīti Eiropas Kopienā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ārsta un specializētā ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtu ārsta un specializētā ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti ārsta un specializētā ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta un specializētā ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz personām, kuras Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, ir ieguvušas ārsta un specializētā ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā vai specializētā ārsta profesijā.
Izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti vai to kopums, kas noteikti šo noteikumu pielikumā un kas to izsniedzējvalstīs apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, ir atzīti Eiropas Kopienā un atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un tos atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti veterinārārsta kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem veterinārārsta kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt veterinārārsta profesionālo darbību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Zobārsta un specializētā zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumu projekts noteiks ārvalstīs iegūtus zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu un specializētā zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūti zobārsta kvalifikācijas dokumenti un specializētā zobārsta kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām zobārsta un specializētā zobārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Šie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtiem zobārsta kvalifikācijas dokumentiem un specializētā zobārsta kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt zobārsta vai specializētā zobārsta profesionālo darbību.
Noteikumos minētie zobārsta kvalifikācijas dokumenti un specializētā zobārsta kvalifikācijas dokumenti dod tiesības veikt profesionālo darbību ar šādu profesionālo nosaukumu: Austrijas Republikā: Zahnarzt; Beļģijas Karalistē: licencié en science dentaire/licentiaat in de tandheelkunde; Čehijas Republikā: Zubní lékař; Dānijas Karalistē: tandlęge; Francijas Republikā: chirurgien-dentiste; Grieķijas Republikā: οδοντίατρος ή χειρούργος οδοντίατρος; Igaunijas Republikā: Hambaarst; Īrijas Republikā: dentist, dental practitioner or dental surgeon; Islandes Republikā: tannlæknir; Itālijas Republikā: odontoiatra; Kipras Republikā: Οδοντίατρος; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē: dentist, dental practitioner or dental surgeon; Lietuvas Republikā: Gydytojas odontologas; Lihtenšteinas Firstistē: Zahnarzt; Luksemburgas Lielhercogistē: médecin-dentiste; Maltas Republikā: Kirurgu Dentali; Nīderlandes Karalistē: tandarts; Norvēģijas Karalistē: tannlege; Polijas Republikā: Lekarz dentysta; Portugāles Republikā: médico dentista; Slovākijas Republikā: Zubný lekár; Slovēnijas Republikā: Doktor dentalne medicine / Doktorica dentalne medicine; Somijas Republikā: hammaslääkäri – tandläkare; Spānijas Karalistē: Licenciado en Odontologķa; Šveices Konfederācijā: médecin-dentiste, Zahnarzt, medico-dentista; Ungārijas Republikā: Fogorvos; Vācijas Federatīvā Republikā: Zahnarzt; Zviedrijas Karalistē: tandläkare.
Specializētā zobārsta kvalifikācijas nosaukums var tikt pievienots aiz minētā zobārsta kvalifikācijas nosaukuma.
Zobārsta kvalifikācijas dokumenti un specializētā zobārsta kvalifikācijas dokumenti, kas noteikti šo noteikumu pielikumos un kas minētajās valstīs dod tiesības lietot atbilstīgus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai zobārsta un specializētā zobārsta profesijā, ir atzīti Eiropas Kopienā, atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām zobārsta un specializētā zobārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.aprīlim;

Personai var būt tikai viena lietošanai derīga vadītāja apliecība. Par spēkā esošu tiek uzskatīta tā vadītāja apliecība, kas personai izsniegta pēdējā. Apliecības derīguma termiņš ir 10 gadi, ja citos normatīvajos aktos vai starpvalstu līgumos nav noteikts citādi.
Pirms vadītāja apliecības noformēšanas un saņemot vadītāja apliecību, kā arī pirms teorētiskā vai vadīšanas eksāmena kārtošanas persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Teorētiskais eksāmens ir Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības zināšanu pārbaude personai, kas vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju, atbildot uz eksāmena jautājumiem. Vadīšanas eksāmens ir braukšanas iemaņu un prasmes, Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības zināšanu pārbaude, kas notiek, pretendentam vadot transportlīdzekli.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.aprīlim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) pasažieru un kravas komercpārvadājumiem ar autotransportu”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Autopārvadājumu likumu un atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumiem.
Noteikumu projekta būtība ir novērst pretrunas ar Administratīvā procesa likuma normām, spēkā esošo likumu pantu redakcijām, saskaņojot terminoloģiju. Projekts nosaka: kārtību, kādā Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā institūcija izsniedz, anulē vai aptur uz laiku licenci autotransporta komercpārvadājumu veikšanai un licences kartītes autotransporta līdzekļiem; prasības pārvadātājam licences saņemšanai (pietiekams finansiālais nodrošinājums, Eiropas Savienības dalībvalstīs atzīta profesionālā kompetence, laba reputācija).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes nolikums”.
Valsts probācijas dienesta likums paredz izveidot Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi, kuras uzdevums ir sekmēt institūciju optimālo sadarbību vienotās politikas īstenošanā probācijas jomā. Noteikumu projekts paredz starpinstitūciju Konsultatīvās padomes izveidi, kura koordinētu un veicinātu sadarbību starp Valsts probācijas dienestu, Valsts policiju, prokuratūrām, tiesām, pašvaldībām un citām institūcijām probācijas jomā. Šo institūciju sadarbības veicināšana nepieciešama, lai visā valstī būtu vienota pieeja uzdevumu un problēmu risināšanā probācijas jomā.
Konsultatīvās padomes sastāvs ir noteikts likumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Augstākajā tiesā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, sabiedriskās politikas centrā “Providus”, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Piespiedu darba izpildes koordinācijas kārtība”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests koordinē piespiedu darba (sods) izpildi.
Veicot soda izpildes koordināciju, dienests sniedz šādu metodisko palīdzību pašvaldībām soda izpildes organizēšanā: ne retāk kā reizi gadā veic soda izpildes institūciju darbinieku apmācību; izstrādā vadlīnijas soda izpildes organizēšanai; informē soda izpildes institūcijas par izmaiņām normatīvajos aktos, kuri skar soda izpildes organizēšanu.
Valsts probācijas dienests ne retāk kā reizi gadā apkopo un analizē statistiku par soda izpildi valstī un informē tiesas un pašvaldības par soda izpildes praksi un pašvaldību institūcijām, kas uzrauga soda izpildi. Pēc tiesas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par nodarbināšanas iespējām konkrētā pašvaldībā.
Soda izpildes institūcija paziņo Valsts probācijas dienestam par soda izpildi, nosūtot elektroniski vai papīra formā aizpildītu paziņojumu par piespiedu darba izpildi.

Dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes, ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir lielāka nekā atradnē.

Gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā papildus ievadīts pārtikā izmantojams oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze), kas nav iegūts minerālūdens atradnē.
Avota ūdens ir pazemes ūdens, kas paredzēts cilvēku patēriņam dabiskā veidā, to pilda tarā ieguves vietā, un tas atbilst šo noteikumu un normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.
Dabīgajam minerālūdenim nodrošina ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, fizikālo, ķīmisko, fizikāli ķīmisko, mikrobioloģisko, farmakoloģisko, fizioloģisko un klīnisko novērtējumu. Farmakoloģisko, fizioloģisko un klīnisko novērtējumu veic, lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifisko ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām. Prasības, kurām jāatbilst dabīgajam minerālūdenim, lai tas saņemtu atbilstības apliecinājumu, noteiktas šajos noteikumos.
Šie noteikumi neattiecas uz minerālūdeņiem, kuri atzīti par zālēm vai kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs, kuras atrodas ūdens ieguves teritorijās.
Dabīgā minerālūdens vai avota ūdens ieguvi var uzsākt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja: saņemta Valsts ģeoloģijas dienestā akceptēta urbuma vai avota pase un Valsts ģeoloģijas dienesta izsniegta derīgo izrakteņu atradnes pase (pazemes ūdeņiem); saņemta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegta ūdens resursu lietošanas atļauja.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Atļauju izsniegšanas kārtība Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto vielu izmantošanai medicīniskiem un zinātniskiem pētījumiem vai apmācības mērķiem”.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā fiziskām un juridiskām personām, izsniedz atļauju Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstu I, II un III sarakstā iekļauto augu audzēšanai, vielu un zāļu ražošanai, importēšanai un eksportēšanai, izmantošanai un uzglabāšanai tādos daudzumos, kas nepārsniedz medicīniskiem, zinātniskiem vai apmācības mērķiem nepieciešamos.
Atļauja nav jāsaņem personām, kuras izmanto sarakstu II un III sarakstā iekļautās vielas un zāles un kuras ir saņēmušas atbilstošu speciālu atļauju (licenci) farmaceitiskajai darbībai, ja tās pielikumā ir norādīts, ka personai tiek piešķirta šajos noteikumos minētā atļauja, vai atļauju zāļu iegādei, kurā norādīts, ka atļauts iegādāties narkotiskās un tām pielīdzinātās psihotropās zāles vai psihotropās zāles.
Juridiskās personas īpašnieks, tā pilnvarotā persona vai fiziskā persona atbild par sarakstos iekļauto augu audzēšanu, vielu un zāļu ražošanas, importēšanas, eksportēšanas, izmantošanas un uzglabāšanas kārtības nodrošināšanu atbilstoši šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par narkotisko un psihotropo vielu apriti, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sarakstos iekļautie augi, vielas un zāles nenokļūtu nelegālā apritē un netiktu lietotas ļaunprātīgi.
Juridiskās personas īpašnieks vai tā pilnvarota persona izdod rīkojumu, kurā detalizēti noteikta sarakstos iekļauto augu, vielu un zāļu aprites kārtība un norādīta amatpersonu, kas ir atbildīga par sarakstos iekļauto augu, vielu un zāļu aprites kārtības nodrošināšanu.
Persona, kas saņēmusi atļauju, ir tiesīga narkotisko un psihotropo vielu apriti regulējušo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, saņemt sarakstos iekļauto augu, vielu un zāļu vienreizējo importa un eksporta atļauju Valsts zāļu aģentūrā, uzrādot noteikumos minēto atļauju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 31.martam.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Sertifikāta izsniegšanas kārtība šķirnes materiālam, kuru paredzēts pārdot Latvijā vai eksportēt uz ārvalstīm”.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā tiek izsniegts sertifikāts šķirnes materiālam, kuru paredzēts pārdot Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kā arī trešajās valstīs.
Noteikumi piemērojami vaislas dzīvniekiem un šo dzīvnieku pavairošanas materiālam.
Šo noteikumu prasību izpildi nodrošina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kura ieraksta ievesto dzīvnieku ciltsgrāmatā, ja dzīvniekam ir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izdots sertifikāts.

Pieņemot šo likumprojektu, tiks pilnībā nodrošināta brīvā sēklu kustība ES dalībvalstīs un pilnīgi izpildītas ES direktīvu par sēklu tirdzniecību prasības.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, ko uzskata par apstrādātājiem”.
Šobrīd Latvijā ar linu pirmapstrādi nodarbojas pieci uzņēmumi Latgales reģionā. 2003.gadā ar linu audzēšanu nodarbojās ap 50 audzētāju Latgalē, audzējot tos apmēram 2,5 tūkstošu ha platībā.
Noteikumu projekts nosaka dalībvalsts izvēles Eiropas Komisijas un Padomes regulās par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju.
Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas un uzraudzības iestāde būs Lauku atbalsta dienests. Informācijas apmaiņu starp pirmapstrādātāju, personu, ko uzskata par apstrādātāju, Zemkopības ministriju un Eiropas Komisiju nodrošinās Lauku atbalsta dienests.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, saskaņojumi jāsniedz līdz 30.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dzīvnieku liemeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un liemeņu atbilstības novērtēšana šīm prasībām”.
Noteikumu projekts noteiks vienotas prasības liellopu, cūku un aitu liemeņu kvalitātei, klasifikācijai, marķēšanai, svēršanai un identifikācijai gaļas ieguves uzņēmumos un kārtību, kādā novērtējama dzīvnieku liemeņu atbilstība kvalitātes, klasifikācijas, marķēšanas, svēršanas un identifikācijas prasībām.
Kautuve pieņem dzīvniekus kaušanai normatīvo aktu par veterinārajām un higiēnas prasībām kautuvēm noteiktajā kārtībā, un darba laikā, kuru paziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 31.martam.