NATO un ES stiprinās Latvijas pozīcijas

Premjerministrs informēja, ka vizītes laikā ticies un piedalījies sarunās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu, Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džordžu Bušu, valsts sekretāru Kolinu Pauelu, aizsardzības ministru Donaldu Ramsfeldu. Priecīgā gaisotnē noritējusi arī tikšanās ar cilvēkiem, kuri veicinājuši Latvijas iekļaušanu NATO – Amerikas tautiešiem, Baltijas atbalsta grupas pārstāvjiem. Savukārt par plašu atbalstu Latvijas uzņemšanai militārajā aliansē liecinājusi uzgavilēšana Baltā nama zālē, kad nosaukts Latvijas vārds, pastāstīja valdības vadītājs.

Krievijai ir skaidri pateikts, ka tai nebūs lemt par NATO iekšējām lietām, pauda I. Emsis, komentējot šīs valsts neapmierinātību ar alianses paplašināšanu. Krievijas iebildumi pārspriesti arī ar Dž. Bušu, kurš atkārtoti apliecinājis, ka NATO paplašināšana nekādā ziņā nav vērsta pret Krieviju. Taču detalizēti Krievijas neapmierinātība ar šo faktu nav pārspriesta. I. Emsis norādīja, ka šai kaimiņvalstij nav skaidras politikas, taču tuvākajā laikā rietumvalstu līderi un NATO varētu tikties un ar Krieviju šos jautājumus pārrunāt. Premjers arī uzsvēra, ka gan Latvija, gan NATO joprojām ir ieinteresētas labās attiecībās ar Krieviju. Savukārt Ziemeļatlantijas militārā alianse esot atvērta struktūra, kurā var iekļauties katra valsts, kas atbilst tās izvirzītajiem kritērijiem un demokrātijas principiem.
I. Emsis arī pauda, ka dalība NATO stiprina Latvijas neatkarību militārā ziņā, taču iesaistīšanās ES vairos valsts ekonomisko neatkarību, kā arī mazinās Krievijas ietekmi. Valdības vadītājs preses konferencē izteica pateicību visiem, kas ilgi, nopietni un konsekventi strādājuši nozīmīgā mērķa – Latvijas iekļaušanās NATO – sasniegšanai, kā arī norādīja, ka pat salīdzinoši biežās valdības maiņas nav spējušas novirzīt valsti no šā kursa.
Ministru prezidents arī atzina, ka Latvija var nonākt idejiskās krīzes priekšā, jo līdzšinējie mērķi – ES un NATO – ir sasniegti. Saistībā ar to I.Emsis minēja, ka valstij ir jāizvirza jauni mērķi, ne vieglāki par jau minētajiem, un jāpiepilda tie. “Kaut kur var nokļūt tikai tad, ja ir mērķis,” atzina premjers. Viņš arī paskaidroja, ka pašlaik jau tiekot domāts par jaunām vīzijām valstij, kuru izvirzīšanai apsveicama esot Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīva šim nolūkam vienot Latvijas inteliģenci.
Kopā ar Latviju NATO vakar tika uzņemtas arī Lietuva, Igaunija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija un Rumānija.